11. sērija Polikarbonāts. Kuru pirkt?

Ar ko atšķiras?

Pat tie, kuriem nav nekāda sakara ar būvniecību, ir kaut ko dzirdējuši par polikarbonātu. Un, visticamāk, katrs ir redzējis no tā gatavotu siltumnīcu. Polikarbonāts ir termoplastisks polimērs, izturīgs, ciets un caurspīdīgs materiāls. Tā vissvarīgākā īpašība ir augstā triecienizturība.

Siltumnīcām parasti izmanto šūnu vai monolīto polikarbonātu. Atšķirībā no sadzīves polikarbonāta siltumnīcām paredzētais aizsargā augus no sliktiem laikapstākļiem un nodrošina tiem pietiekami daudz gaismas. Materiāls, kas domāts sadzīves vajadzībām, visbiežāk tiek krāsots, un tas nav piemērots, lai audzētu augus.

MONOLĪTS POLIKARBONĀTS ir cietas loksnes bez iekšējiem tukšumiem un izskatās kā silikāta stikls. Gofrētā monolīta polikarbonāta plāksnes var būt dažādu biezumu, izmēru un krāsu. Šī polikarbonāta priekšrocība ir ļoti lielā gaismas caurlaidība.

ŠŪNU POLIKARBONĀTS sastāv no vairākām gludām loksnēm, kuru iekšpusē atrodas šūnas. Tam ir plašs krāsu klāsts un dažāda caurspīdīguma pakāpe. Tukšumos, kas rodas starp plātnes slāņiem, veidojas gaisa slānis, kas nodrošina materiālam augstas siltumizolācijas īpašības, un gareniskās stingrības ribas paaugstina materiāla izturību.

Kāpēc šūnu polikarbonātu?

Vispiemērotākais siltumnīcām ir šūnu polikarbonāts, kas ir daudz vieglāks nekā monolītais polikarbonāts un labāk saglabā siltumu. Turklāt materiāla patēriņš šūnveida paneļa ražošanai ir mazāks, un tāpēc tas maksā lētāk. Tam ir vairākas priekšrocības, arī salīdzinot ar citiem materiāliem.

• Svars. Šūnveida polikarbonāts ir daudz vieglāks nekā tāda paša biezuma stikls vai akrils. Piemēram, polikarbonāta blīvums siltumnīcām ir ap 1,2 g/cm3 , stiklam – 2,2 g/cm3 . Pateicoties tam, polikarbonāts ir aptuveni divas reizes vieglāks nekā stikla paneļi, kas atvieglo tā transportēšanu un uzstādīšanu, kā arī samazina siltumnīcas kopējo svaru. Stikla siltumnīcai ir nepieciešams uz pamatiem uzbūvēt jaudīgu nesošo metāla rāmi. Polikarbonāta konstrukciju var izgatavot uz vieglo alumīnija profilu bāzes bez pamatu darbiem.
• Izturība. Polikarbonāta siltumnīcas ir 200 reižu izturīgākas par stikla siltumnīcām. Šis materiāls lieliski iztur dažādus triecienus, abrazīvu ietekmi, svaru, piemēram, sniegu. Pat iespiešanās gadījumā veidojas tikai objektam proporcionāls caurums, un visa loksne paliek neskarta. Ja nepieciešams nomainīt polikarbonātu, paneļus ir viegli noņemt, lai veiktu remontu.
• Siltumvadītspēja. Labi pielāgojas temperatūras svārstībām, ir izturīgs gan pret zemu, gan augstu temperatūru. Salīdzinot ar stiklu, polikarbonāts labāk saglabā siltumu, jo šūnu polikarbonāts sastāv no divām (retāk trim) paralēlām plāksnēm, kas savienotas ar vertikālām starpsienām, kuras padara to stingru. Pateicoties šūnu struktūrai, paneļu iekšpusē veidojas gaisa sprauga, kas ir labs siltumizolators. Tāpēc pat stipra sala laikā siltumnīcā saglabājas augstāka temperatūra nekā stikla vai plēves siltumnīcā.
• UV un apgaismojums. Polikarbonāts ir diezgan izturīgs pret UV starojumu. Tas atšķirībā no stikla izfiltrēs daudz kaitīgo UV staru, tādējādi nodrošinot augiem nepieciešamo aizsardzību. Atšķirībā no stikla, kas ir plānāks un neizkliedē gaismu, saules gaisma, kas nāk caur polikarbonātu, sasniegs gandrīz katru siltumnīcas stūri.
• Apstrāde. Stiklu griež ar speciālu instrumentu, kas prasa noteiktas prasmes. Izmēru pielāgošana par milimetru vai diviem ir gandrīz neiespējama. Savukārt polikarbonāta loksnes ir ļoti viegli samazināt pat par 1–2 mm bez īpašām iemaņām. Polikarbonātu var viegli sagriezt pat ar smalku zobu metāla zāģi vai ar finierzāģi. Malas ir daudz mazāk bīstamas, un tām nav nepieciešama īpaša apstrāde.
• Drošība. Ja polikarbonāta loksnes tiek bojātas spēcīga trieciena rezultātā, tās neplīst, veidojot asus fragmentus. Līdz ar to bojāto polikarbonātu ir viegli savākt.

