Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Augus izvietojot un kombinējot, ņemam vērā to prasības pēc gaismas, temperatūras, mitruma, substrāta un barības vielām. Telpaugus stādām tiem atbilstoša lieluma dekoratīvos podos, ko vizuāli pieskaņojam telpas interjeram.
Lai viesistabā paaugstinātu gaisa mitrumu, augu tuvumā vai starp tiem varam novietot telpas strūklaku vai izveidot nelielu ūdens kaskādi. Ja iespējams, viesistabu varam paplašināt ar izeju uz terasi, verandu vai ziemas dārzu.
Telpaugu kompozīcijai izvēlas savstarpēji saderīgus augus ar līdzīgām augšanas un kopšanas prasībām. Kompozīciju sāk veidot ar pirmās pakāpes – visgarāko, centrālo augu, ko novieto nedaudz uz vienu pusi no trauka vidus. Nākamo stāda otrās pakāpes – par 1/3 zemāku augu, tad trešās pakāpes – vēl zemāku krāšņi ziedošu, ar izteikti dekoratīvām lapām apveltītu vai nokarenu augu.
Spatifila
Spatifilas ir dekoratīvs lapu un ziedošs podaugs, kura ziedkopa sastāv no krēmkrāsas vālītes ar sīkiem ziediņiem un baltas seglapas. Sākumā seglapa nosedz vālīti stingri, vēlāk pamazām atveras. Lapas ir mūžzaļas, veselas, spīdīgas, 60–80 cm garas, plati eliptiskas.
Pazīstamas daudzas sugas un šķirnes, no kurām populārākās ir 'Mauna Loa’ ar lielām – līdz 13 cm diametrā – smaržīgām krēmkrāsas ziedkopām. Volisa spatifilai lapas ir tumši zaļas, spīdīgas, pieziedlapa koši balta. Pazīstamas mini, midi, maksi formas. Arī raiblapu šķirne ´Domino´. No jaunākajām šķirnēm var minēt ´Marion Wagner´, ´Cleveland´, ´Mc Coy´ un citas.
Spatifilai vajadzīga silta telpa, visu gadu nepieciešama 18–25 ºC temperatūra, ziemā tā nedrīkst noslīdēt zem +16 ºC.
Ziemā nedrīkst turēt uz aukstas palodzes vai pie pavērta loga. Pavasarī jāsargā no tiešiem saules stariem, vajadzīgs ēnojums. Toties pārāk tumšā vietā tālu no loga spatifila pārstās ziedēt.
Spatifilai tīk paaugstināts gaisa relatīvais mitrums, tai patīk rasināšana, bet ūdeni uz ziediem nedrīkst liet. Vēlams laistīt ar mīkstu ūdeni, miera periodā no oktobra līdz janvārim laista mazāk. Jālaista mēreni, nedrīkst iekaltēt, sevišķi ´Volisa´ spatifila krasi reaģē uz ūdens trūkumu. Ja gaiss telpā ir pārāk sauss, lapu gali nobrūnē un apkalst.
Lai puķe bagātīgi ziedētu, tai jādod kompleksais mēslojums ar paaugstinātu fosfora saturu. Mēslo reizi nedēļā, ievērojot mēslojuma koncentrāciju 2 g/l.
Spatifilu pārstāda uzmanīgi, nedrīkst ievainot auga saknes. Nepieciešams trūdvielām bagāts substrāts no lapu trūdzemes, kūdras, smilts maisījuma (1:1:0,5) vai tīra mēslota kūdra. Optimālais pH ir 5–5,5. Ja augsnes reakcija tuvojas neitrālai, uz jaunām lapām parādās hloroze.
Acālija
Simsa rododendra jeb siltumnīcu acāliju šķirnes ir plaši pazīstami telpaugi, kas zied vēlā rudenī un ziemas mēnešos. Atkarībā no šķirnes – agras, vidējas un vēlas –, zied reizi gadā – sākot no novembra līdz aprīlim.
Krāsu palete ir ļoti plaša: no baltas, rozā līdz dažādas intensitātes sarkaniem toņiem, ar klajiem un pildītiem ziediem. Ir sīkziedu un lielziedu šķirnes.
Acālijām tīk vēsas un gaišas telpas, tāpēc šādā viesistabā par to skaistajiem ziediem varēsiet priecāties samērā ilgi. Toties siltā telpā tās noziedēs samērā ātri, augam var nobirt lapas un pat pumpuri. Ļoti svarīgi rūpēties par auga laistīšanu ar mīkstu ūdeni.
Lai skaisti ziedošu acāliju saglabātu nākamajam gadam, jāievēro speciāla tehnoloģija. Pēc noziedēšanas augu apgriež. Jūnija sākumā nes ārā dārzā un noliek noēnotā vietā.
Mēslo ar rododendru mēslojumu 2 reizes mēnesī. Augu regulāri laista un rasina. Rudenī pirms salnām ienes iekšā un novieto vēsā, gaišā telpā, vairs nemēslo.
