Kā audzēt lapu kāpostus

Augļu un sakņu dārzs
Mārīte Gailīte
5. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Lapu kāposti pēdējos gados ir kļuvuši ārkārtīgi populāri visā pasaulē – tie ir garšīgi, veselīgi, turklāt izskatās tik dekoratīvi, ka var pat stādīt puķu dobē.

Lapu kāpostam (Brassica oleracea var. sabellica L) vārdu netrūkst. Piemēram, kulināri, kas botāniku nepārzina, bet regulāri aizņemas receptes no citu tautu virtuvēm, ir palaiduši tautās apzīmējumu – kale kāposti (izruna keil), jo tieši šādi šo augu sauc angļu valodā. Savukārt vācieši šo pašu augu sauc par zaļajiem kāpostiem (grünkohl) vai kruzuļotajiem kāpostiem (krauskohl), arī franči to dēvē par kruzuļotajiem kāpostiem (chou frisé), holandieši – par zemnieku kāpostiem (boerenkool), bet itāļi par melnajiem kāpostiem (cavolo nero).

Bulduru Dārzkopības skolas dibinātāja agronoma Pētera Dindoņa grāmatā Ienesīga sakņkopība, kas izdota Rīgā 1923. gadā, šis augs dēvēts par lapu kāpostiem, un tāpat tas saukts vēl savus deviņdesmit gadus pirms Dindoņa grāmatas iznākšanas, tā ka nav nekāda pamata no šī nosaukuma atkāpties.

Interesanti, ka tieši lapu kāposti ir vistuvākie savvaļas kāpostiem, kas vēl joprojām aug Vidusjūras piekrastē.

Kāpēc tad tie pēkšņi kļuvuši tik slaveni? Tā nav nejaušība, jo uzturvērtības ziņā lapu kāposti ir paši varenākie no visiem kāpostaugiem.

Anglijā, Beļģijā un Holandē lapu kāposti ir tradicionāli ziemas dārzeņi un tiek plaši un bieži izmantoti, gatavojot sautējumus, jo, pateicoties augstajai enerģētiskajai vērtībai, tik tiešām palīdz sasildīties drēgnajos rudeņos un ziemās.

Pateicoties krokotajām lapām, šie kāposti labi pacieš salu (gaiss krokās ir gluži kā siltumizolācijas materiāls), tāpēc tos ilgi var atstāt laukā nenovāktus un vākt pakāpeniski tūlītējam patēriņam. Diemžēl Latvijā gan laikapstākļi ziemā mēdz būt ļoti dažādi, tāpēc lapu kāposti var arī nosalt.

Arī skaistumam un pret kaitēkļiem

Šo vērtīgo augu katrs var izaudzēt savā mazdārziņā. Atkarībā no šķirnes lapu kāposti ir gan augstāki, gan zemāki, ar dažādu krāsu lapām – to krāsa mēdz būt arī tumši zaļa (līdz teju melnai), tumši sarkana, violeta, zaļa ar sarkanām lapu dzīslām. Šie augi ir ļoti izskatīgi, un gadu desmitiem lapu kāpostus audzēja tieši kā dekoratīvos augus. Tie lieliski izskatās jauktajās puķu un dārzeņu dobēs, var arī veidot zemus lapu kāpostu dzīvžogus gar puķu dobēm vai celiņiem.

Ja lapu kāposti ģimenē ir iecienīti un dārzs pietiekami liels, tos ieteicams audzēt, stādot vairākas reizes ar 3–4 nedēļu intervālu, tad ražas vākšanas laiks būs garāks. Visinteresantāk, protams, audzēt vienlaikus vairākas šķirnes – pa dažiem augiem no katras.

Firma Thompson&Morgan piedāvā audzēt lapu kāpostus kopā ar kapucīnkresēm un piparmētrām, lai atvairītu kaitēkļus. Šos augus var izstādīt gar dobes malu vai audzēt blakus dobēm novietotos podos.

Jaunās lapas vasaras pirmajā pusē ir maigākas un mazāk rūgtas nekā vasaras beigās un rudenī. Pēc salnām lapu garša atkal kļūst maigāka.

Lapu kāpostu labumi

  • Lapu kāpostu (100 g) enerģētiskā vērtība saniedz 238 kJ jeb 57 kkal, tas ir divreiz vairāk nekā ziedkāpostiem vai brokoļiem.
  • Pēc proteīna satura (6 g/100 g) tie var sacensties vienīgi ar ķiplokiem un zaļajiem zirnīšiem, būtiski pārspējot visus citus dārzeņus.
  • Taukvielu lapu kāpostos ir vidēji daudz (0,9 g/100 g), tāpat arī cukuru (6,1 g/100 g).
  • Lapu kāposti ieņem otro vietu citu dārzeņu vidū balastvielu ziņā (4,8 g/100 g), vairāk balastvielu ir vienīgi zirnīšos.
  • Lapu kāpostos ir maz nātrija, bet daudz kālija (436 mg/100 g), kas veicina sirdsdarbību, daudz kalcija (230 mg/100 g), kas nostiprina mūsu kaulus, samērā daudz fosfora (90 mg/100 g), kas veicina enerģētiskos procesus šūnās, kā arī daudz dzelzs (2,7 mg/100 g), kas nepieciešams asinsķermenīšu veidošanai.
  • Interesanti, ka lapu kāpostos ir daudz A vitamīna (833 mkg/100 g), vairāk ir tikai burkānos un lapu pētersīļos. Tāpat lapu kāposti satur daudz C vitamīna (140 mg/100 g), tas ir divreiz vairāk nekā apelsīnos, kā arī B1 un B2 vitamīnus.

