Bumbieres un to audzēšana

Augļu un sakņu dārzs
Anija Pelūde
Anija Pelūde
17. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: no izdevniecības Santa arhīva
Bumbiere ir otrs izplatītākais sēkleņkoks Latvijas dārzos, kopējā stādījumu platība esot ap 200 hektāriem. Viss par to, kā audzēt, stādīt, kopt bumbieres.

Bumbieres ir rožu dzimtas (Rosaceae), ābeļu apakšdzimtas (Maloideae), bumbieru ģints (Pyrus) augi. Ģintī ietilpst aptuveni 30 sugu. Latvijā savvaļā ir sastopama tikai viena – meža bumbiere (Pyrus pyraster). Dārzos introducēta pamatā mājas bumbiere (Pyrus communis), Usūrijas bumbiere (Pyrus ussuriensis) un vītollapainā bumbiere (Pyrus salicifolia).

Selekcija Latvijā

Kurzemes dienvidrietumu daļa un arī Zemgale pirms vairāk nekā simt gadiem bija slavena ar saviem bumbieriem. Tur audzēja augstvērtīgās Rietumeiropas izcelsmes šķirnes – gan potētas vainagā, gan uz sava stumbra, gan acotas uz parastās bumbieres sēklaudžiem. Taču gadsimta vidus bargās ziemas un karš lielāko daļu no šīm šķirnēm iznīcināja. Latvijas augļkopji plaši izmantoja arī vietējās tautas selekcijas šķirnes, kas radās kā nejauši sēklaudži. 20. gadsimta 50. gados tika organizēta Zinātņu akadēmijas vadīta ekspedīcija, un vēlāk Jānis Kārkliņš aprakstīja un popularizēja atrastās šķirnes. Tāda bija arī slavenā Talsu skaistule. Mērķtiecīga augļu koku selekcija sākās 50. gados, to veica Roberts Āboliņš, Aleksandrs Maizītis un vēlāk arī Rūdolfs Dumbravs Madonas rajona Iedzēnos. Viņi izveidoja bumbieres Kursa un Vidzeme. Iedzēnu selekcijas materiālu 90. gados pārņēma Latvijas Valsts augļkopības institūts Dobelē un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs.

Rekordiste

Kandavā aug resnākā meža bumbiere, kas sasniegusi 2,95 metru apkārtmēru, augstums – 12,5 metri. Augļkopis Jānis Kārkliņš savā grāmatā Augļkopība, kas izdota 1972. gadā, raksta, ka Latvijā dižākā un vecākā bumbiere aug Daugavpils rajona Meduma ciema Pabēržu pagalmā, tās stumbra apkārtmērs esot 4,2 metri. Rēķina, ka bumbierei esot 400 gadu. Salīdzinājumā ar ābelēm bumbieres izaug daudz augstākas un sasniedz daudz lielāku vecumu – labvēlīgos apstākļos 200 gadu. Dārzos to mūžs ir 60–80 gadi. Atsevišķu bumbieru šķirņu koksni izmanto dārgu mūzikas instrumentu izgatavošanai.

Kas patīk?

  • Bumbieres ir mazāk ziemcietīgas nekā ābeles. Tās prasa mazāk mitruma, bet vairāk siltuma. Tāpēc jāizvēlas dārza labākā vieta dienvidu pusē, kur nav lielu vēju.
  • Labas bumbieres izaugs tikai dziļā, auglīgā, caurlaidīgā augsnē. Augsts gruntsūdens tām neder.
  • Lai bagātīgāk ražotu, bumbierei vajag draudziņu – vēl kādu citas šķirnes bumbieri, kas zied vienā laikā.

Jāveido!

Februāra beigās, martā var izgriezt noēnotus un vainagu sabiezinošus, novecojušus zarus. Jūlija otrajā pusē vēlams noplēst jaunos dzinumus augļu tuvumā, lai tie labāk izgaismojas.
Atšķirībā no ābelēm bumbieres veido kvalitatīvus augļus arī uz vecākiem augļzariņiem, tomēr visskaistākie bumbieri ienākas, ja augļzariņi ir uz divgadīga vai trīsgadīga posma.
Tātad vecākiem kokiem vainags ne tikai jāizretina, bet vēlama arī pakāpeniska zaru atjaunošana.

Kad stādīt?

Var gan rudenī, gan pavasarī, līdzko nokūst sniegs. Stādot rudenī, vēlams piesegt augsni ap stumbru ar mulču, lai ziemā neapsalst. Jāraugās, lai nosegta ir arī potes vieta.

Nākotne

Līdz 2022. gadam zemnieku saimniecības Lejasdārzi Kuldīgas novadā un Ķirši Rēzeknes novadā reizi gadā organizēs Lauka dienu, lai demonstrētu jaunas, maz audzētas bumbieru šķirnes, salīdzinot tās ar izplatītām un labi pazīstamām šķirnēm. Tas viss – 2018.gada februārī Dārzkopības institūtā uzsāktā demonstrējumu projekta Latvijas apstākļiem piemērotu bumbieru, plūmju un/vai ķiršu šķirņu izdalīšana ietvaros. Suvenīrs. Selekcionārs Rūdolfs Dumbravs Iedzēnos, 1975. gads. Viena no šobrīd visbiežāk komerciālajos un arī piemājas dārzos stādītajām šķirnēm, kas var augt visā Latvijā. Augļus var vākt arī tad, kad tie ir gatavi, un glabāt vairākus mēnešus, bumbieri ir saldi un kraukšķīgi, ilgi saglabā sulīgumu, nekļūst miltaini. Vēsās vasarās augušie glabājas ilgāk – līdz pat decembrim. Koki liela auguma, ziemcietība ļoti augsta, bet viengadīgie dzinumi un ziedpumpuri var ciest atkušņos.

 Jaunums. Dārzkopības institūta šķirne Lauriņa ir gan ražīga, gan augļu kvalitāte katru gadu teicama. Pat vēsās vasarās. Sākot no septembra, šķirnes bumbierus var grauzt, noraujot no koka, – saldums ir pietiekams. Tomēr savu izcilību augļi sasniedz, kad tos dažas dienas pagatavina istabas temperatūrā, tad tie kļūst maigi saldskābi, mīkstums – kaut kas starp kūstošu un kraukšķīgu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+