• Šobrīd

    weather img

    Rīga +11°C Skaidrs, D vējš, 1.03 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Augu daktere Jūlija Vilcāne atklāj biežākās kļūdas stādu audzēšanā

    Stādu audzēšana
    Lote Auzāne
    13. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Jūlija Vilcāne ir agronome un mikrobioloģe, kas aizraujas ar augu ģenētikas pētīšanu un padziļināti interesējas par augu aizsardzību. Viņa pasniedz kursus par dārza veselību un vada lekcijas Bulduru dārzkopības vidusskolā.

    Jūlija Vilcāne dalās praktiskos sezonālos padomos par dārzu arī savā Instagram kontā @daarzniece un lapā augueksperts.lv

    – Vai esat starp tiem trakajiem, kas paši audzē stādus?

    – Pārsvarā jā. Tā man ir goda lieta, un es arī nepaļaujos uz to, vai kaut kur atradīšu šķirnes, ko vēlos, un vai stādi brīdī, kad tos jau varēs pārvietot uz siltumnīcu, būs pietiekami izauguši. Bet es to neuzskatu par apgrūtinājumu, gluži pretēji – par sava veida ziemas meditāciju. Man patīk izlikt augu lampas, izvēlēties podiņus, paeksperimentēt ar augšanas veicinātājiem…

    Lasot lekcijas un strādājot konsultēšanas jomā ar saimniecībām, man negribas dalīties padomos tikai no teorētiskā viedokļa – vēlos pārliecināties par līdzekļu iedarbību praksē un izdarīt secinājumus. Darbojoties praktiski, izvērtēju arī dažādas nianses, ko vēlāk varu pastāstīt citiem. Piemēram, par to, ka kāds mēslošanas līdzeklis nešķīst krāna ūdenī, tātad ūdens jāpaskābina.

    Lasu lekciju kursu Dārzs, kas aug, kas domāts pilnīgiem iesācējiem – arī tur noder dalīšanās ar praktiskiem, dažkārt šķietami nenozīmīgiem knifiņiem, kam tomēr izrādās liela nozīme. Piemēram, viena gudrība, par ko daudzi neiedomājas, – jaucot šķidro mēslojumu ar ūdeni krūzītē, tas kārtīgi jāsamaisa, jāsajauc, lai nav tā, ka pēdējās pilītes krūzes dibenā ir koncentrētākas un apdedzina augu. Šādas lietas var apgūt tikai praksē, nevis kaut kur izlasīt.

    – Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļaujam, ķeroties pie stādu audzēšanas?

    – Pirmā – iesēj pārāk agri.

    – Kad ir pārāk agri?

    – Dārzkopju forumos jau gada nogalē, decembrī, redzēju, ka dažam ir iesēti gurķi un tomāti. Tad tie sāk ražot jau uz palodzes, un vēlāk pāraugušiem augiem ir grūti pielāgoties āra apstākļiem un siltumnīcai. Tas turklāt veicina arī kaitēkļu un slimību rašanos. Mājas apstākļos pilnīgi pietiek, ja tomātus un gurķus iesēj februārī vai pat marta sākumā.

    Kļūda numur divi – laistīt augus ar līdzekļiem, pat neizlasot un neiedziļinoties to iedarbībā.

    Piemēram, reizēm no kūdras uzrodas kaitēklis trūdodiņš, ko var atpazīt kā lidojošu kukainīti. Ja tomātu stādiem telpās uzber mēslojumu Perlka, kas teorētiski var iedarboties pret šiem kaitēkļiem, stādi var aiziet bojā. To var lietot, bet – āra apstākļos.

    – Iesakiet savu komplektiņu, kas vajadzīgs, lai izaudzētu labus stādiņus mājās!

    – Iztikas minimums ir zaļais kristalons, kalcija nitrāts un citronskābe. Nedaudz lielāks komplekts – nosauktajam vēl klāt dzeltenais kristalons. Galvenais ir nejaukt visus mēslošanas līdzekļus kopā, bet lietot tos pamīšus – vienu reizi vienu, nākamreiz citu.

    – Un kāpēc vajadzīga citronskābe?

    – Jo Latvijā ir ļoti kaļķains ūdens, kurā barības vielas nespēj izšķīst un pilnvērtīgi uzsūkties. Tāpēc ūdens jāpaskābina.

    – Ļaujiet minēt – trešā kļūda ir iesēt tik daudz, cik siltumnīcā nekad nav bijusi paredzēta vieta, lai to turpinātu audzēt?

    – Jūs atņēmāt man vārdus. Tieši tā arī ir. Cilvēki nepadomā, ka, iesējot veselu paciņu ar tomātu sēklām, no vienas šķirnes var izaugt 20 stādu. Ja gribas šķirņu daudzveidību, pilnīgi pietiek no katras paciņas iesēt pa divām trim sēkliņām.

    – Bet ja kāda neizdīgs?

    – Nu tad iesēs vēlreiz. Bet ziniet, kas vēl var palīdzēt tikt pie labiem, ražīgiem stādiem? Mēness fāžu ievērošana – un to es saku kā agronome un bioloģe, nevis ezoteriķe.

     – Nopietni?!

     – Jā, Mēness fāzei ir nozīme. Mana bakalaura darba vadītāja ir Latvijas Universitātes profesore, augu fizioloģe Ina Alsiņa, un mēs kopā veidojām jaunu augu apsakņošanās līdzekli uz alvejas bāzes, to arī patentējām. Profesore veica eksperimentus, sējot augus Lapu dienās, Sakņu dienās un citās Mēness fāžu dienās. Secinājums? Jā, tam ir nozīme, jo augšanas panākumi tiešām atšķiras.

    Tāpēc arī es tomātus sēju, ievērojot Mēness kalendāru, – speciāli gaidu tam piemērotu laiku. Protams, lielie audzētāji lielās platībās nevar ievērot šādas nianses, bet katrs savā mazdārziņā gan. Es ticu arī zaļo pirkstiņu teorijai. Lai gan zinātniska pamatojuma tam nav, iedodot dažādiem cilvēkiem vienas un tās pašas sēklas, kas iesētas vienā un tajā pašā substrātā, vienam aug un otram ne.

    Visu rakstu lasiet zemāk!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+