• Lai burkāni nesavīst!

    Dārzs
    Mārīte Gailīte
    26. augusts, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Raža padevusies laba, bet – kā būs ziemā? Reizēm sanāk tā, ka pagrabā no sulīgā dārzeņa pāri paliek savītis burkāna cīsiņš…

    Nelaime sakņu glabāšanā ir tā, ka pagrabos gaisa temperatūra bieži vien ir par augstu, proti, plus 6–8 grādi. Kartupeļiem un bietēm tā ir piemērota, batātēm par zemu, bet visiem citiem sakņaugiem – par augstu. Siltums veicina dārzeņu elpošanu, līdz ar to tie zaudē mitrumu un vīst.

    Ko darīt?

    • Lielražošanā, uzglabājot dārzeņus aukstuma kamerās, gaisu mitrina ar speciālām iekārtām, bet mājās, savā pagrabā, tu to, protams, nedarīsi. Vari aplaistīt grīdu ar ūdeni, bet tas jādara prātīgi, jo stāvošas peļķes arī nav vēlamas.
    • Noliec pagrabā spaiņus ar ūdeni.
    Visiem sakņu dārzeņiem un kartupeļiem nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums: 95–98%.
    • Labs variants ir plēves maisi – tajos saliec burkānus vai citas saknes un pārber ar smiltīm vai samitrinātu perlītu. Perlīts ir sterils materiāls, kas labi uztur mitrumu, tāpēc no pārtikas higiēnas viedokļa tas būtu pat labāks par smiltīm. Vienīgais mīnuss – protams, perlīts jāpērk, bet smiltis bieži vien var sarakt bez maksas. Burkānus, pētersīļus un citus dārzeņus ar garenām saknēm labāk likt maisā guļus, lai saknes nelūst un nebojājas. Pašu virsējo kārtu maisā veido no smiltīm vai perlīta, maisa augšējo malu atstājot vaļā. Drošības labad ieteicams pielikt maisiem arī etiķetes, lai neaizmirstu, kur meklēt burkānus, kur bietes.
    • Dārzeņu maisus var nolikt arī lodžijā, bet rēķinies, ka tur temperatūra nav regulējama. Septembrī, oktobrī lodžijā būs par siltu, it sevišķi saulainā laikā, un tas veicinās puves attīstību; savukārt decembrī, janvārī mēdz būt ļoti aukstas naktis, tad dārzeņi maisos var sasalt.
    • Ja raža ir lielāka par dažiem maisiem, to vari uzglabāt arī tranšejā, tikai tai neizvēlies zemu vietu, lai rudenī un pavasarī raža nemirktu ūdenī. Ierīkot tranšeju vari arī turpat sakņu dārzā, bet tad jārēķinās, ka augsnē ir puves ierosinātāji, tāpēc saknes bojāsies, patogēni vairosies un nākamgad vēl vairāk apdraudēs ražu.

    Tranšeju veido tā!

    1. Izroc ap 1 m dziļu bedri vai grāvi – atkarībā no glabājamo dārzeņu daudzuma.
    2. Akurāti liec sakņu kārtu, to pārber ar smiltīm, tad nākamo kārtu, atkal smiltis. Veidojas kārtainā kūka.
    3. Kad bedre piepildīta, uzklāj brezentu vai plēvi.
    4. Uzber vismaz 20 cm biezu augsnes kārtu.
    5. Virsū uzkrauj salmus, koku lapas, egļu vai priežu zarus. Tas – papildu siltuma izolācijai.

    Mīnusi: – katra veida dārzeņi jāliek atsevišķā bedrē, jo tad vieglāk izņemt tieši to, ko vēlies, neatrokot pilnīgi visu; – dārzeņu izņemšana iespējama tikai relatīvi siltā laikā, kad zemi var atrakt un saknes izņemšanas procesā nesasals.

    Kāda temperatūra (°C) un relatīvais gaisa mitrums (%) patīk saknēm?

    • Kartupeļi 4–6 °C; 95%
    • Burkāni 0–2 °C;  98%
    • Galda bietes 4–6 °C ; 95–98%
    • Sakņu pētersīļi 0–2 °C; 95–98%
    • Sakņu selerijas 0–2 °C; 95–98%
    • Pastinaki 0–2 °C; 95–98%
    • Mārrutki 0–2 °C; 95%
    • Kāļi 0–2 °C; 95%
    • Rutki, daikoni 0–2 °C; 95–98%
    • Batātes 12–16 °C; 85%

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē