15 jautājumi par augsnes analīzēm

 Tagad, agrā pavasarī, ir piemērotākais laiks augsnes paraugu ņemšanai!

1. Kāpēc jāveic augsnes analīzes?
   Pirmkārt, to vajadzētu izdarīt jau pirms dārza ierīkošanas – lai precīzi noskaidrotu, kāda augsne ir konkrētajā vietā. Īpaši svarīgi tas ir, ja vēlies audzēt kādus augus lielās platībās – piemēram, iesēt veselu lauku ar burkāniem vai kartupeļiem. Tāpat augsnes analīzes lietderīgi veikt, ja plāno stādīt augus, kam būs garš mūžs (piemēram, augļu kokus, dzīvžogu), kā arī tad, ja gribi ieaudzēt kādu eksotiskāku augu. Otrkārt, augsnes analīze nepieciešama, ja augi neizskaidrojami nīkuļo un raža nav tik liela un kvalitatīva, kā gribētos.

2. Ko visbiežāk pēta augsnes analīzēs?
   Visbiežāk Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā veic augsnes pamatanalīzes, kas ietver šādus rādījumus: nosaka augsnes reakciju jeb pH, organisko vielu saturu augsnē, kā arī augiem izmantojamā fosfora un kālija daudzumu. Taču laboratorijas iespējas ir plašas, un analīzēs var noteikt arī daudz specifiskākus rādījumus.

   Citi lasa

   Estere Jansone

   Politika

   «Viņu tur ir līdz horizontam!» Bražes selfijs saceļ vētru sociālajos tīklos

   Gita Vīksne

   Slavenības

   Šlāgerdziedātāja Aija Legzdiņa dramatiski novājējusi. Viņu vairs nevar atpazīt…

   Lauma Lapsa

   Skandāls

   Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

3. Kāpēc ir tik svarīgi noteikt augsnes reakciju jeb pH?
   Tā ir viena no svarīgākajām augsnes agroķīmiskajām īpašībām, kas ietekmē augu labsajūtu – vielmaiņu, barošanās apstākļus un arī to, cik spēcīgs un ražīgs būs augs. Latvijā izplatītākās ir skābas augsnes, bet tādas patīk ne visiem augiem: vieniem patīk neitrāla, citiem vāji bāziska, bet citiem pat samērā skāba reakcija.

4. Kāpēc jāzina barības elementu daudzums augsnē?
   Galvenie augu barības elementi ir slāpeklis, fosfors, kālijs. Tāpat augiem vajadzīgi arī sekundārie barības elementi: kalcijs, magnijs, sērs, dzelzs, kā arī mikroelementi: mangāns, varš, bors, cinks, molibdēns. Katram augam vajadzīga citāda ēdienkarte, citāds barības vielu sastāvs, un augsnes analīzes ļauj izsecināt, kādas barības augiem ir par maz un kādas varbūt par daudz.

5. Cik maksā augsnes analīzes?
   Pamatanalīzes, kurās tiek noskaidroti iepriekš nosauktie četri rādījumi, izmaksā ap 10 eiro. VAAD laboratorijas iespējas ir ļoti plašas – ja pasūtītājs vēlas, viņš var saņemt dažādus analīžu komplektus. Protams, jo plašākas analīzes, jo vairāk jāmaksā.

6. Ko darīt, ja analīzes liecina: augsne nav laba?
   Atbilstoši analīzes rādītājiem augsni var ielabot, lai tā būtu piemērota tajā augošo vai plānoto augu vajadzībām. Piemēram, ja augsne ir par skābu, to var neitralizēt; ja par sārmainu – paskābināt. Ja augsnē trūkst kādas barības vielas, tātad jāmeklē mēslojums, kur šī viela ir bagātīgi pārstāvēta.

7. Kad ir piemērotākais laiks ņemt augsnes paraugus?
   Labākais laiks ir pavasarī, kad veģetācija ir atsākusies, bet dārzā vēl nekas nav sākts darīts. Augsnes paraugus var ņemt arī rudenī, kad raža novākta un augsne vēl nav sasalusi, vai ziemā, kamēr vien zeme nav sasalusi.

8. Kad augsnes paraugu nedrīkst ņemt?
   Noteikti ne uzreiz pēc augsnes kaļķošanas vai mēslošanas – jānogaida vismaz mēnesis. Pat tikai viens neizšķīdušu minerālmēslu grauds var būtiski izmainīt patiesos augsnes analīžu rezultātus un radīt aplamu priekšstatu par augsni.

9. Cik daudz augsnes vajadzīgs analīzei?
   Paraugam vajag aptuveni puskilogramu augsnes.

10. Kā pareizi paņemt augsnes paraugu?
    Tas ir ļoti vienkārši! Tiesa, profesionāļi augsnes parauga ņemšanai izmanto speciālu augsnes zondi, bet mazdārziņa saimniecei pietiks ar lāpstu un ēdamkaroti. Ja dārziņā ir viendabīga augsne, pietiks ar vienu laboratorijā nogādātu augsnes paraugu, bet augsnes analīze būs precīzāka, ja augsne tiks ņemta no vairākām bedrītēm.
    
