Ērkšķogas- to audzēšana un kopšana

Ērkšķogas ir vienas no senāk audzētajām ogām Eiropas dārzos, tās atnestas no Eiropas kalnu rajoniem un upju ielejām. Sākumā dārzos vairāk bija izplatīti dažādi sēklaudži – ar sīkām dzeltenām, zaļām vai sarkanām odziņām, bet vēlāk, veicot mērķtiecīgu atlasi un krustošanu, izveidotas šķirnes ar daudz lielākām un garšīgākām ogām. Tomēr šķirnēm, kas veidotas no Eiropas ērkšķogām, vēlāk atklājās būtisks trūkums – tās bija ļoti ieņēmīgas pret ērkšķogulāju Amerikas miltrasu un nebija īpaši ziemcietīgas. Tāpēc krustojumos ar Eiropas ērkšķogām sāka izmantot arī citas sugas, kas ir daudz izturīgākas. Mūsdienās izveidots daudz jaunu šķirņu, kuras ir gan ar lielām ogām, gan ziemcietīgas, gan izturīgas pret slimībām. Tomēr vēl joprojām dārziņos sastopama arī daža laba vecā šķirne no tā sauktajiem muižas laikiem, kas tiek audzēta, atgādinot par bērnības garšu.

Ja krūmus labi kopj un audzēšanas vieta neveicina miltrasas izplatību, arī no vecajām šķirnēm var iegūt ļoti labas ražas.

Liels mīnuss ērkšķogām ir to ērkšķainība, par ko jau liecina pats ērkšķogu nosaukums. Grūti apkopt krūmus, novākt ražu… Taču arī šo trūkumu mūsdienās var apiet, jo ir radītas gan mazērkšķainas, gan bezērkšķu šķirnes, kurām varbūt ir tikai pa kādam retam ērkšķim. Nesen Dārzkopības institūtā izveidota bezērkšķu šķirne Rita – vidēji vēls ogu ienākšanās laiks, samērā lielas, sarkanas ogas un laba izturība pret slimībām. Salīdzinoši maz ērkšķu ir arī agrāk selekcionētajai Arvīda Vīksnes šķirnei Mazērkšķotā.

Kur un kad labāk stādīt?

Ērkšķogas ir salīdzinoši pieticīgas un nav pārāk izvēlīgas audzēšanas vietas ziņā. Tām ir augstāka sausumizturība nekā citiem ogulājiem, bet – tās ir siltumprasīgas, tāpēc vēlams stādīt no ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem aizsargātās, saulainās vietās. Tomēr audzēšanas vieta nedrīkst būt pilnīgi ierobežota no vējiem, jo tad tās vairāk slimos ar miltrasu. Tāpat nav ieteicams stādīt lielu koku paēnā, kur maz piekļūst saulesgaisma un lēni apžūst lapojums. Gruntsūdens līmenis nav ieteicams augstāks par 1–1,5 m. Vispiemērotākās ir trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Labāk augs, ja augsne būs vāji skāba līdz neitrāla – vieglās smilts augsnēs pH līmenis ieteicams ap 5,5 un smagās augsnēs 6,5–7,0, bet ērkšķogas diezgan veiksmīgi panes arī skābākas augsnes.

Stādīšanai piemērots ir rudens, jo pavasarī ērkšķogas ļoti agri sāk plaukt, un tad tās sliktāk ieaugas, kā arī pavasarī bieži vien pietrūkst mitruma. Ja stāda pavasarī, tad tas jādara pēc iespējas agrāk, kamēr pumpuri vēl nav atvērušies.

Savukārt podos apsakņotos stādus gan var stādīt jebkurā laikā, arī vasarā. Stādot pavasarī un vasarā, augi pēc iestādīšanas noteikti jāsalaista, bet, stādot rudenī, laistīšana nepieciešama tikai sausā laikā. Lai mitrums labāk un ilgāk saglabātos, pēc ūdens iesūkšanās augam pierauš irdenu augsni vai labāk ap krūmu uzber kādu mulču vai kompostu. Ērkšķogas ieteicams stādīt nedaudz dziļāk (ap 5 cm), nekā tās iepriekš augušas, lai veicinātu papildu sakņu veidošanos un augtu kuplāks krūms. Smagās, mālainās augsnēs krūmus labāk stādīt slīpi, lai saknes vairāk atrastos augsnes virskārtā un labāk elpotu.

