6 ieteikumi drošai un videi draudzīgai apkures sezonai

Gaisa kvalitātes novērojumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas konstatētas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – pilsētvidē, kur tiek koncentrēti lietota un nereti nepareizi ekspluatēta malkas apkure. Kā rīkoties, lai arī vecu krāsni izmantotu iespējami efektīvi, ekonomiski un videi draudzīgi?

Latvijas realitāte ir liels daudzums vecu apkures sistēmu, daudz vecu malkas krāšņu, bet arī šajā situācijā mēs varam rīkoties pareizāk un labāk, ievērojot dažus vienkāršus principus.

Piemēram, Vācijā ar likumu ir aizliegts kurināt slapju malku, un šīs prasības ievērošanu kontrolē policija, ierodoties un pārbaudot malkas mitruma līmeni.

Citi lasa

Santa.lv

Padomi

Sāp ceļgali? Lūk, 4 vienkārši vingrojumi sāpju mazināšanai

Marta Kalniņa

Interesanti

Ekspremjers Repše gaudo un rej. Viņu šaušalīgā veidā parādīs Kannu kinofestivālā

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Apkures iekārtu ekspertu aptauja liecina, ka, iegādājoties apkures iekārtās, cilvēki primāri domā par cenu, bet aizmirst par draudzīgumu videi un veselībai. 2020. gads ir brīdis, kad būtu vērts padomāt arī par veselību. Un vēl –  ja ir plāns mainīt apkures iekārtu, der iegaumēt, ka neviens vēl nav radījis brīnumiekārtu – ja mājai ir nepieciešami 20kW siltuma jaudas, tad neticiet tiem, kas apgalvo, ka ar viņu iekārtu pietiks arī ar 10kW.

1. Kurināšanai izmanto sausu, divus gadus žāvētu malku
   Kurinot slapju malku, gaisā nonāk ļoti daudz smalko putekļu daļiņu. Tādēļ sausa malka būs ne vien ekonomiskāks variants, jo nebūs jāpatērē tik liels daudzums kurināmā, bet šis variants būs arī veselīgāks. Tāpat kurināšana ar mitru malku bojā jūsu apkures iekārtu un dūmvadu.
   
   Protams, ka iedzīvotājiem nav iekārtu, lai izmērītu mitruma līmeni, tāpēc drošs risinājums ir kurināt divus gadus labi ventilējamā šķūnī žāvētu malku. Tās mitruma līmenis būs 15–20%, un šī malka ir uzskatāma par sausu. Ja izmantosiet malku, kas žāvēta vienu vasaru, tās mitruma līmenis būs ap 30%, un tā jau vairs nebūs tik draudzīga krāsnij kā divus gadus žāvētā malka.

2. Skurstenis jātīra vismaz reizi gadā
   Obligāts nosacījums ir skursteņa tīrīšana vismaz vienu reizi gadā. Vēlams – pirms apkures sezonas sākšanās. Šo pienākumu labāk uzticēt profesionāļiem, kas pie reizes varēs novērtēt arī apkures sistēmas kopējo stāvokli.

3. Pievērs uzmanību dūmiem
   Labi sadegot kurināmajam, dūmiem pie skursteņa izejas vajadzētu būt gandrīz caurspīdīgiem. Ja tie ir blīvi un iekrāsoti dzelteni vai tumši pelēki, sadedzināšana nenotiek pareizi. Ļoti aukstā laikā var veidoties nekaitīgi balti dūmi, kas sastāv no ūdens pilieniem.
   
   Dūmi, kas smird, norāda uz ievērojamu daudzumu kaitīgu vielu, kas rodas un tiek emitētas sliktas sadegšanas dēļ.

4. Pievērs uzmanību sodrējiem
   Ir svarīgi krāsni pareizi kurināt, nodrošināt gaisa pieplūdi, lai malka negruzd un nedūmo, lai tā izkuras līdz galam. Veselībai kaitīgās vielas izdalās tieši gruzdēšanas un dūmošanas laikā. Kurināšanai ieteicams izmantot alksni un apsi – tie rada mazāk dūmu un sodrēju.
   
   To, cik pareizi kurināt savu krāsni, var pārbaudīt, izpētot pelnus. Ja tie ir pelēki vai balti, malka sadedzināta kvalitatīvi, savukārt tumši un smagi pelni liecina, ka sadegšana nav bijusi pilnīga, un tas ievērojami palielina skursteņa ugunsgrēka risku.
   
   Pārāk daudz pelnu kamīnā var negatīvi ietekmēt apkures iekārtas darbību. Atstājot kurtuvē nedaudz pelnu (2 cm), tiks atvieglota uguns atkārtota iedegšana, samazinot izmešu daudzumu salīdzinājumā ar pilnīgi jaunu aizdegšanās procesu.

5. Nededzini koksnes atkritumus
   Ļoti svarīgi ir atcerēties to, ka krāsnī nevajadzētu dedzināt koksnes atkritumus – mēbeles un skaidu plates, finiera atgriezumus, lakotus, krāsotus kokmateriālus, jo tas ir ļoti, ļoti bīstami. Šie produkti nesadeg līdz galam, un gaisā nonāk teju visa Mendeļejeva tabula – liels daudzums kaitīgu ķīmisko vielu.

6. Atjauno savu apkures sistēmu
   Vecas krāsnis rada trīs līdz piecas reizes lielāku gaisa piesārņojumu un patērē vismaz par 30% vairāk malkas nekā jaunie apkures katli. Jaunie apkures katli savas konstrukcijas dēļ neļauj sadegšanas siltumam “pa tiešo “ izskriet skurstenī, kā tas notiek vecajās malkas krāsnīs, bet, izcirkulējot pa dažādām katla ejām, maksimāli atdot siltumu apkures siltumnesējam, kas silda radiatorus. Tādējādi arī daba pilnīgākas kurināmā sadedzināšanas dēļ saņem mazāk kaitīgo izmešu.

Attiecībā uz malkas krāsnīm, kas silda telpu, vienīgā iespējamā modernizācija ir krāsns nomaiņa. Savukārt malkas apkures katlus, ja jums mājās ir izveidota centrālā apkure, ir iespējams modernizēt, aprīkojot ar papildu elementiem, piemēram, vilkmes regulatoru, kas nav pārāk dārgs, vai apkures sistēmas akumulatoru, kas būtu nedaudz lielāka investīcija.

Vilkmes regulators pasargās jūsu iekārtu no pārkaršanas un parūpēsies par to, lai malka tiktu sadedzināta pēc iespējas efektīvāk un procesā veidojas mazākais daudzums kaitīgo izmešu. Siltuma akumulācijas tvertnes nodrošinās, ka katls varēs darboties maksimālās degšanas režīmā ar vislielāko sadegšanas efektivitāti un lielāko lietderības koeficientu. Siltuma daudzumu, kas būs uzkrāts akumulācijas tvertnē, varēsiet izmantot brīdī, kad krāsns jau būs izkūrusies.