Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vietu sadalījums tika noteikts, apvienojot redakcijas, žurnāla lasītāju un konkursa atbalstītāja BOSCH balsojumu. Apsveicam uzvarētājus!
Pirmās vietas godalgas ieguvēju ugunskura vietas dosjē:
- Ierīkota Bauskas novada Pācē.
- Tapusi divus gadus ar pārtraukumu, pabeigta 2021. gada jūnijā.
- Autors – Dainis Turks, kurš strādā AS Putnu fabrika Ķekava par iekšējās transporta organizācijas vadītāju. Ar idejām un morālu atbalstu palīdzējusi arī sieva Jolanta Turka.
Turku ģimenes lauku sētā saimnieko Dainis ar sievu Jolantu un Daiņa māsa Dace – īpašums draudzīgi sadalīts, un katram šeit ir savs stūris, kur darboties. Ugunskura vietas izveide bija Daiņa ideja, un pats to savām rokām arī realizējis. Sieva un māsa atbalstījušas. «Mana mamma bija dziedāšanas un zīmēšanas skolotāja, un es arī – baigais mākslinieks neesmu, bet kaut ko paķēpāju. Man patīk,» smej Dainis, kad sakām, ka viņa radītais objekts ir cienīgs saukties par vides mākslu – tik skaisti iegūlis sētas ainavā.
Citi lasa
Dainis, pēc izglītības inženieris, savā profesijā nav strādājis nevienu dienu, tomēr ieguvis sapratni par to, kā lietas strādā. Kā radusies ideja par šādu ugunskuru? «Mums ir mazs mežiņš, ko saucam par krūmiņiem, un tur no kolhoza savilkti kādi 50 akmeņi. Izdomāju, ka būtu forši, ja labā laikā mums dārzā būtu vieta, kur pasēdēt uz akmeņiem, pakomunicēt,» saka Dainis.
«Tad prātā ienāca aplis un betons, kas savā ziņā ir vienkāršākais materiāls – galvenais ir dabūt veidni. To pēc mana rasējuma man uztaisīja meitas draugs. Betona pamatni taisīju pa segmentiem, izmantojot šo veidni un virzoties kā pa pulksteni. Vietās, kur veidni ņēmu ārā, izveidojās spraugas, tās aizpildīju ar to pašu betonu, un meitas draugs ieteica tajos salikt dekoratīvos akmeņus – lai skaistāk!
Lielos akmeņus izvietoju pavisam intuitīvi. Sākumā tos atvedu ar traktoru un, kad ķēros klāt betonēšanai, pa vienam katrs atrada savu vietu. Skatījos, lai tiem ir dažādas formas, faktūras, krāsas un izmēri. Tās divas sēnītes, kas ir starp akmeņiem, ir vecie dzirnakmeņi, divi tādi man te bija, nolēmu izmantot.»
Tomēr projekta sākums bijis gadu agrāk, kad Dainis izracis 30 centimetru bedri un to piepildījis ar smiltīm, kas sajauktas ar būvgružiem – veciem ķieģeļiem, flīzītēm –, kas tepat aiz kūts stāvējuši. «Es tā nedarīju, bet starp melnzemes pamatu un šo smilšu un drazu maisījumu var ieklāt agrotīklu, lai nejaucas kopā. Kā taisot celiņus!» komentē Dainis.
«To visu var noblietēt un uzreiz betonēt, bet es izlēmu gaidīt līdz nākamajam gadam. Tad 2021. aprīlī ķēros klāt betonēšanai. Man pašam ir mazs betona maisītājs, liku lietā. Laiks bija briesmīgs – slapjš, plus 5 grādi. Betonam tas nebija labi, tāpēc vietām ir plaisas. Arī armatūru neliku, vien vecus stieņus, ko mājās atradu. Protams, rūpnieciski tā nedara, bet šis jau nav rūpniecisks objekts, vairāk savam priekam.»
Pati ugunskura vietas acs izveidota no vecas metāla mucas, aplikta ar ugunsdrošiem ķieģeļiem, bet, tā kā tiem nepatīk ūdens, pa virsu uztaisīts metāla jumtiņš. Centrs uzbūvēts augstāk, lai veidojas pavisam viegls slīpums uz malām un nekrājas ūdens. Pēc betonēšanas katru segmentu Dainis arī nopulējis ar smilšpapīra klucīti.
Savukārt metāliskās debespušu zīmītes, kas objektam piešķir elegantu štrihu, izveidojusi un pasūtījusi Daiņa meita. Kāpēc debespuses? Tas saistīts ar vasaras saulgriežiem, saka Jolanta, kuras sirdij tuva latviskā dzīvesziņa. «Lai zinām, kur Jāņos taisīt svētku vārtus – kur saulīti pavadīt, kur sagaidīt.»
Un vēl šī ugunskura vieta aprīkota ar pavisam praktisku elementu – abās malās izveidotas atveres, lai var ielikt metāla stieņu konstrukciju, kur uzkarināt zupas katlu. «Māsa savā dzimšanas dienā parasti visiem sanākušajiem vāra zupu. Tas ir vesels pasākums!» saka Dainis. «Arī šašliku varam cept – noliekam mangalu uz betona, un aiziet, nav jādedzina zāliens.»
