5 svarīgas lietas, ja gribi audzēt vizbulītes

5 padomi, kas jāievēro, ja vēlies audzēt vizbulītes:

1. Visas vizbulītes un vizbuļi prasa trūdvielām bagātu, irdenu augsni, ko dabā tām rada koku un krūmu lapas. Šiem augiem patīk arī pamitra un ēnaina vieta. Ja gatavo maisījumu podiņiem, tad ņem trīs vienādās daļās granti, augsni un lapu kompostu. Juris Egle augsnes vietā ņem sapropeli. Man patīk kurmju rakumu zeme. Atceries – tīru dārza zemi ņemot, var līdzi paņemt kādu sēņu slimību.
   
   Eiropas vizbulītēm patīk arī nedaudz kaļķaina lapu trūdu augsne (pH 7). Savukārt Japānas vizbulītēm vajag viegli skābu augsni (pH 5,5–6). Subs­trātam var izmantot labu kompostu, kas sajaukts ar perlītu un granti, bet paskābināšanai pievieno arī meža zemi, kompostētas koku mizas vai kūdru.
2. Pārāk blīvi saauguši ceri un liels mitrums rosina pelēkās puves attīstību – uz vizbulīšu lapām parādās brūni plankumi, līdz pamazām lapa nobrūnē un nokalst. Tāpēc vizbulīšu cers ik pēc vairākiem gadiem jāsadala un jāpārstāda. Nedrīkst arī ar pārstādīšanu nokavēt, jo – ja cers ļoti sakuplo, to grūti sadalīt. Vislabāk zilās vizbulītes pārstādīt tūdaļ pēc noziedēšanas, kad sāk augt jaunās lapas. 
3. Par sakneņiem… Vizbulītēm ir bārkšsaknes, vizbuļiem – sakneņi kā vārpatai, tikai resnāki un trausli. Pārstādot šos augus, saknes nedrīkst iekaltēt, un pirms stādīšanas es iesaku tās izmērcēt ūdenī, lai piebriest.
4. Vizbulītes vairojas arī ar sēklām. Tās izsējas pašas vai arī var izsēt uz augsnes virskārtas – tad būtu labi sējumu nomulčēt ar smalkās frakcijas mizu mulču apmēram pirksta biezumā vai plānāk. Nākamajā pavasarī no zemes ārā līdīs mazas vizbulīšu lapiņas kā peļu austiņas. 
5. Diemžēl vizbuļus  (anemones) pie mums apdraud sēņu slimība, kas sastopama dabā uz mūsu pašu savvaļas vizbuļiem. Kā jau sēne, tā īsā laikā spēj pārņemt visu stādījumu un iznīcināt to. Inficētie gumi un sakneņi kļūst resni – it kā piebriest, nākamajā posmā pārklājas ar baltu sēņotni un beidzot vizbuļu vietā virs zemes parādās vien sīkas, tumši brūnas sēnītes.
   
   Apturēt infekcijas izplatīšanos var, izrokot inficēto zemi 30 cm dziļumā. Es to sadedzinu ugunskurā. Ja nav uguns šķīstīšanas iespēju, tad jāierok dziļi zemē. Ceru, ka ikvienam skaidrs – šajā vietā vajadzētu atturēties no vizbuļu un anemoņu stādīšanas.