• 24.februāris – Matīsa diena, kad dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega

    Ticējumi
    Ilvija Melne
    Ilvija Melne
    24. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Latviešu ticējumi vēsta, ka tieši Matīsa dienā visa dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Tā tika uzskatīta par pirmo no vairākām “kukaiņu, kustoņu dienām”, kad kukaiņiem tiek “atdota dzīvība”. Senāk arī ticēja, ka šajā dienā nedrīkstēja neko vest vai nest mājās no meža, lai pēc tam čūskas nenāktu pagalmā.

    Latviešiem ar šo īpašo dienu saistās daudzi ticējumi:

    Divdesmitceturtā februārī ir apustuļa Matīsa diena. Ko tanī dienā strādā, to kukaiņi saēd; un kur kāds tanī dienā ko mājās ieved un noliek, tanī vietā vasarā mūžam čūskas guļot; un ja kāds tanī vakarā uguni istabā ienes, tad pa vasaru brīnum niknas mušas esot. Bet ja to dienu labi ceptu cūkas gaļu ēdot, tad tanī vasarā nevienu čūsku neredzot. /No Kolkas jūrmalas. «Ziņas un stāsti.» 1852./

    • Matīsa dienā nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. /I.Mennika, Ainaži./
    • Matīsdienā nedrīkst no meža nekā mājās nest, citādi čūskas visu gadu nāk māju tuvumā. Tas tāpēc, ka ļaudis tic, ka Matīsdienā sastingušas meža radības atdzīvojas. /J. A. Jansons, Salaca./
    • Matīsa dienā novēro laiku, lai noteiktu ziemas garumu. Neņem nekādu sietu rokā, lai kukaiņi nerastos. Nešuj, lai čūskas nedzeltu lopus. /A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1777./
    • Matīsa dienā ar sietiem nestrādā, lai kaņepēs sausnes neaug. /K. Jansons, Plāņi./

    Laika vērošanas ticējumi:

    • Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūdes diena jeb 17. marts.
    • Matīss laužot ledu pušu; bet kad ledus neesot, tad viņš to radot saldējot jaunu. /D. Ozoliņš, Jaunroze./
    • Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums.
    • Ģermāņu tautās pastāv uzskats, ka, līdz ar pavasara tuvošanos, šajā dienā strīdas vēji – kurš dabū virsroku, tas pūšot visu gadu.
    • Jāvēro, no kuras puses tai dienā pūš vējš – dienā ar tādu vēju pēc tam nevar zirņus sēt – būs tārpaini. /Ipiķi./

    Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas “Latviešu svinamās dienas”.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+