Kā izveidot labu krūmu?

Pirmā apgriešana jāveic jau stādīšanas laikā, tas palīdzēs augiem arī labāk ieaugties. Dzinumus apgriež pirms vai pēc iestādīšanas līdz 4–5 pumpuru augstumam no augsnes virsmas. Ja zaru daudz, atstāj tikai 2–3 spēcīgākos, bet pārējos izgriež līdz pat pamatnei. Ja stāda konteinerstādus, tad gan tik spēcīgu apgriešanu neveic, bet izgriež tikai vāji augošos un bojātos zarus un saīsina noliekušās galotnes. Pēc tam turpmākos gadus krūmu veidošanu labāk veikt agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas (martā vai aprīlī), bet var to darīt arī rudenī, kad nobirušas lapas un apstājusies augu augšana.

• Tātad vispirms izgriež visus vājos, kroplos, apsalušos, nokarenos, aizlauztos un kaitēkļu bojātos zarus.
• Pēc tam pirmajos 4–6 audzēšanas gados izgriež liekos viengadīgos, no sakņu kakla augošos dzinumus, atstājot tikai 3–6 spēcīgākos un labāk izvietotos, no kuriem tālāk veidosies pamatzari. Ja krūms slikti zarojas, atstātajiem jaunajiem dzinumiem, kā arī spēcīgākajiem pamatzaru sāndzinumiem saīsina nenobriedušās galotnes līdz veselīgam, labi attīstītam pumpuram.
• Pieaugušam, pareizi veidotam krūmam jābūt 15–20 dažādu vecumu pamatzaru. Šķirnēm, kas labi zarojas un veido daudz kakleņa dzinumu, vēlamo pamatzaru skaitu var iegūt 4 vai 5 gados, bet šķirnēm, kas vāji zarojas, – 5 vai 6 gados. Visražīgākie ir 5–7 gadus veci zari un 1., 2. un 3. pakāpes sānzari.
• Vecākiem krūmiem, līdzīgi kā jaunajiem, vispirms izgriež visus vājos, kroplos, apsalušos, nokarenos, aizlauztos un kaitēkļu bojātos zarus. Pēc tam veic krūmu atjaunošanu, katru gadu izgriežot 3–4 vecākos zarus un atstājot to vietā 3–6 jaunos. Par veciem uzskatāmi tie zari, kas sāk iekalst, apaugt ar sūnām un vāji veido jauno pieaugumu. Dažreiz, lai uzlabotu veco zaru ražotspēju, tos neizgriež līdz pamatnei, bet saīsina uz spēcīgu uz augšu vērstu sānzaru. Kad pamatzaru skaits noregulēts, saīsina zaru nenobriedušās galotnes, kā arī galotnes, kas stipri nolīkušas. Tās saīsina līdz kādam uz augšu vērstam sānzaram.

Galvenās kļūdas

Viena no vainām ir nepiemērotas vietas izvēle. Bieži vien dārzs ir mazs, un līdz ar to krūmus sastāda tuvu citu citam vai arī zem augļu kokiem. Ērkšķogām tomēr būtu ieteicams izvēlēties saulainu un labi apvējotu vietu – īpaši, ja šķirne ieņēmīga pret miltrasu. Vismaz pirmos audzēšanas gadus, kamēr krūmi vēl jauni, augsne ap krūmiem jāuztur tīra no nezālēm. Lai ierobežotu nezāļu augšanu un labāk saglabātu augsnē mitrumu, var izmantot mulčēšanu. Īpaši svarīgi saglabāt augsnes mitrumu ir vasaras pirmajā pusē, lai labāk veidotos jaunie dzinumi un ogas. Kā mulču var izmantot neitralizētu kūdru, apžāvētu zāli, šķeldu vai kādu citu materiālu. Rudenī augsni ap krūmiem un rindstarpās vēlams sekli uzrakt. Tas palīdzēs labāk saglabāt augsnē mitrumu, uzvērst augsnes virspusē ziemot ielīdušos kaitēkļus, kā arī augsnē tiks ieraktas vecās lapas, uz kurām var būt saglabājušies slimību izraisītāji. Mazdārziņos bieži vien ir arī problēmas ar krūmu mēslošanu. Tā kā augsnes analīzes parasti netiek taisītas, tad augus vai nu pārmēslo, vai arī pabaro nepietiekami. Neatkarīgi no augsnes analīzēm katru gadu ērkšķogām jādod slāpekļa mēslojums – vidēji 8–12 g/ m2 (rēķinot tīrvielā), vairāk dodot ražīgākiem krūmiem un mazāk – ne tik ražīgiem. Slāpekli var iedot, piemēram, ar 23–35 g amonija nitrāta, bet, ja mēslo ar kalcija nitrātu, tad tas jādod divas reizes vairāk, jo satur mazāk slāpekļa. Māla, smilšmāla un mālsmilts augsnēs visu slāpekļa devu labāk iedot pavasarī veģetācijas sākumā, bet vieglās smilts augsnēs ieteicams dalīt divās trīs daļās: 1/3 dodot agri pavasarī, 1/3 ziedēšanas laikā, bet pārējo pēc ziedēšanas. Tāpat ērkšķogas ir prasīgas pret kālija mēslojumu. Minerālmēslus izkaisa 1 m diametrā ap krūmu, tad augs tos labāk izmantos. Jāatceras, ka nav nozīmes mēslojumu dot sausā laikā, jo bez ūdens augs to tāpat nevarēs uzņemt.

Ērkšķogām patiks, ja tās ik pa laikam pamēslos arī ar kādu organisko mēslojumu – vai nu kūtsmēsliem (ne svaigiem), vai kompostu.

Smagākās augsnēs organisko mēslojumu dod reizi 3–4 gados 5–10 kg uz krūmu, bet vieglākās augsnēs labāk iestrādāt mazākā daudzumā katru gadu. Izgriežot vecos zarus, tie jāgriež līdz pašai augsnes virsmai, neatstājot celmiņus, jo tajos var viegli ieperināties slimības un kaitēkļi. Visi izgrieztie zari jāsavāc un jāsadedzina. Veidojot krūmu, jāskatās, lai labi izretināts būtu arī krūma vidus un tur pēc salapošanas iespīdētu saules gaisma.

Kur nopirkt stādus?

Ērkšķogu stādus ir salīdzinoši grūtāk izaudzēt, jo tās sliktāk apsakņojas nekā citi ogulāji. Turklāt pieprasījums pēc tiem nav liels. Ērkšķogu šķirņu stādus Latvijā piedāvā diezgan daudzas stādaudzētavas, taču šķirņu sortiments parasti nav plašs. Informāciju meklē: portālā stadisim.lv vai horti.lv, tur var atrast stādaudzētavu kontaktus. Dažas no tām! ● Dārzkopības institūta stādu tirgotava – jaunā šķirne Rita, arī Kolobok, Russkij, Krasnoslavjanskij. ● Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija –Avenīte, Kuršu dzintars, Hinnomaki Rod, Hinnomaki Gul, Lepaan Punainen, Mašeka, Severnij kapitan, Vīksnes ražīgā. ● Zemnieku saimniecība Gulbji Pūrē – Avenīte, Kuršu dzintars, Invicta, Tukuma konfekšu. ● Zemnieku saimniecība Mucenieki Jaunlutriņos Saldus novadā – Tukuma konfekšu, Sadko, Kolobok, Koknese, Krasnoslavjanskij, Russkij, Rekord, Rozovij, Puškinskij, Rodņik, Ščedrij.