• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    5 noslēpumi par burkānu audzēšanu

    Burkāni
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    Ievas Dārzs
    Ievas Dārzs
    8. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Daudzi katru gadu apsver: ir vai nav vērts audzēt burkānus pašiem? Visbiežāk tāds jautājums rodas, ja pērn burkāni izauguši šķībi, greizi, kaitēkļu sabojāti. Kā to vērst par labu, skaidro Mārīte Gailīte, dārzeņkopības eksperte.

    1. Kuri ir tipiskie burkānu kaitēkļi, un kā no tiem izvairīties?

    • Sēj tagad un izvairies no burkānu mušas! Ja burkāni iesēti agrāk pavasarī, tie nereti cieš no burkānu mušas postījumiem. Šī muša izlido maija beigās, sadēj oliņas līdzās burkāniem, no oliņām izšķiļas kāpuri un sāk bojāt saknes. Taču burkānu mušas nelido mūžīgi, ilggadēji novērojumi liecina, ka jau ap jūnija vidu to ir krietni mazāk, tāpēc ir vērts iesēt burkānus tagad – to var darīt līdz pat 20. jūnijam. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā var cīnīties ar burkānu mušu, – izlikt ap burkānu dobēm dzeltenās kukaiņu ķeramās līmplāksnes. Jāņem gan vērā, ka, izmantojot šo metodi, līdz ar slikto mušu ies bojā arī daudzi citi – nevainīgi – kukainīši…
    • Ar agrotīklu pret lapu blusiņām. Mums Latvijā, kā zināms, mežos ir daudz skujkoku, un arī dārzos cilvēki stāda arvien vairāk dekoratīvo skujeņu. Taču skujkokos mitinās tāds nejauks kukainis kā lapu blusiņa, kas tagad, jūnija pirmajā pusē, labprāt dodas mieloties uz burkānu dobi. Galvenā pazīme, kas liecina par lapu blusiņas klātbūtni, ir lapu sačokurošanās. Burkāniem lapu blusiņas nepatīk, tāpēc tie sāk izstrādāt rūgtas vielas, kas negaršo lapu blusiņām. Tās aizlaižas atpakaļ uz skujeņiem, bet burkāns savu rūgto garšu gan nezaudē… Lai burkānus no blusiņas pasargātu, dobes var apsegt ar agrotīklu – to var darīt līdz kādam 20. jūnijam.
    • Nematodes – lielākais burkānu bieds. Šie kaitēkļi ir krietni nopietnāka problēma, ko atrisināt diemžēl, visticamāk, neizdosies. Ne tikai burkāniem, bet arī zemenēm, kartupeļiem, tomātiem un vēl vairākiem kultūraugiem liels bieds ir kartupeļu pangu nematode. Taču, piemēram, kartupeļi ir pret šo nematodi izturīgi, tāpēc nematodes barojas ar citiem augiem, tostarp burkāniem, turklāt problēmas, ko rada nematodes, arvien vēršas plašumā, un īsti nav nekādu līdzekļu, kā pret šo kaitēkli cīnīties. Nematodes postījumi burkānu saknes padara kroplas un sazarotas – ja savā dārziņā gadu no gada novēro tādu parādību, labāk burkānu audzēšanai mest mieru un turpmāk iegādāties tos tirgū vai veikalā. Labā ziņa ir tāda, ka nematodes bojāts burkāns, lai gan kropls, ir visnotaļ ēdams. Nekādu redzamu tārpu vai kā cita pilnīgi nebaudāma burkānā nav. Nematodes gan pašas ir sīciņi tārpiņi – tik sīciņi, ka saskatāmi vien mikroskopā –, bet tie dzīvo tikai augsnē, uz burkāna sīkajām saknītēm. Uz burkāna paša kaitēkļu nav, ir tikai to radītie bojājumi – vispirms uz saknītēm parādās tādi kā bumbulīši, ko bieži pat nepamanām, un pēc tam burkāns sāk zaroties.

    2. Kāda augsne labāka?

    Jā, līki un nesmuki burkāni mēdz izaugt arī tāpēc, ka augsne gluži vienkārši ir nepiemērota, kā arī izteikta mitruma trūkuma dēļ. Vēl viens iemesls, kāpēc burkānu saknes veidojas zarainas un ar daudzām sānsaknēm, ir pārlieku liela aizraušanās ar kūtsmēslu lietošanu. Burkāniem būtībā vajag diezgan liesu zemi ar zemu organisko vielu saturu, tāpēc burkānus var labi izaudzēt smilšainā zemē – tādā, kas ir liesa, irdena, ātri iesilst un saknes ir viegli novākt.

