Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Alpaku salas dosjē
- Saimniecība atrodas Bebrenes pagastā, Augšdaugavas novadā.
- Tajā saimnieko Zībārtu ģimene – Helmuts, Ineta, meita Elza un Inetas mamma Lilija.
- Saimniecības piedāvājumā viss par un ap alpakām – dzīvnieku iegāde, konsultācijas audzēt gribētājiem, alpaku vilnas dzija un adījumi, alpaku aprūpes iekārtas, papildbarība, alpaku melnais zelts (mēslojums no alpaku izkārnījumiem), kā arī izzinoša atpūta ģimenēm un ceļotāju grupām.
- Alpaku salas aktualitātēm var sekot līdzi mājaslapā alpakusala.com, Facebook @alpakusala un Instagram @alpaku_sala
«Pērkot alpakas, mums uzreiz bija skaidrs, ka būsim 100% alpaku pavediena ražotāji. Ja tas ir labākais vilnas dzīvnieks pasaulē – kāpēc mums to neizmantot cilvēku apģērbam?!» pievēršanos vilnas biznesam komentē Ineta. Taču šis process nav bijis īss un vienkāršs. Lai nonāktu līdz augstas kvalitātes diegam, pagājuši četri gadi, kuru laikā Zībārti eksperimentējuši, pieļāvuši kļūdas un mācījušies.
Arī tagad vilnas ieguve un apstrāde nenotiek ātri un lēti – tas aizņem vairākus mēnešus gadā, lai vilnu pārvērstu skaistos un zīdainos kamoliņos. Viss sākas ar alpaku cirpšanu aprīļa beigās, maija sākumā – kad vidējā gaisa temperatūra sasniegusi aptuveni 16 grādus. Jo dzīvniekam jāataudzē jauna vilna, līdz parādās pirmie odi un knišļi. Saimnieki stāsta, ka viena dzīvnieka cirpšana aizņem aptuveni 40 minūtes.
Vilnas cirpšanas laikā arī jānogriež alpaku nagi, jāpiefrizē mati.
«Šis ir visgrūtākais emocionālais posms mums pašiem un alpaciņām – viņām bail iet uz frizētavu, mums bail viņas savainot ar jaudīgajiem un asajiem cirpšanas instrumentiem.» Cērpot strādā visa ģimene – Helmuts cērp, Ineta tur alpakām galvu un mierina, meita savāc un nodala nocirpto bagātību.
Kad pavasara cirpšanas sezona beigusies, sākas roku darbs – rūpīga vilnas šķirošana, lai izvēlētos vislabākās šķiedras. Notiek arī smilšu atdalīšana un vēdināšana. Tikai pēc tam sagatavotā vilna tiek vesta uz vērptuvi, kur, pašiem saimniekiem klātesot un koordinējot, tiek saņemta gada diegu raža.
Šobrīd visa Alpaku salā saražotā dzija tiek realizēta Latvijā, bet gatavie izstrādājumi – adījumi – tiek pārdoti arī uz ārzemēm.
«Kad šo sākām, domājām, ka tirgosim mūsu dziju ārpus Latvijas, jo Latvijā tai laikā bija ļoti maz zināšanu par alpakas vilnas īpašībām, turklāt tā ir dārga. Bijām patīkami pārsteigti, saprotot, ka visu dziju tomēr varam pārdot Latvijas adītājām.» Saimniece norāda, ka jūtama arī cilvēku paradumu maiņa, ko veicinājusi kovida pandēmija.
«Cilvēki sāk pirkt dārgākas lietas, bet mazāk. Viņiem vairs nevajag tik daudz, vairs nevar iziet sabiedrībā, izrādīties, ir vajadzīgas praktiskas lietas ikdienai. Līdz ar to lielāka vērtība ir tam, kam ir kādas sevišķas īpašības, ko var izmantot arī pēc tam, kad mode mainījusies. Šis apģērbs nepiesārņos mūsu bērnu pasauli. Mainās domāšana, un tas ir jauki!»
Visu rakstu lasiet zemāk!
