5 likumi, kā novērst augu slimības

Slimību ierosinātāji (to sporas) visu laiku ir mūsu dārzā vai tā apkārtnē, turklāt tie spēj atlidot ar vēju vai ierasties kopā ar lietus ūdeni no ļoti lieliem attālumiem.

Slimību ierosinātāji inficē vispirms novājinātus, no stresa cietušus augus – kaitēkļu vai citādi mehāniski bojātos, nepietiekami vai nepareizi barotos, nepietiekami vai pārmērīgi aplaistītos, karstuma vai aukstuma nomocītos.

Arī turpmāka infekcijas attīstība ir atkarīga no apstākļiem, it sevišķi no temperatūras un mitruma. Ja izdodas uzlabot mikroklimata apstākļus, infekciju ir iespējams apturēt, un tad ir vērts lietot fungicīdus.

Citi lasa

Santa.lv

Alkohols

VIDEO: Piedzēries autobusa pasažieris sarīko haosu – iesit šoferim un ēd sniegu

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Bieži augiem atžirgt palīdz pavisam vienkārši pasākumi – piemēram, biežāka siltumnīcas vēdināšana, sienu un jumta nobalsināšana.

Svarīgākais – pareiza ēdienkarte

Ļoti liela nozīme ir tam, lai augi būtu nodrošināti ar barības elementiem pareizās proporcijās. Daudzi dārzkopji paļaujas uz kūtsmēsliem un kompostu, neņemot vērā, ka nātrijs, kas parasti ir to sastāvā, traucē augam uzņemt kāliju un kalciju, tādējādi padarot augu vājāku un atvieglojot infekcijas attīstību.

Lai nodrošinātu augu ar visiem tam nepieciešamajiem elementiem puslīdz pareizā proporcijā, pirms auga iestādīšanas jālieto kompleksie minerālmēsli, vajadzīgas arī vairākas papildmēslošanas audzēšanas laikā. Nelaime vien tā, ka arī zinātnieki pašlaik vēl nespēj par katru augu sugu (un šķirni) precīzi pateikt, kāda ir tieši tam piemērotākā optimālā barības elementu attiecība vienā vai otrā attīstības stadijā.

Ar barības vielu līdzsvarošanu jābūt ļoti uzmanīgiem – piemēram, ir zināms, ka, palielinoties auga nodrošinājumam ar sēru, palielinās tā izturība pret īsto miltrasu, bet samazinās pretošanās spēja pelēkajai puvei. Savukārt hlors iedarbojas pretēji. Zinātnieki pašlaik meklē zelta vidusceļu, bet kā lai nabaga dārzkopis zina, ko darīt? Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka mazdārziņu saimnieki paši visbiežāk pat nenojauš, kāds ir augsnes agroķīmiskais sastāvs viņu dārzā.

Tāpat ļoti liela nozīme slimību profilaksē ir pareizai laistīšanai. Tieši no mitruma nodrošinājuma ir atkarīgs, vai augs spēs uzņemt sev tik vajadzīgo kalciju un citus elementus vai tie tā arī paliks augsnē.

Lai labās sīkbūtnes būtu pārsvarā

Augsnē mīt un saglabājas daudzi slimību ierosinātāji, un vienīgais efektīvais paņēmiens, lai cīnītos pret tiem, ir regulāra derīgo mikroorganismu iestrāde. Tā palīdz nodrošināt labo sīkbūtņu pārsvaru pār sliktajām. Derīgie mikroorganismi arī veicina sakņu attīstību un uzlabo auga apgādi ar augsnē esošajiem barības elementiem, tieši tāpēc pēdējā laikā derīgos mikroorganismus dēvē par mikrobioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem.

Vairāki šādi efektīvi līdzekļi tiek ražoti arī Latvijā – piemēram, Biomikss, Trihodermīns un citi. Tie jāiestrādā augsnē katru pavasari pirms sējas vai stādīšanas un atkārtoti pēc 5–6 nedēļām. Tas ir visdrošākais veids aizsargāt augu saknes no puves, kā arī no ātrās un lēnās vītes.

Kas jāzina par apsmidzināšanu

Tikai tad, kad paveikts viss, kas ir mūsu spēkos, auga labklājības nodrošināšanai, bet laika apstākļi ir labvēlīgi vienas vai otras infekcijas attīstībai (to var uzzināt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā), ir vērts veikt profilaktisku smidzināšanu ar piemērotu augu aizsardzības līdzekli.

Jāatceras, ka ar vienu reizi būs par maz – parasti ir vajadzīgas 2–4 apstrādes, lai noturētu augu veselu līdz sezonas beigām.

Ja smidzina arī augus, no kuriem jau vāc ražu, ir svarīgi saplānot smidzināšanu tā, lai būtu iespējams iekļauties nogaidīšanas laikā (dienu skaits no smidzinājuma veikšanas līdz ražas novākšanai). Tas nemaz nav tik vienkārši, jo, piemēram, gurķus vāc katru vai katru otro dienu, bet nogaidīšanas laiks var būt 3–7 dienas.

Tāpat jāņem vērā, ka ar katru gadu samazinās amatieriem pieejamo augu aizsardzības līdzekļu klāsts, turklāt šie līdzekļi – pat mazos fasējumos – nav lēti, bet smidzināt, ar ko pagadās, nav nekādas jēgas. Tieši tāpēc ir vērts laikus izveidot augu aizsardzības plānu un izvērtēt, vai patiešām būs nepieciešams viens vai otrs smidzinājums? Atbilde var būt gan jā, gan nē – viss ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem.

Kā lietot un uzglabāt augu aizsardzības līdzekļus

Katram augu aizsardzības līdzeklim ir pievienota instrukcija, kurā ir sīki izstāstīts par drošības pasākumiem, atļautajām devām un nogaidīšanas laikiem, kā arī par pirmo palīdzību saindēšanās gadījumā. Visa šī informācija noteikti ir jāizlasa PIRMS līdzekļa lietošanas un stingri jāievēro. Tiesa, burti dažkārt mēdz būt tik sīki, ka nav iespējams izlasīt, – tad noteikti jāsameklē palielināmais stikls un tomēr jāizlasa.

Vēl viens risinājums – visu Latvijā reģistrēto līdzekļu lietošanas instrukcijas ir publicētas VAAD mājaslapā. Tāpat tirdzniecības vietās ir konsultanti, kuru pienākums ir sīki izstāstīt pircējam visu par konkrētā līdzekļa lietošanu.

Augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšana nemaz nav tik vienkāršs pasākums. Tos nedrīkst turēt dzīvojamās telpās un – lai nepieļautu nejaušu kļūdu – kopā ar pārtiku, dzīvnieku barību un sadzīves ķīmiju, tie jāuzglabā tikai oriģinālajā iepakojumā, nedrīkst pārliet citos traukos, it sevišķi, dzērienu pudelēs. Tāpat jāņem vērā, ka augu aizsardzības līdzekļi nekādā gadījumā nedrīkst nonākt bērnu rokās. Bet tas vēl nav viss – šķidrie līdzekļi ziemā mēdz sasalt, bet pēc atkausēšanas zaudē savu efektivitāti. Sausie pulveri no sala nebaidās, bet bojājas no mitruma.

Visērtāk un visdrošāk ir augu aizsardzības līdzekļus neglabāt mājās, bet iegādāties vien tik, cik var izlietot vienā reizē vai vismaz vienas sezonas laikā.

Zilie graudiņi nav burvju nūjiņa

Ļoti bieži dārzkopji pārvērtē kālija permanganāta spēku. Tas ir tikai un vienīgi dezinfekcijas līdzeklis, kas lieliski noder, gatavojot podus un kasetes sējai un dēstu audzēšanai. Kālija permanganāts nav sevišķi efektīvs pret augu slimībām, jo spēj noņemt tikai virsējo infekciju, bet patogēnais micēlijs vai baktēriju kolonija, kas atrodas audos un šūnās, paliek neskarti. To nedrīkst lietot bieži, jo pārmērīgā daudzumā mangāns mēdz būt fitotoksisks, proti, var apdedzināt augus. Pret kaitēkļiem kālija permanganāts nelīdz nemaz.

Prognozējamo dārza likstu kalendārs