• 7 ziedkāpostu audzēšanas gudrības

    Ziedkāposti
    Mārīte Gailīte
    8. augusts, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Audzējot ziedkāpostus vasarā, jārēķinās, ka siltumnīcā ir karsts un dēsti būs bieži jālaista. Vairāk stāsta Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības eksperte.

    Nepatīk karstums!

    Ziedkāpostu veģetatīvās masas (lapu) augšanai optimālā gaisa temperatūra ir 20–22 grādi, bet galviņu ieriešanai piemērota ir 12–14 grādu temperatūra, tieši tāpēc rudenī tie audzēšanai padodas ievērojami labāk nekā vasarā. Pārlieks karstums vispirms izraisa lapu novīšanu, kā iespaidā tiek traucēta lapu un topošās galviņas apgāde ar kalciju. Tāpat karstumā uz lapu malām veidojas sausa iedegas josla, bet uz galviņām dažādu veidu plankumi un citas vainas.

    Lai no tā izvairītos, vēl jūnija beigās nav par vēlu iesēt agrīno šķirņu un hibrīdu ziedkāpostus ražas vākšanai septembra beigās, oktobrī. Vasarā dēstus var izaudzēt mēneša laikā, galvenais – regulāri uzcienāt tos ar atšķaidītu mēslojumu un ievērot vēl dažas nianses.

    7 audzēšanas gudrības

    1. Lai izaudzētu brangus un baltus ziedkāpostus rudens ražai, tos vēlams sēt jūnijā, bet izstādīt dobē – vēlākais līdz jūlija beigām. Audzējot ziedkāpostus vasarā, jārēķinās, ka siltumnīcā ir karsts un dēsti būs bieži jālaista. Atklātā laukā to darīt nebūs labs variants, jo substrāts žūs tik strauji, ka augus vajadzēs laistīt vairākas reizes dienā, un tāpat kādu laiku tie būs apvītuši.
    2. Substrāta un barības elementu krājums kasetes ligzdā ir ļoti neliels, barības elementi vai nu tiek patērēti, vai izskalojas ar laistīšanu, tāpēc šobrīd vajadzība pēc mēslojuma palielinās salīdzinājumā ar dēstu audzēšanu aprīlī, maijā.
    3. Pastāvīgā vietā dobē dēstus var izstādīt ar 4–5 īstajām lapām, un tas jāizdara līdz jūlija beigām. Vēlāka stādīšana (augustā) jau pārvēršas par krievu ruleti, jo rezultāts būs atkarīgs no laikapstākļiem rudenī.
    4. Arī pēc izstādīšanas dobē ziedkāpostiem arvien nepieciešama dāsna laistīšana un pietiekama mēslošana. Te spēkā ļoti vienkārša sakarība – jo lielākas lapas augs izveidos, jo lielākas būs galviņas.
    5. Spožas saules gaismas ietekmē galviņas mēdz iegūt dzeltenīgu iedegumu. Lai tās saglabātu sniegbaltu krāsu, galviņas jāsargā no pārmērīgas saules. To dara, aizlaužot vecākas, lielākas lapas vai pat saņemot tās ar mīkstu gumiju – līdzīgi kā matus. Zemnieki izmanto speciālas platas gumijas, bet mājas apstākļos derēs arī kancelejas preču veikalā pirktās. Labāk siet ar vairākām gumijām vienlaikus, jo spēcīgi augošas lapas mēdz tās pārplēst.
    6. Šķirņu aprakstos norādīts aptuvenais augšanas laiks līdz ražas sākumam, taču jārēķinās, ka karstā laikā šis periods ir īsāks, bet vēsos apstākļos garāks. Attiecīgi arī galviņas karstumā izaugs mazākas, bet vēsā laikā tās būs lielākas, smagākas un baltākas.
    7. Ziedkāpostu hibrīdiem raža ienākas īsākā laika posmā nekā šķirnēm, turklāt gandrīz vienlaikus visiem iestādītajiem augiem. Brīvās apputes šķirnēm ražas vākšanas periods ir garāks. Vēl ņem vērā, ka šķirņu aprakstos ir norādīts galviņu svars, kādu iegūst profesionālie audzētāji, – mazdārziņā tas bieži vien ir mazāks.

    Šīs šķirnes un hibrīdus var audzēt arī vasarā!

    •  ‘Sabord’ F1. Hibrīds ražas ieguvei vasarā un agrā rudenī. Veģetācijas periods (proti, laiks no izstādīšanas līdz ražas sākumam) ir 80–85 dienas. Veido lielas un smagas galvas, kas ir piemērotas gan saldēšanai, gan svaigam patēriņam.
    •  ‘Thalassa’ F1. Hibrīds piemērots audzēšanai vasarā un ražai rudens sākumā. Veģetācijas periods 85–95 dienas. Hibrīdam piemīt laba karstumizturība, tādēļ galviņas nekļūst pūkainas, graudainas, tām neizaug lapas.
    •  ‘Oviedo’ H. Ļoti agrīna šķirne. Audzējama no dēstiem vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 65–70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas līdz 1–1,5 kg smagas, baltas, blīvas.
    •  ‘Palla di Neve’. Itāļu tautas selekcijas šķirne, cēlusies no reģiona Alto Adige Dolomītu kalnos un pieder ‘Snow Ball’ šķirnes tipam. Tā ir agrīna, izaug vidēji 80 dienas pēc dēstu izstādīšanas. Veido vidēji lielas, baltas galviņas, kas samērā labi pacieš aukstu laiku.
    •  ‘Delta’. Vidēji agrīna šķirne, piemērota audzēšanai pavasarī, vasarā un rudenī. Veģetācijas periods 70–75 dienas. Augs spēcīgi lapots. Veido līdz 1 kg smagas, sniegbaltas galviņas, nav noslieces uz dzeltēšanu. Galviņa labi nosegta ar lapām. Šķirne izturīga pret stresa apstākļiem.
    •  ‘Goodman’. Nu jau samērā veca, bet vēl joprojām ļoti droša šķirne, sevišķi piemērota iesācējiem. Tā padodas visos apstākļos, piedodot audzētāja kļūdas un mazāk labvēlīgu laiku. Galviņas parasti 450–600 g smagas, pusapaļas formas, baltas. Lapas lielas. Audzējot rudens ražai, lapas var arī neaizlauzt, bet, stādot vasarā, lapu aizlaušana vai sasiešana palīdz aizsargāt galviņu no iedeguma.
    •  ‘Erfurter’. Samērā veca šķirne, piemērota audzēšanai rudens ražai. No dēstu izstādīšanas līdz ražas novākšanai paiet ap 70 dienām. Galviņas samērā lielas, baltas.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē