• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C Skaidrs, Z vējš, 5.14 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    2.februāris – Sveču diena. Kas jādara, lai viss gads būtu bagāts un laimīgs?

    Ticējumi
    Ilvija Melne
    Ilvija Melne
    2. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Latvieši Sveču dienu svētīja lielās gavilēs un priekos – šajā dienā esot vajadzīgs daudz tērēt un baudīt! Arī citās tautās šo dienu svin kā pāreju no tumšā laika uz priecīgāka un darbīgāka laika nogriežņa iesākšanos.

    Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Tā tiek saukta arī par Ziemas Māras dienu, Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Gromnicu. Arī visu februāri latvieši jau izsenis dēvējuši par Sveču mēnesi.

    Ticējumi vēsta:

    • Kas šai dienā vairāk tērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.

    Visu gadu naudu krāju,

    Sveču dienas gaidīdams;

    Nu atnāca Sveču diena,

    Nu naudiņa jātērē.

    • Daudz jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un priecīgs.
    • Sveču dienā nedrīkstēja daudz strādāt, sevišķi sievietes.
    • Šajā dienā jāvāra bieza putra un ēdot jāliek svece vidū, lai deg.
    • Svecainē jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas, tad paliek skaisti uz visu gadu.
    • Sveču dienā iedzēra alu, lai visu gadu būtu skaists, sārtiem vaigiem un vesels.
    • Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
    • Sveču dienā lietās sveces iegūst īpašu spēku un deg jo īpaši gaiši un ilgi.
    • Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
    • Sveču dienā apvārdotās vai baznīcā svētītās sveces sargā māju no vētrām, pērkona, zibens, krusas.
    • Sveču dienā svētītas sveces liek arī mirējiem rokās, lai tās tiem rāda gaišu ceļu.
    • Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Ja kādreiz saceļas pērkons vai vētra, tad Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.
    • Šajā dienā neiet mežā, lai nevestu čūskas mājās.
    • Sveču dienā nav brīvu galvu sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.
    • Nesukā bieži matus, lai tie nebūtu sveķaini.

    Senāk laika vērošanas ticējumi arī palīdzēja noteikt, cik ilgi vēl gaidāma ziema, kad mitēsies sals un iestāsies pavasaris un cik laba šogad būs raža:

    • ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
    • ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
    • silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;
    • pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
    • bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
    • aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
    • vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
    • miglaina diena sola lietainu vasaru;
    • piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

    Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas “Latviešu svinamās dienas”.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+