    Vēl burkāniem patīk, ka dobe vai vadziņa ir uzrušināta, jo tādā augsnē saknēm ir vieglāk augt, uzņemt mitrumu un skābekli, bet mums savukārt vieglāk burkānus novākt. Piemēram, mazos graužamos burkāniņus, kurus var nopirkt lielveikalos, lielākoties ražo no Imperator tipa burkāniem. Tiem ir sulīgas, saldas un ļoti slaidas saknes 30–40 cm garumā (veikalos tās redzam sagrieztas noapaļotos posmiņos) – lai izaudzētu šādus burkānus, nepieciešama īpaši dziļi sastrādāta un uzrušināta augsne.

    Augsta, uzrušināta vaga nodrošina arī to, ka burkāniem neveidojas zaļās pieres – ir šķirnes, kuru burkāni mēdz izcelties no vagas kā tādi ziņkārīgi izlūki un par sodu dabū zaļas pieres… No veselības viedokļa tas nav nekas bīstams (zaļumu vienkārši nogriež), turklāt lielai daļai jauno, hibrīdo šķirņu šāda ziņkārība vairs nepiemīt.

    3. Retināt vai neretināt?

    Ja mērķis ir izaudzēt ne pārāk lielus, kraukšķīgus burkāniņus, tie noteikti nav jāretina, turklāt, aktīvi lietojot burkanus uzturā, vadziņas paretināsies ik dienas gluži dabiski. Tas, ka burkāni obligāti jāretina, lielākoties ir vecākās paaudzes uzskats, jo – kārtīgam burkānam taču jābūt lielam! Pieredze liecina, ka, vienā kvadrātmetrā iesējot 350–400 sēklu un speciāli neretinot, izaug skaisti, sulīgi un kraukšķīgi burkāni. Protams, ar vienu noteikumu – ja tos novāc laikus.

    4. Kuras ir labākās šķirnes? Sēšanai tagad un arī citos laikos

    • Vispazīstamākie pie mums ir Nantes tipa burkāni – tiem raksturīga cilindriska forma, strupi gali un laba garša.
    • Tūlītējai ēšanai mazā dārziņā ieteicams audzēt ļoti agrīnās šķirnes, piemēram, ‘Napoli F1’, ‘Mukum F’ – tās var sēt gan pavasarī, gan tagad.
    • Ja garšo īpaši saldi burkāni un patīk spiest burkānu sulu, ieteicamas šķirnes ir ‘Maestro F1’ un ‘Bolero F1’.
    • Ja burkānus paredzēts audzēt glabāšanai ziemā, šķirnei jābūt gana agrīnai, ar veģetācijas periodu līdz 100 dienām, lai burkāni līdz rudenim paspētu izaugt un nobriest. Piemērotas varētu būt šādas šķirnes (šķirņu nosaukumi).

    5. Kādi burkāni veselīgāki?

    • Svaigi. Protams, visus dārzeņus ir veselīgi ēst svaigā veidā, kas ir labi gan gremošanai, gan C vitamīna dēļ, kas termiskās apstrādes laikā diezgan būtiski samazinās.
    • Tvaicēti, vārīti, cepti. Burkāniem ir tāda vērtīga iezīme, ka, tos vārot, tvaicējot vai cepot, veselībai tik noderīgais bēta karotīns nevis samazinās (kā tas notiek ar C vitamīnu termiskas apstrādes laikā), bet gan pat palielinās!
    • Kopā ar taukvielu. Jā, lai bēta karotīns, kuru satur oranžie burkāni, organismā pārveidotos A vitamīnā, reizē ar burkāniem vēlams apēst arī kādu taukvielu. Tāpēc arī iesaka svaigi spiestai burkānu sulai pievienot kādi lāsi eļļas. Ja eļļa negaršo, var pieliet mazliet saldā krējuma vai vienkārši apēst saldējumu.

    Ja burkānus grib saglabāt svaigus iespējami ilgāk, tos noteikti nevajag mazgāt, jo zemīte, kas pielipusi saknēm, neļaus tām tik ātri savīst un ilgāk saglabās sulīgumu.

    Interesanti par burkānu krāsu

    Burkāni ir čemurziežu dzimtas pārstāvji – šajā dzimtā ir arī pētersīļi, selerijas, lupstāji un pastinaki. Pēdējie, starp citu, ir ļoti līdzīgi burkānu senčiem, kad selekcija vēl nebija sākusies un savvaļas burkāni (Daucus carota) bija tikai pastinaku krāsā – balti.

    Tātad maldīgs ir mūsu uzskats, ka burkāni vienmēr bijuši oranži… Patiesībā, tikai pateicoties selekcijai, tagad pazīstam oranžos sējas burkānus (Daucus sativa). Turklāt selekcija ir gājusi vēl tālāk – šobrīd modē ir audzēt arī citu krāsu šķirnes: lillā, sarkanīgi oranžus un dzeltenus burkānus.

    Vai tie ir labāki par oranžajiem? No veselības viedokļa krāsu dažādība uzturā ir tikai pluss, tāpēc dārzā noteikti var iesēt arī kādu strīpiņu krāsaino burkānu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+