Palma
Palmas kopš seniem laikiem ir ļoti iecienīti telpaugi, kas ar savām dekoratīvajām lapām neapstrīdami ieņem vadošo vietu pārējo vidū. Dažas no tām ar laiku izaug līdz griestiem, tāpēc jāpadomā, vai viesistaba ir pietiekami plaša šādam augam.
Pie palmu dzimtas pieder vairāk nekā 2700 sugu, tās aug gan tropu lietusmežu ēnā, gan intensīvā apgaismojumā augstu kalnos. Palmas sastopamas savannās, stepēs, tuksnešu oāzēs un jūras piekrastēs. Palmu izteiksmīgās, greznās, mūžzaļās, cietās, ādainās lapas ir klātas ar vaska kārtiņu un izvietotas nezarota stumbra galotnē. Pēc lapu veida izšķir :
- palmas ar plūksnaini dalītām (šaurākas un platākas plūksnas) lapām: hamedorejas, kentijas vai hovejas, fēnikspalmas vai dateļpalmas,
- palmas ar staraini dalītām jeb vēdekļveida lapām: vašingtonijas, livistonas, trahikarpas, pundurpalmas.
Telpās varam audzēt dažādas palmas: fēnikspalmas, hovejas, kariotas, livistonas, trahikarpas, hamedorejas, arekas, pundurpalmas, vašingtonijas. No tām var uzziedēt hamedorejas un pundurpalmas.
Palmu audzēšanai optimāla ir ļoti gaiša telpa, bet tās jāsargā no tiešiem saules stariem, tāpēc palmas nedrīkst likt tieši uz dienvidu puses logu palodzēm. Palmām patīk svaigs gaiss, tāpēc telpas bieži jāvēdina, bet ziemas laikā tas jādara uzmanīgi. Sugas ar cietām lapām labāk pacieš telpas sauso gaisu nekā palmas ar maigām lapām.
Sausais apkures gaiss un sakņu kamola iežūšana ir galvenie lapu galu brūnēšanas cēloņi, tāpēc īpaši ziemā palmas jārasina pāris reižu dienā (ar pulverizatoru). Visas palmas ir mitrumu mīlošas, tāpēc substrātam, kurā tās aug, vienmēr jābūt mitram, bet ne slapjam.
Jālaista tik daudz, lai samitrinātos visa augsne. Lielas palmas lejot, bieži pieļauj visbēdīgāko kļūdu – tās laista bieži, bet ar nelielu ūdens daudzumu, līdz ar to samitrinās tikai substrāta virspuse, bet dziļākās saknes iekalst. Lielām palmām lielos toveros nepieciešami 5–6 vai pat vairāk litru ūdens, tās laista ik pēc 5–7 dienām atkarībā no temperatūras telpā un lapojuma daudzuma, ziemā – mazāk un retāk.
Laistot nedrīkst apliet palmas sirdi – stumbra paresninājumā esošo augšanas konusu, no kura attīstās jaunās lapas. Ja tas sāks pūt, palma aizies bojā.
Augšanas periodā no marta līdz septembrim palmas baro ar šķidru organisko vai minerālo mēslojumu.
Palmām nepieciešams irdens, barības vielām bagāts substrāts. Jaunās palmas stāda vieglākā substrātā, vecākās – smagākā, piejaucot vairāk mālu un velēnu trūdzemes. Poda apakšā jāizveido laba drenāža.
Palmas pārstādot, nedrīkst izjaukt to sakņu sistēmu. Jāraugās, lai augu neiestādītu dziļāk par sakņu kakliņu – ar substrātu jāapsedz saknes, nevis stumbrs. Pēc pārstādīšanas augu kārtīgi salaista, bet tālāk laista uzmanīgi – tikai, kad zeme kļuvusi sausa.
- Zemā pundurpalma
Zemā pundurpalma ir vienīgā palma no Dienvideiropas Vidusjūras apgabala. Nelielā auguma dēļ tā ir ļoti piemērota telpām un labi jūtas arī ziemas dārzā. Pundurpalmai parasti ir vairāk stumbru, kas izaug 1–1,5 m garumā un ir pārklāti ar šķiedrām. Pundurpalmas lapas ir zilganzaļas, 40–80 cm garas, vēdekļveida, dziļi staraini dalītas. To kāts ir ar īsiem, asiem ērkšķiem. Pundurpalmas jātur gaišā vietā, ziemā – labāk vēsā, gaišā vietā, piemēram, vestibilā. Laista mēreni, ziemā mazāk. Pavasarī zied dzelteniem ziediem. Pavairo ar sēklām.
- Hamedoreja
Hamedoreja savvaļā sastopama Amerikas kalnu mežos. Šī ir grezna palma ar plūksnainām lapām. Stumbrs tievs, posmains, atgādina bambusa stumbru. Pazīstamas dažādas sugas: daiļā, vienkrāsas, iegarenā un citas. Ziedi sīki, dažādās krāsās, izvietoti skarās.
