Atrasts bēniņos – ko izmest un ko paturēt?

Ar traukiem vienkāršāk

Pavisam droši, ka lauku īpašumā atradīsi traukus. Atšķirībā no citiem priekšmetiem, to atpazīšana ir salīdzinoši vienkārša – atliek aplūkot pamatni. Māla trauku gadījumā būs paraksts, uz rūpnieciski ražotajiem priekšmetiem zīmogs un citas atzīmes.

Lūk, īsa ekskursija Latvijā ražotā porcelāna un fajansa izstrādājumu vēstures periodos: Kuzņecova un Jesena laiks līdz Pirmajam pasaules karam; abu fabriku darbība starpkaru periodā; tad padomju laikā līdz 60. gadiem, kad fabrikas apvienoja; visbeidzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas laiks līdz 90. gadiem. Atbilstoši laika periodiem mainās arī uz priekšmetiem esošie zīmogi, to formas un dekori.

Citi lasa

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Marta Kalniņa

Skandāls

Ar ko patiesībā auto meņģējās bijušais mērs Lasmanis? Policijā nonācis jauns iesniegums

IEVAS Receptes

Plācenīši

Biezpiena plācenīši, kas izdodas vienmēr

Abi zināmie porcelāna uzņēmumi savā laikā ražoja arī fajansa un māla izstrādājumus. Muzeju kolekcijās vismazāk ir fajansa trauku no 40. un 50. gadiem, kuri ir arī kolekcionāru iekāroti.

Kuzņecova fabrikā 20.–30. gados ražoja arī māla izstrādājumus, kas saglabājušies nelielā skaitā (cilvēki tolaik tos lietoja, jo tie bija lēti). Tiem piemīt interesantas vizuālās kvalitātes, tostarp daudzas no formām 30. gados radīja pēc profesionālu mākslinieku metiem (Ansis Cīrulis, Romans Suta, Jūlijs Madernieks u. c.). Kuzņecova fabrikas māla traukiem uz pamatnes ir cits zīmogs – masā iespiesta restīte ar vārdu Kuzņecovs puslokā. Arī šie trauki varētu ieinteresēt kolekcionārus.

Starpkaru periodā Latvijā lielā skaitā ieplūda ārzemju keramikas izstrādājumi, īpaši no Vācijas. Savukārt 50. un 60. gados porcelāna un fajansa traukus ražoja Rīgas Porcelāna Fabrika un Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, un zīmogi abām atšķiras (burtu kombinācijas zīmogā RPF vai RPFF). Kad abas fabrikas apvienoja, arī zīmogi kļuva vienādi. Tāpat zīmogiem ir dažādas šķiras, ko apzīmē ar krāsām – sarkanu, zaļu vai zilu.

Interesants fenomens ir Rīgas Porcelāna fabrikas plānsienu porcelāns, ko sāka ražot 70. gados. Tam nav nekāda īpaša apzīmogojuma, atpazīstams vien vizuāli un pēc taustes. Pagriežot pret gaismu, tas ir diezgan caurspīdīgs un ļoti viegls.

Labāk iepazīstot traukus, tos var atšķirt arī pēc to dekorēšanas veida. Pastāvējušas dažādas tehnikas, bet rokas apgleznojumu, īpaši, kas ir dažos vai vienā eksemplārā, var uzskatīt par vērtīgāko.

No Rīgas Porcelāna muzejam visbiežāk piedāvātajiem traukiem var secināt, ka cilvēkiem krājumos aizvien ir daudz pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu izstrādājumi un starpkaru Kuzņecova fabrikā ražotie servējamie šķīvji. Savukārt, mazāk saglabājušies trauki no perioda pirms Pirmā pasaules kara, 40., 50. gadu Jesena fabrikas izstrādājumi un, kas neparasti, arī 90. gadu ražojumi.

Tāpat vērtīgs bēniņu atradums būs tās jaunāko laiku servīzes, kas tika ražotas mazās sērijās, piemēram, Gauja vai Ija.

Nākamā lapa