Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vietu sadalījums tika noteikts, apvienojot redakcijas, žurnāla lasītāju un konkursa atbalstītāja BOSCH balsojumu. Apsveicam uzvarētājus!
Trešās vietas godalgas ieguvēju ugunskura vietas dosjē:
- Ierīkota Jelgavas novadā, Svētes pagastā.
- Tapusi 2021. gada vasarā.
- Autori – Aivars Borkāns, kurš strādā celtniecības uzņēmumā XTM un nodarbojas ar betonu, un viņa sieva Sanita Borkāne, konditore, kura cep izcilus braunijus ar sāļās karameles pildījumu.
- Ugunskura vieta veidota kā daļa no kopējā ansambļa ar stikla siltumnīcu un koka pergolu.
Šīs ugunskura vietas saimnieki mitinās, pavisam burtiski izsakoties, lauka vidū. Pirms vairākiem gadiem uzbūvējuši savu ģimenes māju uz mantotas lauksaimniecības zemes, tātad – sākuši visu pilnīgi no nulles (elektrību un ūdeni ieskaitot). Vējš šeit zēģelē pamatīgāk nekā dažā labā Kurzemes piekrastes pilsētā. Kā ieskrienas vienā lauka galā, tā joņo pāri, nekur neatdurdamies. Sastādītie kociņi vēl gaužām mazi un vēju neaiztur.
Tieši jautājums par lielo vēju un uguni ir viens no pirmajiem, ko uzdodam mājas saimniecei Sanitai, vērojot, kā viņa aizdedzina pamatīgo ugunskura vietu. Vai lielā liesma itin viegli nevar nokļūt pavisam tuvu esošās pergolas koka konstrukcijā un šūpuļtīklos? Izrādās – par visu ir padomāts. Ugunskura vietas galvenais projektētājs un arī veidotājs ir viņas vīrs Aivars, ne velti pēc izglītības inženieris, kura sirdslieta ir betons un koks. Malkas trauks, kurā tiek krauts ugunskura krāvums, ierīkots ļoti dziļš. Liesmas veidojas varenas, bet dziļumā, un lielais vējš tām netiek klāt.
Ugunskura vietas vidū izmantots saliekams un izjaucams metāla konuss, kas pirms gandrīz desmit gadiem kā veidnis lietots kolonnu betonēšanā kādā objektā Zviedrijā. Pēc objekta beigām veidnis nostāvējis noliktavā zem klajas debess un rūsējis bez redzama nākotnes pielietojuma. Līdz pagājušā gada vasaras sākumā Sanitai radās ideja par ugunskura vietu, kas būtu labiekārtota un atrastos tuvāk mājai.
Sacīts – darīts! Aivars izdomāja tehnisko risinājumu un ķērās pie darba. Iebetonēja metāla konusu, apmūrēja ar brūniem māla ķieģeļiem, kas labi saskan ar mājas toni. Par ugunskura vietas dekoratīvo pusi parūpējusies Sanita, izvēloties krēslus un sastādot puķes.
Mēs novērtējam šīs ugunskura vietas moderno raksturu, ko tai piešķir ažūrās, bet mūsdienīgās mēbeles uz vienlaidu gludi slīpētā betona paklāja, kas pēc sajūtas līdzinās samtam – tik mīksts un silts, kad uz tā uzkāpj ar basām pēdām. Sanita gan stāsta, ka vasarā saulainas dienas vidū tas uzkarst līdz nepanesamam karstumam, toties vakarā ilgi tur siltumu un ir perfektā temperatūrā.
Šādam betona klājumam ir vēl kāds pluss – pulcēšanās ap ugunskuru nekādā veidā neskādē piemājas zālienam.
Arī neregulārā klājuma forma, kas piešķir šai ugunskura vietai modernu raksturu, bijusi saimnieka ideja. Pats metāla konuss ir patiešām apjomīgs, un uguns degot rada jaudīgu efektu. Nākamais plānā ir atrast risinājumu, kā uz šī ugunskura gatavot, jo ar esošo diametru ugunskura katlu novietot nav iespējams.
Sanita stāsta, ka ugunskura vietu vairāk izmanto svētkos, retāk ikdienā, un tā jau iegājies, ka ap uguni sēž pieaugušie, bet turpat līdzās stāvošajā pergolā sakarinātajos šūpuļtīklos šūpojas bērni. Borkānu ģimenē aug trīs atvases, bet šūpuļtīklu ir vairāk, lai pietiek arī ciemiņu bērniem.