Daiļai hamedorejai ir tievs stumbrs, koši zaļas, mazliet nokarenas, plūksnainas lapas. Tā ir viena no iecienītākajām telpu palmām. Dzeltenu ziedu skaras jau parādās jaunām palmiņām. Sievišķie ziedi patīkami smaržo.
Daiļā hamedoreja ir vismazāk gaismas prasīgā palma, to var audzēt arī pie ziemeļu puses logiem. Labi pacieš telpas sauso gaisu. Vasarā laista bagātīgi, ziemā – mēreni. Viegli pavairojama ar ceru dalīšanu un sēklām.
Kordilīne
Kordilīne ir skaists telpaugs siltām viesistabām. Galotņu kordilīne ir ar plati lancetiskām lapām uz gariem kātiem, tās šķirne ‘Red Edge’ ar sarkanraibi svītrainām lapām, ‘Tricolor’ – ar trīskrāsu lapām.
Dienvidu kordilīnei ir sēdošas, pa daļai stumbru skaujošas tumši zaļas lapas ar gaiši zaļu vidusdzīslu un baltiem, smaržīgiem ziediem. Nedalītā kordilīne ir ar šaurām lapām. Jaunu kordilīni var izmantot nelielā kompozīcijā kā centrālo augu.
Kordilīne ir viegli kopjama, tai nepieciešama minimāla uzmanība. Augu novieto gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Kordilīnei vajadzīgs siltums un vienmērīgs gaisa mitrums, tā bieži jārasina vai citādi jāpaaugstina gaisa mitrums. Lapu žāklēs nedrīkst krāties ūdens. Noteikti jāizvairās no pārlaistīšanas, jo tad gaļīgās saknes sāks pūt. Vēsumu mīlošo kordilīni ziemā laista reti un maz.
Augu mēslo ar kompleksā mēslojuma barības šķīdumu (0,1% koncentrācijā).
Kordilīnei nepieciešams vidēji smags substrāts, kas sastāv no velēnu, lapu trūdzemes, komposta un rupjas grants.
Dažādlapu araukārija
Dažādlapu araukārija ir mūžzaļš skujkoks, ko droši var audzēt telpās. Pazīstama ar nosaukumu – istabas egle. Valdzina ar saviem simetriski novietotajiem zaru mieturiem un mīkstajām skujām. Gadumijā būs pašu lolota Ziemassvētku eglīte.
Araukārijai vēlama vienmērīgi gaiša vieta, bet ne tieši saules stari. Novietota telpas stūrī, tā izaugs šķība, jo lieksies uz gaismas pusi. Ziemā labāk jutīsies gaišā, vēsā vietā.
Laista ar mīkstu ūdeni, mēreni, nedrīkst iekaltēt, ziemā laista mazāk. Svaiga, mikla jūras brīze ir araukārijas dzīvības eliksīrs (dabā Norfolku salās), tāpēc araukārija jārasina pēc iespējas biežāk.
Mēslo ar 0,1% barības šķīdumu, kas nesatur kalciju. Var izmantot rododendru mēslojumu.
Pārstāda vāji skābā substrātā: lapu trūdzemes, kūdras un smilts maisījumā vai rododendru substrātā.
Dīfenbahija
Dīfenbahija ir mitro tropu lietusmežu izcelsmes augs, kas ļoti iecienīta savu izcili dekoratīvo lapu dēļ. Zināmas vairākas sugas un šķirnes.
Augam vajadzīga gaiša, silta telpa ar paaugstinātu gaisa relatīvo mitrumu. Lapas bieži jārasina ar siltu, mīkstu ūdeni.
Agri pavasarī jāsargā no tiešiem saules stariem, jo, turot uz palodzes, var apdegt lapas. Dīfenbahija necieš caurvēju, tāpēc jāuzmanās, atverot logu un vēdinot telpu. Augu laista vienmērīgi, bet nedrīkst pārliet, sevišķi, ja telpa ir pavēsa, jo augam var nopūt saknes.
Dīfenbahijas piensula satur indīgas vielas, tāpēc, ja ģimenē aug mazi bērni, no tās labāk atteikties!
Mēslo no marta līdz oktobrim ar kādu komplekso mēslojumu zaļajiem augiem – reizi 10 dienās. Agri pavasarī kompleksajam mēslojumam vairāk jāsatur augšanas barības elementu slāpekli (N), bet uz rudens pusi – fosforu (P) un kāliju (K). Sevišķi kālijs palīdz augam pārdzīvot tumšo laika periodu. Taču nedrīkst pārmēslot ar slāpekli – tad zudīs lapu krāsainība.
Dīfenbahiju audzē barības vielām bagātā, gaisa caurlaidīgā substrātā, piemēram, lapu trūdzemes, mēslotas kūdras, komposta trūdzemes, smilts vai grants maisījumā ar pH 5,5–6,5.
Lielu, pāraugušu un īpaši šķību dīfenbahiju var atjaunot, nogriežot stublāju līdz vietai, kur tas ir taisns. No snaudošajiem pumpuriem izaugs jaunas atvases.