Kam pievērst uzmanību pērkot?

UV AIZSARDZĪBA. Svarīgi, lai polikarbonātā būtu iestrādāta UV aizsardzība, jo no tā būs atkarīgs lokšņu kalpošanas laiks. Šūnu polikarbonātu, tāpat kā jebkuru citu polipropilēnu, bojā saules staru iedarbība. Lai tas nenotiktu, kvalitatīvam polikarbonātam vienā pusē ir UV aizsardzības pārklājums. Bez tā šis materiāls saules staru ietekmē mainīs krāsu, kļūs trauslāks un sabruks, nenokalpojot pat gadu.

UV aizsardzība var būt divējāda – plēves veidā, kas uzklāta uz vienas vai abām loksnes virsmām, vai arī materiālam ražošanas procesā ir pievienotas īpašas piedevas. Prakse liecina, ka polikarbonātam ar plēves aizsardzību ir lielāka izturība pret UV starojumu un tas kalpo 7–14 gadus. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai plēve pārklātu abas paneļa puses, bet tikai to, kas vērsta pret sauli. To, vai polikarbonātam ir aizsargpārklājums, norāda īpašs marķējums uz loksnes. Šūnu polikarbonāts obligāti jāliek ar to pusi uz āru, kura pārklāta ar aizsargslāni pret ultravioleto starojumu.

BIEZUMS. Jo biezāks poli- karbonāts, jo labāk saglabā siltumu. Bet – jo materiāls biezāks, jo mazāk tas liecas, tāpēc klasiskais polikarbonāta biezums siltumnīcai ir 4, 6 vai 8 mm. 2–6 m platām siltumnīcām ieteicams izvēlēties 4–6 mm biezu polikarbonātu, bet 6 m un platākām – 8 mm.

Jo biezāks polikarbonāts un mazāks attālums starp siltumnīcu lokiem, jo siltumnīca būs izturīgāka

4 mm biezas polikarbonāta loksnes piemērotas augu audzēšanai no aprīļa līdz rudenim. Apkures sistēmas ierīkošana siltumnīcās ar šādu polikarbonātu neattaisnosies, jo tā salīdzinoši ātri atdzisīs. 4 mm biezas polikarbonāta loksnes piemērotas augu audzēšanai no aprīļa līdz rudenim. Apkures sistēmas ierīkošana siltumnīcās ar šādu polikarbonātu neattaisnosies, jo tā salīdzinoši ātri atdzisīs.

6 mm biezs polikarbonāts ir ļoti izplatīta izvēle. Plusi: sargā no salnām agrā pavasarī un vēlā rudenī, piemērots agro stādu stādīšanai, izturīgāks pret sniega slodzēm. Mīnusi: nepasargās no ziemas salnām, dārgāks par 4 mm loksnēm. Salīdzinot ar 4 mm polikarbonāta variantu, sezonu siltumnīcā var uzsākt agrāk un beigt vēlāk.

8 mm biezas polikarbonāta loksnes jāizvēlas, ja plāno audzēt augus visu gadu. Plusi: saglabā siltumu mīnus grādos, izturīgāks. Mīnusi: smags – nepieciešams izturīgs siltumnīcas rāmis, vairāk piemērots lielām siltumnīcām. Karstā laikā bieza polikarbonāta siltumnīcās nepieciešama papildu ventilācija, pretējā gadījumā augi apdegs.

KRĀSA. Lai gan krāsota polikarbonāta siltumnīcas izskatās pievilcīgāk, tās saglabā tikai 40–60% gaismas caurlaidību, kas kaitēs augiem. Labāk iegādāties caurspīdīgu materiālu, kas aiztur tikai līdz 20% saules staru. Turklāt krāsotiem polikarbonāta paneļiem ir selektīva gaismas caurlaidība, taču augiem nepieciešams pilns starojuma spektrs.

KONSTRUKCIJA. Labākais rāmja variants polikarbonāta siltumnīcai ir cinkots metāla profils. Cinka pārklājums ievērojami pagarina jebkuras metāla konstrukcijas kalpošanas laiku. Cinkots metāls atšķirībā no koka nevar saslimt ar sēnīti, pārklāties ar pelējumu, inficēties ar patogēniem.

Ko saka citi speciālisti?

KASPARS MAGURS, Annas Siltumnīcu vadītājs: – Polikarbonāta siltumnīcu ir iespējams uzbūvēt paša spēkiem, ja vien ir instrumenti un vēlme. Ja ir bijusi saskarsme ar būvdarbiem, pats siltumnīcu var uzbūvēt dienas laikā.

Mazdārziņa vajadzībām pilnīgi pietiek ar 4 mm bieza polikarbonāta siltumnīcu, ja vien nevēlas to izmantot komerciāliem nolūkiem – tad būtu nepieciešams biezāks polikarbonāts. Ja ir vēlme pēc biezāka polikarbonāta, jārēķinās ar papildu lūku nepieciešamību siltumnīcas sānos. 6 m garai polikarbonāta siltumnīcai būtu nepieciešami divi papildu logi sānos, lai būtu veiksmīga gaisa cirkulācija pa visu siltumnīcu un augi neizdegtu. 4 un 6 mm biezam polikarbonātam logus izgriež ar būvniecības nazīti. Var pielikt klāt taisnas virsmas latu. Biezākam polikarbonātam vajadzēs izmantot fleksi, iepriekš uzvelkot līnijas.

Skrūves jāskrūvē maigi

Augiem ideāls ir vienkāršs caurspīdīgs polikarbonāts. Rozā polikarbonāts Nano, manuprāt, ir noderīgs tikai tomātu audzēšanai. Citiem augiem tādā siltumnīcā nepietiks gaismas.

Lai siltumnīcu varētu veiksmīgi ekspluatēt daudzu gadu garumā, pasargājot no lieliem un brāzmainiem vējiem, svarīga ir pamatu izbūve. Pamatus var būvēt no betona, keramzīta blokiem, metāla enkuriem vai impregnētu koka brusu enkuriem, piestiprinot tos pie siltumnīcas karkasa. Tad attiecīgi var domāt, no kā gatavot karkasu – no koka, metāla vai citiem materiāliem. Uz metāla polikarbonāts pavisam noteikti stāvēs ilgāk. Svarīgi ir uzlikt polikarbonātu ar pareizo pusi, kurā iestrādāta UV starojuma aizsardzība, uz āru. Citādi iekšpusē veidosies kondensāts un materiāls drīz vien sairs. Iekšpusē ir uzlīmēta caurspīdīga plēve. Savukārt ārpusē ir norādīta informācija par UV starojuma aizsardzību, ražotāju, iespējamo kalpošanas ilgumu, kā arī cita informācija par materiālu.

Ir ražotāji, kas piedāvā metāla karkasu ar jau iestrādātiem caurumiem, bet citi bez. Siltumnīcu karkasam bez caurumu vietām tiek lietotas pašurbjošās skrūves. Lai nesabojātu polikarbonātu, skrūves nevajadzētu pievilkt līdz galam. Šis darbs jādara maigi.

Loksnes galiem neizmanto līmlenti vienu pašu, jo tā mitrā laikā atlīmēsies!

Runājot par līmlenti un profiliem… Ir dažādi varianti, piemēram, kad loksnes galam uzliek tikai U profila līsti. Manā skatījumā tas ir absolūti pietiekami. Papildus izmantojot hermētisko pašelpojošo līmlenti, ir lielākas izmaksas, bet, protams, pareizs ir arī teiciens, ka dubults neplīst. Noteikti nevajadzētu izmantot līmlenti vienu pašu, jo tā mitrā laikā atlīmēsies. Iesaku izmantot tikai U profila plastmasas līsti, kas ir 2,10 cm gara un pielāgota polikarbonāta biezumam, vai arī gan līmlenti, gan U profila līsti kopā.

Kopumā, lai veiksmīgi uzbūvētu jebkuru siltumnīcu, ir jāsāk ar piemērotas vietas izvēli. Siltumnīcai vajadzētu at- rasties vietā, kuru neskar auksti un spēcīgi vēji. Tajā pašā laikā tai jāatrodas pēc iespējas atklātākā un gaišākā vietā. Vislabāk siltumnīcu novietot ziemeļu–dienvidu virzienā. Būtiski, lai tā atrastos pēc iespējas līdzenākā vietā, vai arī pirms būvēšanas jāveic zemes izlīdzināšanas darbi.

IVARS BEITĀNS, Baumera pārdošanas menedžeris: – Biežāk cilvēki iegādājas jau gatavas siltumnīcas, bet reizēm arī būvē paši, piemēram, vecām siltumnīcām stiklu grib nomainīt pret polikarbonātu.

Kas attiecas uz polikarbonāta stiprināšanu… Caurums būtu jāurbj nedaudz lielāks par skrūves diametru, lai temperatūras ietekmē polikarbonāts varētu nedaudz staigāt – paplašināties un sarauties. Zem skrūves ir svarīgi likt tā saukto šeibiņu, lai skrūve neizkrīt cauri polikarbonātam un būtu lielāka plakne, kas to piespiež.

Polikarbonāta siltumnīcas karkasam var izmantot gan metāla, gan koka konstrukciju, tikai koks attiecīgi jāapstrā- dā, lai mazāk uzsūktu mitrumu un būtu ilgmūžīgāks. Metāls kalpos ilgāk.

Polikarbonāta lokšņu savienošanai var izmantot speciālus H veida profilus, kuros loksnes malas tiek vienkārši iespraustas līdz atdurei, vai arī no divām daļām sastāvošus click sistēmas profilus, kuriem apakšējā daļa tiek pieskrūvēta pie rāmja, bet ar augšējo tiek piespiests polikarbonāts savienojuma vietā. Arkveida siltumnīcām polikarbonāta loksnes netiek savienotas ar profilu, bet gan tās liek ar pārlaidumu apmēram 10 cm platumā.

Lokšņu galus vēlams nolīmēt ar elpojošu lenti, kas laiž cauri gaisu, taču caur to neiekļūst iekšā putekļi un nesalien kukaiņi. Tā nodrošinās, ka kondensāts, kas veidojas polikarbonāta šūnās, nebūs hermētiski noslēgts un žūs. Virsū līmlentei liek noslēguma profilu. Vēl gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi lietot tieši elpojošu līmlenti, piemēram, ja tās vietā uzlīmēsiet skoču, kondensāts, kas veidosies polikarbonāta iekšpusē, nespēs izžūt un radīsies pelējums.

Cik ilgi kalpos?

Kvalitatīva polikarbonāta mūžs, proti, UV pārklājuma kalpošanas laiks, ir vismaz 10 gadu. Lai pagarinātu polikarbonāta mūžu, nepažēlo naudu līmlentei un polikarbonāta profiliem, ar ko aizvērt polikarbonāta lokšņu galus, kas pasargās tās no putekļiem, sūnām, kukaiņiem un aļģēm.

