Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam 2025. gadam!
ABONĒT! ABONĒT!
  • Mežlilija – pavasara dārza dārgums

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    9. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Nikolay Kurzenko
    «Mežlilija ir īsta greznumlieta katrā dārzā gan oriģinālo ziedu, gan krāšņā lapojuma dēļ un ir izcila dekoratīvajā dārzkopībā,» – tā šis neparastais augs raksturots Latvijas Nacionālā botāniskā dārza datu bāzē. Iesaka Raimonds Petrovskis, puķkopis, selekcionārs, mežlilijas audzē jau vairāk nekā desmit gadu.

    Mežliliju (Trillium) dzimtene ir Austrumāzija un Ziemeļamerika. Ir zināms ap 50 sugu. Dažas no tām iespējams veiksmīgi audzēt arī Latvijā. Tās zied pavasarī – atkarībā no sugas un augšanas vietas no aprīļa līdz jūnijam – un labi sader ar citām pavasara puķēm. 

    Mežlilijas portrets

    • Ziedi ir balti, dzelteni, purpurkrāsas vai tumši bordo. Dažām sugām zieda iekšpusē ir citas krāsas zīmējums. Ziediem ir arī dažādas formas. Vienas grupas augi var uzziedēt ar dažādu toņu ziediem. Piemēram, dažreiz lielziedu mežlilija raisa ne tikai baltus, bet arī sārtrozā vai pat pildītus ziedus. Ja kādam stādam jaunais ziedu tonis saglabājas 3–4 gadus pēc kārtas, ir vērts to nodalīt un atzīmēt kā potenciālu jaunas šķirnes eksemplāru.
    • Lapas. Katrai sugai ir atšķirīga lapu forma un toņi, lapas mēdz būt arī raibas – ar mozaīkveida plankumiem. Reizēm dažiem raiblapu grupas stādiem ir vienkrāsainas zaļas lapas. Vasaras otrajā pusē lapojums parasti izzūd.
    • Sakneņi vizuāli līdzinās lielziedu īrisiem, tikai daudz mazāki. Arī dažādu sugu sakneņu izmēri atšķiras. 
    • Pavairošana. Mežlilijas pavairot ar sēklām un veģetatīvi – atdalot jaunus sakneņus no mātesauga. Tikai dalot sakneņus, auga īpašības saglabājas jaunajā paaudzē. 

    Kas jāzina par audzēšanu?

    Mežlilijām, tāpat kā visiem augiem, ir savi plusi un mīnusi. Ja reiz tās izdevies ieaudzēt, aug bez īpašas kopšanas, tikai pavasarī jāmēslo un sausā laikā jāaplaista. Pudurīši kļūst arvien lielāki, jo vairojas pietiekami labi. Audzējot jau vairāk nekā desmit gadu, ar slimībām un kaitēkļiem nav sanācis saskarties. Lielā mitrumā sakneņi mēdz pūt un ir jutīgi arī pret iekaltēšanu. Savukārt par mīnusu var uzskatīt to, ka ziedi nav liekami vāzē.

    • Laika apstākļi pēdējās desmitgades ziemās Latvijā ir kļuvuši siltāki, un par mežliliju izsalšanu nav jābaidās. Vismaz tās mežlilijas, ko audzēju es (Trillium cuneatum, T. grandiflorum, T. luteum, T. erectum, T. recurvatum), ziemā nav jāpiesedz. Drīzāk problēmas var radīt mūsu mainīgais klimats. Augi, kuriem tas nepatīk, mēdz kļūt vārīgāki, it īpaši, ja iepriekšējā gadā nav pietiekami labi ieaugušies. Taču jārēķinās, ka piesedzot augi var izsust. Piemēram, ja uzsnieg sniegs, bet zeme nav sasalusi, augi siltumā un mitrumā mēdz pūt un aiziet bojā. 
    • Mežliliju gumus stāda rudenī, kad augs saražojis sēklas, vai agri pavasarī, martā, pēc sniega nokušanas, ne dziļāk par 15–18 cm. 
    • Vislabāk mežlilijas stādīt koku un krūmu aizsegā un noēnojumā, līdzīgi kā tās aug dzimtenē – Ziemeļamerikas lapu koku mežos.
    • Mežlilijām patīk trūdvielām bagāta smilšmāla augsne, skābuma ziņā neitrāla, ar labu drenāžu, kurai vieglumam piejaukta kūdra. Stādīšanas bedrē apakšā ber rupju granti, tad liek saknenīti un arī virsū uzber rupju smilti vai granti, lai ātrāk tiktu aizvadīts liekais mitrums.
    • Gumi slikti jutīsies mālainā augsnē, kas ilgi saglabā mitrumu, tad var sākties puve. Šā iemesla dēļ mežlilijas nevajadzētu audzēt podiņā, jo tad tās biežāk gadās pārlaistīt.
    • Lai glītāk izskatītos, mežlilijas ieteicams stādīt pudurītī. Ja sakneņi sāks cits citam traucēt, kādu var atdalīt, lai tiem netrūktu vietas un barības vielu. 
    • Sausā vasarā mežliliju stādījumu vietas ieteicams laistīt.
    • Mēslošanai labi piemērots Flortis granulētais minerālmēslojums ziemcietēm, kas lietojams vienreiz sezonā. Ar to pavasarī augi vairāk saņems slāpekli, bet rudens pusē kāliju. Mēslojot nevajag pārcensties, jo tad saknenis sliktāk iesakņosies, jaunais saknenis (bērniņš) augs vājāk un augs būs neizturīgāks pārziemojot.
    • Ja pietiek barības vielu un mitruma, mežlilijas vienā vietā var augt daudzus gadus. Sadala, kad augi saauguši pārāk biezi. Jauno sakneņu lielums, sasniedzot atdalīšanas vecumu, parasti ir 2–3 cm. Augšanu sakneņa izmērs īpaši neietekmē, jo tas ir tikai barības vielu krātuve augšanas sākumam nākamajā sezonā. Gadās, ka iestādītie sakneņi tajā pašā gadā neizrāda dzīvības pazīmes, bet tas nekas. Jāgaida nākamā sezona, jo sakneņi nezināmu iemeslu dēļ mēdz mosties pat pēc diviem gadiem.
    • Iegādājoties sakneņus, tie nekavējoties jāiestāda, jo var ātri iekalst. Ja sakneņi nedaudz jāuzglabā, vislabāk tos guldīt samitrinātās smiltīs ar nelielu māla pulvera piejaukumu. Ziedu var gaidīt nākamajā gadā pēc iestādīšanas. 
    • Mežlilijas var pavairot arī ar sēklām, un tā varbūt radīsim jaunu varietāti, bet tas ir daudz ilgāks un lēnāks process, nekā dalot sakneņus.

    Kur nopirkt mežlilijas?

    • hederagardens.lv
    • Kokaudzētavā Īve
    • Stādaudzētavā Ozoli
    • Stādaudzētavā Sakstagals
    • darzaabc.lv

     

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk