Latvijas nacionālais dārgums - krūmcidonija

Latvija – pirmā pasaulē

Eiropā ievestas 18. gs. beigās krāšņo ziedu dēļ. Kā augļaugus Japānas krūmcidonijas pirmoreiz sāka kultivēt tieši Latvijā. Par to jāpateicas Albertam Tīcim Tukuma rajona Garaušu kokaudzētavā. Darbinieki bija pasūtījuši parastās cidonijas Cydonia oblonga sēklas, lai izaudzētu bumbieru potcelmus, taču kļūdas dēļ to vietā bija atsūtītas krūmcidoniju sēklas. Alberts Tīcis šī auga selekciju sāka 1951. gadā, turpināja Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Izveidoja vairākus krūmcidoniju genotipus ar lieliem augļiem un bez ērkšķiem (‘Alfa’, ‘Abava’). Pateicoties viņa darbam, krūmcidonijas sāka audzēt lielās platībās.

Krūmcidoniju sēklaudžu kolekciju veidoja arī vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks.

Pagājuša gadsimta 70. gados Latvijā bija vairāki ražojoši krūmcidoniju stādījumi, kur auga ar sēklām pavairoti neviendabīgi, pārsvarā ērkšķaini, zemi krūmi ar atšķirīgu ražību, ziemcietību, augļu lielumu.

Citi lasa

Aiva Kanepone

Personības

Ieva Ilvesa atkāti par laulības šķiršanu ar bijušo Igaunijas prezidentu: Es ļoti turējos…

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Vai magnijs tiešām var palīdzēt? 3 svarīgi jautājumi

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Japānas krūmcidoniju audzēšana kļuva nerentabla, jo nebija izveidotas šķirnes. Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū Latvijas Valsts augļkopības institūtā ar krūmcidoniju selekciju sāka nodarboties Silvija Ruisa. Mērķis bija izveidot ziemcietīgas, ražīgas, bezērkšķu šķirnes ar lieliem augļiem, agru to novākšanas laiku un labu bioķīmisko sastāvu.

Krustošanas, izlases un vērtēšanas ceļā Silvijai Ruisai tas izdevās – viņa selekcionēja pirmo krūmcidoniju šķirni pasaulē augļu ražošanai ‘Rasa’.

Sadarbībā ar zviedru, lietuviešu un somu pētniekiem izveidotas vēl divas – ‘Darius’ un ‘Rondo’, kas arī reģistrētas Latvijas Valsts augļkopības institūtā.

Latvijā krūmcidoniju stādījumu platības ar katru gadu palielinās. Vislielākās ir Smiltenes pagastā – 28 ha, Turlavas pagastā – 26 ha, Mālpils novadā un Vaidavas pagastā – 11 ha.

Savvaļā krūmcidonijas (Chaenomeles) aug Ķīnā un Japānā. Tie ir rožu dzimtas ābeļu apakšdzimtas augi. Vispār krūmcidoniju ģintī ir četras dabiskās sugas. Latvijā nozīmīgākā ir Japānas krūmcidonija (Chaenomeles japonica). Nesajauc ar parasto cidoniju jeb aivu (Cydonia oblonga), kas ir neliels koks vai 3–4 m augsts krūms!

Krūmcidonijai patīk

1. No vējiem aizsargāta, saulaina vieta, kur sakrājas bieza sniega kārta.
2. Kalniņš, nevis ieplaka. Lejiņā ziemā vairāk izsalst ziedpumpuri. Salnas gan cidonijai nav tik postošas, jo augs zied samērā ilgi.
3. Trūdvielām bagāta, vāji skāba augsne (pH 5–6).
4. Krūma veidošana. Jāpanāk, lai attīstītos spēcīgi trīsgadīgie dzinumi, jo augļi parasti veidojas uz tiem.

• Stāda agri pavasarī

Vislabāk ieaugas divgadīgi sējeņi un veģetatīvi pavairoti stādi. Ja sanāk pie tiem tikt rudenī, tad prātīgāk būtu uz ziemu stādus pierakt un piesegt. Tā kā krūmcidonijas ir svešapputes augi, iegādājoties veģetatīvi pavairotus augus, augstākas ražas iegūšanai blakus jāstāda dažādas šķirnes.

• Svaigā smarža

Kādreiz mūsu omes krūmcidoniju augļus lika drēbju skapī, lai apģērbs uzsūktu patīkamo aromātu. Bet senajā Grieķijā tie bija jāēd kāzu dienā, lai jaunlaulāto turpmākā dzīve būtu tikpat jauka, kā krūmcidonijas smarža.

• C vitamīns

Krūmcidoniju augļos tā ir trīs reizes vairāk nekā citronos. Satur arī pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes, piemēram, ābolskābi un citronskābi, A, B₁, B₂, E un PP vitamīnus, minerālvielas – kāliju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi.