Kūtsmēsli: kompostēti, granulēti vai raudzēti
Tiem, kuriem kūtsmēsli nav pieejami vai ir pret tiem aizspriedumi, ražotāji piedāvā kompostētus un granulētus kūtsmēslus, kā arī raudzētus vistu mēslus. Gan mēslojumam, kas nācis taisnā ceļā no kūts, gan tam, kas veikalu plauktos nokļuvis pēc speciālas sagatavošanas, ir savas priekšrocības un trūkumi.
Maldās tie, kas kūtsmēsliem piedēvē zelta vērtību.
Jā, barības vielu bāze tajos ir, taču līdzi nāk dažādas nelāgas lietas – nezāļu sēklas, slimību ierosinātāji, parazīti. Ja kāds mums atved kūtsmēslus, kuri ir stāvējuši kaudzē bezgaisa apstākļos, nav nekādas informācijas par to sastāvu. Kvalitāti ietekmē apstākļi, kādos dzīvnieki turēti, kādi bijuši pakaiši utt. Jārēķinās arī, ka sablīvējušos kūtsmēslos, kurus nekustina, var savairoties zemesvēži, kailgliemeži, un siltums, kas no tiem izdalās, mēdz pievilināt pat čūskas.
Lai izmantotu kūtsmēslus augsnes uzlabošanai ilgtermiņā, tos vajadzētu kompostēt, izveidojot mikrobioloģiski aktīvu produktu, kurā slāpeklis tiek saistīts un saglabājas izturīgos lielmolekulāros savienojumos un nav pakļauts zudumiem. Kompostēti kūtsmēsli saturēs augsnei nepieciešamos mikroorganismus un nodrošinās veselīgu mikrofloru.
Taču, ja vēlamies tikai piegādāt augiem barības vielas, tad lieti noderēs granulētie mēsli. Fermentētā un izžāvētā produktā temperatūras ietekmē ir gājuši bojā slimību ierosinātāji, nezāļu sēklas, parazīti, kā arī tas ir ērtāk lietojams un vieglāk dozējams nekā kūtsmēsli. Taču granulētajos mēslos ir tikai plikas barības vielas, bet nav saglabājušies labie mikroorganismi. Tos vislabāk lietot pavasarī, kamēr mitra augsne, lai tie uzbriestu. Augu veģetācijas perioda sākumā jau būs mazliet nokavēts, it īpaši, ja ir sauss laiks un augi netiek laistīti.
Granulu ražotāji kūtsmēslus fermentē un karsē augstā temperatūrā, kurā aiziet bojā gan patogēni, gan vērtīgā mikroflora. Žāvēšanas procesā mēsli tiek granulēti un pēc tam safasēti iepakojumos. Tā kā tos pārbauda laboratorijā, to sastāvs ir diezgan precīzi zināms. Atšķiras barības vielu koncentrācija dažādos kūtsmēslos, un tas attiecas arī uz granulām. Visbagātākie ar barības vielām un visplašāk piedāvātie ir granulētie putnu mēsli. Ar tiem kā ar izejvielu ir vieglāk strādāt, jo procesi ir labāk kontrolējami nekā no pārējo dzīvnieku grupām iegūtajiem mēsliem. Vistu mēslos ir daudz fosfora, kālija, kalcija un citu mikroelementu, arī slāpeklis, bet tas gan ir gaistošā amonjaka formā. Raudzētos vistu mēslos būs arī mikroorganismi, kas palīdzēs veidoties augsnes humusam, uzlabojot augsni ilgtermiņā.
Ņem vērā!
- Ievēro uz iepakojuma norādītās mēslojuma devas. Nav prātīgi rīkoties pēc principa – jo vairāk, jo labāk. Augu saknes noteiktā laikā spēj uzņemt tikai konkrētu daudzumu barības vielu. Pārējais vienkārši aizskalosies prom, īpaši lietainā laikā.
- Lai augi uzņemtu barības vielas, vajadzīgs ūdens. Sausā augsnē mēslojums nedarbosies un var apdedzināt saknes.