Tāpat rēķinies, ka jebkurš polikarbonāts var ielūzt un ieplaisāt no sniega svara. Tas atkarīgs no sniega segas biezuma un tā mitruma pakāpes. Parasti no tuneļveida siltumnīcām sniegs noslīd lejā. Bet lietū, salā un atkusnī tas var arī nenotikt, tāpēc vēlams sniegu no siltumnīcas notīrīt. Šim nolūkam jāizmanto neabrazīva slota, lai nesaskrāpētu polikarbonātu, citādi samazināsies tā gaismas caurlaidība un tiks sabojāta UV aizsardzība.

Agronomes viedoklis

MĀRĪTE GAILĪTE, agronome, dārzeņkopības eksperte: – Manuprāt, lielākais polikarbonāta trūkums ir tā cena. Tieši tās dēļ to neizmanto komerciālo siltumnīcu segšanai. Amatieru siltumnīcās, cik es novēroju kaimiņu dārzos, polikarbonāts samērā ātri zaudē gaismas caurlaidību, kļūst dzeltenīgs vai zaļgans.

Lielākais trūkums – cena

Tāpat šūnu polikarbonāta iekšpusē bieži veido- jas kondensāts, kas arī samazina gaismas caurlaidību un pasliktina siltuma izolēšanas spējas. Bet, ja kondensāta dēļ šūnās sāk vairoties aļģes, jau samērā drīz nāksies mainīt segumu, kaut gan tā mehāniskā izturība varētu saglabāties vēl vairākus gadus. Tiesa, pareizi montējot polikarbonātu, kondensāta veidošanos un visas ar to saistītās problēmas var novērst.

Un vēl man nepatīk, ka gatavas polikarbonāta siltumnīcas parasti ir pārāk zemas laba mikroklimata nodrošināšanai. Tās ir piemērotas zemo augu audzēšanai – salātiem, lokiem, dēstiem –, bet gurķi un tomāti tajās strauji veido džungļus un sāk slimot agrāk nekā augstākās siltumnīcās. Arī šis trūkums ir novēršams, pareizi projektējot siltumnīcu. Diemžēl gatavo siltumnīcu ražotāji parasti domā par racionālu materiālu izmantošanu, bet aizmirst par augu vajadzībām.

TEV NODERĒS

Trīs lietas, kas palīdzēs, atklājot dārza sezonu.

1. LAPU PŪTĒJS-SAVĀCĒJS DUB363. Gan jau katrā dārzā palikušas rudenī nesavāktas lapas. Ar tām ātri un viegli palīdzēs tikt galā šis aparāts, kas pratīs ne tikai aizpūst lapas, bet arī tās iesūkt un pat sasmalcināt, lai tās aizņemtu mazāk vietas komposta kaudzē vai arī varētu tās izmantot kā mulču dobēm. Pārslēgšanās no pūšanas uz sūkšanas režīmu ir ļoti viegla – atliek tikai nomainīt cauruli, pievienot maisu un ar pirkstiem pievilkt divas skrūves. Ierīce darbojas ar diviem 18 V akumulatoriem. Ērtākai strādāšanai pieejama pleca siksna.

2. APSILDĀMĀ JAKA DCJ206. Kamēr vēl nav silts, lai strādājot dārzā, nesaltu mugura, noderēs šī ūdens un vēja necaurlaidīgā apsildāmā jaka. Apsildei ir iespējami trīs režīmi un piecas zonas. Strādāt var kaut vai visu dienu – 18 V akumulators darbojas līdz pat 35 stundām.

3. LUKTURIS DML810. Noderīgs palīgs diennakts tumšajā laikā. Darbojas ar vienu 18 V akumulatoru, un iespējami trīs spilgtuma režīmi. Spēj gaismot līdz 120 stundām. Luktura (drīzāk jau lampas – tā augstums ir gandrīz 80 cm) dizains izveidots tā, ka tas vienmēr atradīsies vertikālā pozīcijā, lai cik nelīdzena būtu virsma.

Sadarbībā ar:

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.