Atrodi savu vizbulīti

Puķu dobe
Guna Rukšāne
4. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

'Tēviņu birzs'
Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
'Tēviņu birzs'
Stādu gadatirgos pārdod arī… rozā vizbulītes. Cilvēki brīnās, viņiem patīk, bet – baidās pirkt. Vai tādas dārzā vispār izdzīvos?! Skaidro GUNA RUKŠĀNE, dārzkope, ziemciešu audzētāja un selekcionāre, kolekcionē vizbulītes.

Vizbulītes, tāpat kā flokšus, pazīst pat vīrieši. Ne velti Latvijā lielākais vizbulīšu un anemoņu kolekcionārs un selekcionārs ir Juris Egle no Grobiņas. Ja paskatās viņa audzēto vizbulīšu un anemoņu sarakstus, tu pat apjūc – kā pasaulē var būt tik daudz sugu un šķirņu?!

Labi, pasauli atstāsim mierā, jo daudz kas no plašā klāsta pie mums tik tiešam nevar augt vai arī veģetētu ar grūtībām… Palūkosimies tepat Latvijas pamežos, mežmalās, mazo upīšu nogāzēs – tur ir mūsu īstā bagātība! Juris Egle jau gadiem dodas nelielās ekspedīcijās pa Grobiņas apkārtni. Arī es jau vairākus gadus aprīlī gaidīt gaidu brīdi, kad sāks ziedēt zilās vizbulītes, lai kopā ar Astrīdi Rozīti un Līgu Popovu pārlūkotu Straupes skrajos mežus.

Ļoti interesanti, ka ir vietas, kur zilo vizbulīšu dažādās formas ir sastopamas ik pēc pāris metriem, citur – nu nekā, tik viens zils klājiens. Skaisti jau ir, bet mums vajag – sarkanas, sārtas, baltas, raibas un pat pildītas zilo vizbulīšu formas. Tad iestādīt savā dārzā un pēc pieaugšanas – pavairot un dot vārdu. Tās tas notiek! Tā uzrodas arī rozā vizbulītes! 

Zilās vizbulītes, kuras nav zilas

Nav iespējams aprakstīt sajūsmu, kad tu ieraugi sarkanu, nu, gandrīz sarkanu, vai puspildītu vizbulīti mežā! Taču ne katru gadu un arī izslavētā vietā. Tā ekskursantiem no Valmieras puses rādām savas vizbulītes, un kāda dāma saka: Zilajā kalnā (tuvu Valmierai) gan varot atrast brīnumus. Mēs uzreiz aunam kājas un esam senajā svētvietā.

Jā, bagātīgas audzes, bet no formām tikai baltas vai nedaudz sārti iekrāsotas. Spožu atradumu nav. Bet neba katru gadu ar liekšķerēm grābsi neparastas formas! Jurim Eglem tie ir daudzi gadi, kad jaunībā Gaviezē pirmoreiz ieraudzīja brāļa līgavas māsas rokās sārtas vizbulītes. Svētki pagāja, bet brīnums iekrita sirdī un sākās apzināta vizbulīšu neparasto formu meklēšana, un rezultātā Juris atrada baltu ar punktiņiem. Nosauca par ‘Vārtāju’. Turpat netālu arī pirmā sarkanā ‘Tēviņu Birzs’.

'Vārtāja'
'Vārtāja'

Pie mums Eiropā izplatīto zilo vizbulīti (Hepatica nobilis) kā dārza kultūru pazīst jau sen. Senie grieķi to uzskatīja par aknu ārstējošu augu. Par to liecina latīniskā nosaukuma burtiskais tulkojums – dižā akna. Eiropā jau pirms Otrā pasaules kara dārzos audzēja ne tikai dažādas sārtās formas, bet arī purpursarkano pildīto formu ‘Rubra Plena’, kurai nav pat zināms atradēja vārds. Šobrīd var nopirkt arī vizbulīšu zilganās pildītās formas. Ar lieliem, ziliem ziediem pie mums dārzā aug no Rumānijas nākusī ‘Transsylvanica’.

Jurim Eglem ir vairākas burvīgas šķirnes – ‘Mežrozīte’, ‘Gaviezes Pavasaris’, ‘Ālande’, ‘Agra’, ‘Zilgme’… Neaprakstāmi skaista ir raibā ‘Dubeņi’.

'Dubeņi'
'Dubeņi'

Arī man dārzā aug daudzas formas, pat puspildīta, tikai vēl nav savairotas. Savvaļā var atrast ne tikai neparastus ziedus, bet arī interesantas lapu formas, kas iekrāsojušās purpursarkanas. Galvenais, lai atrastā forma nezaudētu stabilitāti.

