Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja no dabas ņem, tai ir jādod arī atpakaļ. Tā nosprieda SIA Krastmaļi sēklas un zemnieku saimniecības Mārtiņlauki īpašnieks Mārtiņš Flaksis un pirms pāris gadiem savos laukos nolika divas kukaiņu mājas. Pavisam vienkāršas un, kā pats saka, vizuāli ne pārāk pievilcīgas. Darbu paveica divi jaunieši nepilnas dienas laikā.
Pamatam tika izvēlētas niedres, nākamajā slānī – vecas drenāžas caurules, tālāk – mizas. Par saturošajām konstrukcijām izmantoja koka paletes, līdz ar to izmaksas bija minimālas. Tas bija paredzēts kā eksperiments, jo laukos, pie kuriem nolika kukaiņu mājas, sēj tādu augu sēklas, kam nepieciešama apputeksnēšana.
«Šogad pāris reižu pie savām kukaiņu mājām pasēdēju, lai redzētu, kas tur iemitinājies,» Mārtiņš stāsta. «Visvairāk redzēju dažādus rāpojošus kukaiņus, kas, iespējams, saistīts ar to, ka mājas atrodas pie zemes.» Viņš atzīst – lai gan informāciju par ieteicamajiem materiāliem, plēvspārņiem nepieciešamo caurumu izmēru baļķos interneta resursos meklēja, kļūdas tomēr ir pieļautas. Vajadzējis iedziļināties vairāk.
Nākamajiem eksperimentiem Mārtiņš nolēmis izmantot siena ruļļus un akmeņus. Viņš redzējis, ka ārzemēs kukaiņu mājas būvē arī no šādiem materiāliem. Dānijā siena ruļļos taisa tādus kā stropus kamenēm, savukārt Lielbritānijā akmens krāvumus veido, lai piesaistītu kukaiņus. «Protams, tur var iemitināties arī peles un insekti, kas vairs nav tik interesanti,» ar smaidu piebilst Mārtiņš.
Konsultē Voldemārs Spuņģis, entomologs.
Kukaiņu mājas galvenais uzdevums ir piesaistīt dažādas vientuļo bišu sugas, tāpēc angliskais nosaukums bee hotel jeb bišu viesnīca tai varētu būt daudz atbilstošāks. Tajā pašā laikā šajā konstrukcijā mēdz iemitināties arī krāšņlapsenes, racējlapsenes, jātnieciņi, zirnekļi, ķirmji, mitrenes, vaboles, trūdēdāji odi un citi.
Kukaiņu māja dārzā, sētā vai uz lauka var noderēt triju galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, piesaistot dažādu veidu bites, iespējams nodrošināt augu apputeksnēšanu un iegūt labāku ražu. Otrkārt, konstrukcija veicina sugu daudzveidību konkrētajā vietā. Par to, ka beigās nāksies cīnīties ar nevēlamiem kaitēkļiem, nav jāuztraucas, ja māja veidota atbilstoši speciālistu ieteikumiem. Treškārt, tā ļauj iepazīt kukaiņu dzīvi un var būt interesants mini muzejs pašu sētā, ko gribēsies vērot gan mazajiem, gan lielajiem.
Ideja Latvijā pirmo reizi īstenota pirms gadiem trīsdesmit. Tā aizgūta no ārvalstīm, kur kukaiņu māju veidošanas tradīcijas meklējamas daudz senākā pagātnē. Viena no līderēm ir Lielbritānija, kur jau kopš seniem laikiem bijusi populāra dabas vērošana. Otrs galvenais kukaiņu māju būvēšanas iemesls Rietumeiropā ir intensīvā lauksaimniecība, kuras radīto seku dēļ jau sen tiek iznīdētas daudzas kukaiņu sugas, tajā skaitā bites. Tagad par šo jautājumu aizvien biežāk ceļ trauksmi arī Latvijā.
Rakstā zemāk lasiet pamācību soli pa solim, kā pareizi uzbūvēt kukaiņu māju!