Svaigie lapu kāposti ir lieliska sastāvdaļa, gatavojot zaļos kokteiļus.

Kādu šķirni izvēlēties?

  • ‘Reflex F1’. Augstražīgs hibrīds, paredzēts svaigam patēriņam, kā arī saldēšanai. Lapas lielas, tumši zaļas, krokotas, tās var plūkt pakāpeniski. Zemākās lapas ilgi nedzeltē.  Raža ir vācama vidēji 120 dienas pēc uzdīgšanas. Augs vidēji augsts (70–80 cm).
  • ‘Redbor F1’. Augstražīgs hibrīds ar tumši sarkanām lapām. Izaug 125 dienās pēc izstādīšanas. Ražu iespējams vākt pat vēlu rudenī, jo labi pacieš salu. Lieliski piemērots gan saldēšanai, gan svaigam patēriņam, gan arī ēdienu dekorēšanai un floristikai.
  • ‘Lage Fijngekrulde’. Šīs šķirnes lapu kāposti ir tikai 20–30 cm augsti, veido lielas, zaļas krokotas lapas. Vācijā šo šķirni vāc ziemas mēnešos no novembra līdz februārim.
  • ‘Nero di Toscana’. Tā sauktie palmu kāposti – lapu kāpostu šķirņu grupa ar šaurām, vidēji krokotām lapām, kuru malas saritinas uz leju. Diezgan agrīna šķirne, raža vācama oktobrī. Izmanto gan ēšanai, gan floristikā.
  • ‘Vitessa’. Lapu kāposti ar zaļām lapām. Augs vidēji augsts – 30–50 cm, raža vācama novembrī, decembrī.
  • Dwarf green Curled. Kompakti augi, ap 60 cm augsti, ar tumši zaļām, smalki krokotām lapām. Labi padodas arī mazāk auglīgā augsnē.
  • Scarlet. Šai šķirnei lapas ir lielas, zaļas ar sarkanām dzīslām. Jo vēsāks laiks, jo košākas kļūst krāsas. Augi līdz 90 cm augsti.

 

Neparastāku šķirņu sēklas var meklēt internetā. Piemēram, ‘Dwarf green Curled’ un ‘Scarlet’ var atrast slavenās angļu firmas Thompson&Morgan internetveikalā.

Kā stādīt un kopt

  1. Lapu kāpostus var arī sēt uzreiz zemē, tomēr drošāk ir audzēt no dēsta. Sēklas dēstiem sēj aprīļa vidū vai beigās. Kasetes piepilda ar bagātinātu kūdru un liek pa vienai sēklai katrā kasetes ligzdā.
  2. Sējumu aplaista un apsedz ar polietilēna plēvi. Nodrošinot temperatūru ap 20 grādiem, dīgsti parādīsies 5–7 dienu laikā.
  3. Kad parādās dīgsti, plēvi noņem, dīgstus, izmantojot pulverizatoru, aprasina ar tīru ūdeni un novieto siltumnīcā gaišā vietā.
  4. Kad augiem ir izveidojušās 3–4 īstās lapas, tos izstāda iepriekš sagatavotā dobē. Pirms stādīšanas augsnē jāiestrādā ap 50 g/m2 kompleksā mēslojuma ar mikroelementiem un ap 30–40 g/m2 kalcija nitrāta.
  5. Augus stāda divās rindās 45–60 cm attālumā (atkarībā no šķirnes) citu no cita.
  6. Kopšanas darbi sastāv no cīņas ar nezālēm un regulāras laistīšanas, kas ir ļoti svarīgi, jo vasaras karstumā mitruma trūkuma dēļ lapas mēdz iegūt rūgtenu piegaršu, bet laistīšana palīdz to novērst. Tāpat laistīšana veicina kalcija un citu barības elementu uzņemšanu augā – regulāri laistot, veidosies izskatīgs, veselīgs augs, kas spēs veiksmīgi pretoties slimībām un kaitēkļiem.
  7. Lapu kāpostiem pāri dara tie paši kaitēkļi, kas citiem kāpostaugiem, – balteņu un ziemāju pūcītes kāpuri, laputis, cekulkodes. Mazdārzā labākais cīņas veids ir noņemt bojātās lapas ar visiem kaitēkļiem un tās iznīcināt.
  8. Lapu kāpostus var uzglabāt dažas nedēļas, ja tos novāc ar visu kātu, tomēr labāk lapas sagriezt un sasaldēt.

Iepazīsties: kalete

Kalete ir ļoti interesants, nesen izveidots augs, to firmas Thompson&Morgan selekcionāri ieguvuši, krustojot lapu kāpostus ar rožkāpostiem. Rezultātā iznācis augs, kas pēc izskata atgādina rožkāpostus, bet galviņu vietā veido mazas lapu rozetes. Hibrīds ‘Garden Mix F1’ veido rozetes uz gariem kātiņiem ar sarkanīgām, zaļām lapām un zaļām ar sarkano dzīslojumu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+