Rīga +13°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ķirbju stāda izaudzēšanai pietiks ar nelielu – 8 × 8 cm – plastmasas podiņu, derēs arī piena paciņas, krējuma un saldējuma trauciņi, uz pusēm pārgrieztas PET pudeles. Tikai apakšā jāizurbina caurums, lai var notecēt liekais ūdens. Ar tik lielu podiņu pietiek, lai stādiņš tur varētu augt līdz pat stādīšanai uz lauka. Pirms tam ķirbi traucēt nevajag, jo tam ļoti nepatīk, ja aiztiek un pārstāda. Var sēt tīrā kūdrā. Sēšanai nevajadzētu izmantot dārza zemi, jo tā ir pilna ar nezāļu sēklām un būs nemitīgi jāravē – gan dēsta audzēšanas laikā, gan vēlāk, kad ķirbis jau iestādīts dārzā.
- Kūdru samitrina, iepilda podiņā, nedaudz pieblīvējot, un katrā podiņā liek pa vienai sēkliņai vismaz viena vai pāris centimetru dziļumā. Galvenais ir neiesēt par seklu, jo tad zaļais asniņš gan parādīsies zemes virspusē, bet var turpat arī sakalst. Augsne podiņā ir pietiekami jāsablīvē, lai laistot tā nenosēstos un sēkla nepaliktu virspusē. 20 grādu temperatūrā ķirbis uzdīgs apmēram piecās dienās. Ja augsne ir vēsāka, būs jāgaida ilgāk. Kā jau visi gurķa radinieki – kabači, patisoni, arbūzi, melones –, arī ķirbis mīl siltumu un vispār domā par augšanu tikai tad, ja augsnes temperatūra ne dienā, ne naktī nav zemāka par desmit grādiem.
- Augsnei podiņā visu laiku jābūt mitrai. Ir gluži vienalga, vai ķirbjus podiņos laista ar lejkanniņu vai ar pudeli, tikai nevajag ūdeni ar spēcīgu strūklu liet tieši uz lapiņām, jo ķirbim tās ir ļoti maigas. Laistīšanai der silts istabas temperatūras ūdens, kurā pašam bez drebināšanās būtu patīkami muti nomazgāt. Aukstais krāna, akas vai dziļurbuma ūdens šokēs ķirbīti, jo tas ir sauli un siltumu mīlošs augs.
- Ja ķirbīša stāds aug istabā uz palodzes, kad sāk augt īstās lapas, pa dienu to varētu iznest laukā vēsākā vietā, jo, visu laiku dzīvojot siltumā, ķirbja bērns izaug pārāk liels. Dēstus var turēt arī lecektī, kuru pa dienu atver, lai vēsāk, bet naktī aizver, lai siltāk. Stāds ir gatavs pārcelties uz dārzu, kad tam parādās otrais īsto lapu pāris. Tad arī saknītes ir nobriedušas, jau spraucas ārā pa poda caurumiem – ķirbītis sāk meklēt, kur tam dzīvot tālāk.