    Vispirms ar lāpstu aramkārtas dziļumā (20–25 cm) izrok bedri. Tad gar izraktās bedres malu ar karoti no apakšas uz augšu ņem augsni – tā, lai karotē iebirtu visas augsnes kārtas. No velēnas daļas augsni ņemt nevajag, jo tur jau nekas neaugs. Tad izrok nākamo bedrīti un atkal ar karoti nogrebj tās malu, un tā – kamēr savākts krietns puskilograms augsnes.
    
    Ja plānots stādīt augļu kokus, kam būs dziļas saknes, augsne analīzēm jāņem divos dziļumos: viens paraugs līdz 20 cm dziļumā, otrs 21–40 cm dziļumā. Bet, ja dažādās dārza vietās augsnes ir krasi atšķirīgas (piemēram, vienā dārza malā mālaina, otrā – smilšaina), vēlams atsevišķi ievākt vairākus paraugus – gan no vienas dārza malas, gan otras.

11. Vai savāktā augsne ir kā īpaši jāsagatavo?
    Augsne rūpīgi jāsamaisa un no tās jāizlasa augu atliekas – lapas, saknes, arī kukaiņi un sliekas. Jebkuri piemaisījumi analīžu rādījumus var nevajadzīgi izmainīt. Ja, piemēram, augsnē paliks kāda slieka, analīzes var uzrādīt, ka augsnē ir ļoti augsts organisko vielu daudzums. Augsnei paraugā jābūt tādai, kāda tā ir, tādēļ nevajag to izskaistināt vai mainīt – lai paliek gan māla kunkulīši, gan smiltis.
    
    Augsni var paturēt caurvējā, lai apžūst, bet to nedrīkst žāvēt uz radiatora, plīts vai saulē, jo tad analīžu rezultāts var nebūt precīzs. Plastmasas maisā iebērta augsne jau pēc pāris dienām sapelēs, tādēļ vislabāk savākto paraugu bērt auduma maisā. Paraugs uz laboratoriju jāaizgādā iespējami ātrāk pēc ievākšanas – šodien, rīt, parīt. To var arī sūtīt pa pastu.

12. Vai uz augsnes maisiņa jābūt kādām īpašām norādēm?
    Ja uz laboratoriju ved vairākus augsnes paraugus, uz katra no tiem savai zināšanai ieteicams atzīmēt, kurā dārza vietā katrs paraugs ņemts. Kā kuru paraugu nosaukt, to var brīvi izvēlēties – lai pašiem būtu skaidrība, piemēram: Ziemeļu puse, Augļu dārzs vai tamlīdzīgi. Pieņemot paraugu, to piereģistrēs un tam piešķirs numuru, būs vajadzīgi arī personas dati. Iespējams, laboratorijā, uzdodot konkrētus jautājumus, pārbaudīs, vai augsnes paraugs paņemts pareizi, vai, ja paraugs atsūtīts pa pastu un radīsies kādi jautājumi, klientam piezvanīs.

13. Kā laboratorijā notiek augsnes sastāva analīze?
    Vispirms augsnes paraugu izžāvē, tad to izsijā, samaļ un nogādā laboratorijas testēšanas daļā. Katra rādījuma noteikšanai augsni nosver vajadzīgajā daudzumā, un no tās ar ķīmiskajiem reaģentiem sagatavo izvilkumu, ko nofiltrē un pilda nelielos mikroblokos. No puskilograma atnestās augsnes katram rādītājam līdz testēšanai nonāk tikai daži miligrami izvilkuma, ko analizē īpašas modernas iekārtas. Kad rezultāti gatavi, laboratorija sagatavo testēšanas pārskatu, ko saņems pasūtītājs. Rezultātus var saņemt gan pa pastu, gan elektroniski.

14. Pēc cik ilga laika var uzzināt rezultātus?
    VAAD Agroķīmijas laboratorijā augsnes pamatanalīžu rezultāti ir gatavi divu nedēļu laikā vai pat ātrāk, bet pilnā augsnes analīze var prasīt arī nedaudz vairāk laika.

15. Vai analīžu rezultāti būs saprotami arī nespeciālistam?
    Nelielu konsultāciju par VAAD Agroķīmijas laboratorijā veiktajām analīzēm var saņemt laboratorijas izpētes daļā, tomēr dārzkopim, kurš pats analīžu rezultātus neizprot, vislabāk būtu meklēt agronoma vai cita dārzkopības speciālista padomu. Ja rodas aizdomas, ka analīžu rezultāti ir aplami, iespējams, augsnes paraugs ievākts nepareizi. Ja cilvēkam ir pārliecība, ka viss izdarīts pareizi, var prasīt atkārtotas analīzes, jo VAAD laboratorijā ir augšņu paraugu arhīvs – katru paraudziņu glabā gadu pēc analīzēm, un, ja nu kādam rodas šaubas par analīžu patiesumu, augsni var pārbaudīt atkārtoti.

Zini!

Ne vienmēr augu nīkuļošanas iemesls ir barības vielu trūkums. Dažkārt dārzkopji pārcenšas un augsni pārmēslo, un arī tas augiem nepatīk.

Laboratorijas, kur veic augsnes analīzes:

• VAAD Agroķīmijas laboratorija, Rīga, Lielvārdes iela 36/38, tālrunis 67553539.

• Vides audits, Rīga, Dzērbenes iela 27, tālrunis 67556152.