Pie vizbulītēm pieder arī tāds eksots kā Japānas vizbulītes (Hepatica nobilis var. japonica).

Vidzemē ar labiem panākumiem tās var audzēt tikai neapkurināmās siltumnīcās, bet pie Jura Egles Kurzemē daudzas Japānas vizbulītes šķirnes aug dārzā un visas ir bezgala skaistas. Kā saka pats selekcionārs: «Japānas vizbulītes necieš pārlieku mitrumu, pilnu sauli, kailsalu un sārmainu augsni. Mitrumu es ierobežoju ar jumtiņu, un tas palīdz arī noēnot vizbulītes. Ēna vizbulītēm nepieciešama līdz 80 procentiem. Rudenī sedzu ar ozolu un kļavu lapām, jo japānietes pacieš salu vien līdz mīnus 10 grādiem. Laistu līdz novembrim reizi nedēļā.»

Baltās vizbulītes, vizbuļi un anemones

Tiklīdz zilajām vizbulītēm sāk bālēt pēdējie ziediņi, turpat vai kādā citā pamitrā, trūdvielām bagātā vietā pilnā sparā sākas balto un tad dzelteno vizbulīšu ziedēšana. Botāniķi gan uzreiz pakrata pirkstu un bargi saka: «Tās ir citā ģintī – Anemone!», bet daži baltās un dzeltenās vizbulītes izdala pat īpašā ģintī Anemonoides. Nu labi, taksonomistiem vienmēr būs, ko teikt, taču mēs tās latviski sauksim par vizbuļiem un meklēsim arī to interesantās formas!

Baltais vizbulis (Anemone nemorosa) var lepoties ar daudzām un dažādām šķirnēm, kaut gan Latvijā to atrod ar vairāk vai mazāk krāsu izmaiņām uz ziedlapu muguriņām.

Dažādas firmas balto vizbuļu formas piedāvā tik lielā daudzumā, ka to skaits tuvojas simtam, arī mūsu dārzā aug ap 30 šķirnēm. Izteiksmīgākā, protams, ir baltā pildītā forma ‘Vestal’. Zilganā ‘Alleni’ lepojas ar lieliem ziediem, bet ‘Robinsoniana’ tie ir lieli, lavandzili.

‘Marts Blue’ ir igauņa Marta Vērus atrastā šķirne ar tumši ziliem, nelieliem ziediem. Ļoti agri gaišiem purpurkrāsas ziediem uzplaukst ‘Bowles Purple’. Palielu grupu veido šķirnes, kur balto vizbulīti pat grūti nojaust.  Tā ‘Monstrosa’ ziedu vietā ir zaļbalts lapiņu čemurs, ‘Green Fingers’ – putekšņlapas pārvērtušās zaļās lapiņās.

'Green Fingers'
'Green Fingers'

‘Blue Eyes’ – balti pildīts vizbulis ar zilu actiņu centrā. Savukārt ‘Explosion’ nāk no Norvēģijas ziemeļdaļas un atrasts pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas. Jura Egles kolekcijā ir vairākas baltā vizbuļa formas, un izcilākā ir ‘Kapsēde’. Šī puspildītā forma atrasta pie Rudā akmens Kapsēdē.

Arī dzeltenas

Dzeltenais vizbulis (Anemone ranunculoides) ir ar sīkākiem ziediņiem nekā baltais un zied, tiklīdz baltais vizbulis ir atstājis savas pozīcijas. Dzeltenais vizbulis nevarēja lepoties ar daudzām un dažādām formām līdz pat pieminētajai Černobiļas kata­strofai 1986. gadā. Bija pazīstama viena forma ‘Flore Plena’, bet tad Igaunijas bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijās ar skolēniem, Hījumā salā atrada daudzus dzeltenā vizbuļa mutantus – dažādu pildījumu, dzīslojumu un neparastām pārveidnēm ziedlapu vietā.

Arī citās Igaunijas salās, kur pāri gāja radioaktīvie mākoņi, Tuliks ievāca neparastās formas, iestādīja savā dārzā un pavairoja. Daudzu dzelteno vizbuļu sakneņus saņēma arī Jānis Rukšāns un pavairojis laida tālāk pasaulē.

Audzēšanai dārzā Jānis man piešķīra šķirni ‘Taavi’. To es iestādīju starp hostām, un gadus četrus tā neizrādīja ne mazāko vēlmi vairoties. Piepeši ‘Taavi’ sāka augt un plesties plašumā, un nu jau ir krietns pusmetru plats klājiens. Skaistas ir pildītās šķirnes ‘Green Island’, ‘Green Spokes’, bet ‘Linearis’ ir izmainīta lapu forma. Tā nu iesaku dzeltenā vizbuļa dažādo formu meklējumos doties uz Igaunijas salām. 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+