Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Andris Madelis, ķīmiķis un sadzīves ķīmijas uzņēmuma Kvadro valdes priekšsēdētājs, Agate Jurkovska-Kanča, ekoloģiskās sadzīves ķīmijas līdzekļu ražošanas uzņēmuma Purenn izveidotāja.
Kā tas darbojas?
Ja lasīsi marķējumu, redzēsi, ka pirmais, kas uz tā lasāms, ir – 5–15 % katjonu virsmaktīvās vielas. «Veļas mazgāšanas līdzekļos ir anjonu virsmas aktīvās vielas, kas nodrošina mazgāšanas funkciju. Anjoni ir negatīvi lādiņi, bet katjoni, ko satur veļas mīkstinātāji, ir pozitīvi lādiņi. Uz auduma virsmas pluss ar mīnusu pievelkas – katjoni neitralizē anjona negatīvo lādiņu, un, paliekot uz virsmas, izveido tādu kā slānīti, kā plēvīti – pateicoties tai, rodas tekstila struktūras mīkstums. Katjonu virsmaktīvās vielas uz virsmas saglabājas arī pēc drēbju skalošanas. Un, ja uz drēbēm ir šī plēvīte, arī netīrumi tik dziļi neiesūcas, tos ir vieglāk izmazgāt. Līdzīgas katjonu aktīvās vielas tiek izmantotas arī matu kondicionieros – tās savienojas ar matu negatīvo lādiņu, un mati tāpēc kļūst mīksti un skaisti, jo ap katru matu izveidojas tāda kā plēvīte,» skaidro Andris Madelis.
Viskaitīgākie – katjoni
Virsmaktīvās vielas satur visi mazgāšanas līdzekļi: ziepes, trauku mazgāšanas līdzekļi, veļas pulveri, šampūni un citi, arī veļas mīkstinātāji un matu kondicionieri. Virsmaktīvā viela ir organiska viela, kas koncentrējas uz virsmām un izmaina to spraigumu. Parastu ūdeni mēs varam ieliet glāzē tā, ka tas jau gandrīz iet pāri malām, bet ūdeni, kurš satur virsmaktīvās vielas, mēs nekad tā nevarēsim ieliet, un tieši šī spēja izmainīt virsmas spraigumu ļauj virsmas aktīvajām vielām netīrumus no auduma virsmas pārnest uz mazgāšanas līdzekli.
Visas virsmaktīvās vielas šķīst ūdenī, un tās iedalāmas trijās lielās pamatgrupās: anjoni, katjoni un nejoni. «Veļas mazgājamajos līdzekļos lieto gan anjonus, gan nejonus, jo tie abi ir galvenie mazgātāji. Nejoni labāk izšķīdina tā dēvētos nepolāros netīrumus, kam vispār nav lādiņa, piemēram, mašīneļļu, benzīnu, dubļus. Savukārt polāros netīrumus, ko atstāj pārtikas produkti, tauki, vislabāk ievilks sevī anjoni. Salīdzinot, kuras no šīm vielām cilvēka organismam ir mazāk toksiskas, jāzina, ka nejonās virsmaktīvās vielas ir visnekaitīgākās, anjonās – vidēji kaitīgas, bet katjonās – viskaitīgākās, jo to tiešais uzdevums ir palikt uz virsmas. Un, tā kā tās pilnībā neizskalojas, ir jāsaprot – tā ir ķīmija, kas paliek uz veļas un caur ādu nonāk organismā,» skaidro Andris Madelis. «Personīgi man vispār nav saprotama vēlme mēģināt panākt, lai dvielis vai gultas veļa kļūtu mīkstāki. Ir taču veselīgi pēc dušas noberzties ar raupju dvieli, gulēt lina palagos, kas kairina ādu, tādējādi uzlabojot asinsriti, – tas viss ir pilnīgi pretēji efektam, ko dod mīksts dvielis vai gultas veļa. Lai mazinātu kaitīgo vielu daudzumu, kas paliek veļā pēc mazgāšanas, es to papildus skaloju vēl piecas reizes!»
Bet tik jauki smaržo…
Ja atgriežamies pie tā, kas lasāms uz veļas mīkstinātāju etiķetēm, aiz norādēm par virsmaktīvajām vielām seko vēl rinda dažādu vielu nosaukumu. Kas tās ir par vielām? «Pārsvarā tās visas ir vielas, kas saistītas ar smaržu un ir ne mazāk kaitīgas,» uzsver ķīmiķis. «Uz marķējuma jābūt norādītām visām alergēnajām vielām. Jo vairāk sarakstīts, jo sliktāks līdzeklis ir veselībai.» Veļas mīkstinātājos smaržvielas tiek iekapsulētas īpašās mikroskopiskās plastmasas polimēru kapsuliņās, kas pēc mazgāšanas saglabājas uz šķiedrām un lēnām izplūst. Tā, piemēram, benzila acetāta tvaiki var kairināt acis un elpceļus, radot klepu. Tie var uzsūkties caur ādu, un ir dzirdēti pat pieņēmumi, ka tie var veicināt aizkuņģa dziedzera vēzi. Benzila alkohols kairina augšējos elpceļus, var izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, reiboņus un asinsspiediena pazemināšanos. Etilacetāts kairina acis un elpceļus, var radīt galvassāpes, ietekmēt aknu un nieru funkcijas un, iespējams, veicināt anēmiju. Limonēns kairina acis un ādu, arī elpceļus, tam var būt kancerogēna iedarbība. A-terpineols ļoti kairina gļotādu, kā arī elpceļus, tiek uzskatīts, ka tas var radīt centrālās nervu sistēmas traucējumus. Tāpat arī kampars – tas viegli uzsūcas, var izraisīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, var radīt reiboņus, apjukumu, sliktu dūšu, muskuļu krampjus. Linalols var izraisīt elpošanas traucējumus, ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību.
Ar ko atšķiras ekoloģiskie veļas mīkstinātāji?
«Protams, arī ekoloģiskajos līdzekļos ir virsmaktīvās vielas, jo bez tām veļas mīkstumu nevarētu panākt, tomēr ķīmiskās vielas, kas ir ekoloģisko līdzekļu sastāvā, ir mazāk kaitīgas,» norāda Andris Madelis. «Tā nu diemžēl ir – tas, kas visefektīvākais, ir visvairāk kaitīgais, kas ne tik efektīvs – mazāk kaitīgs. Ekoloģisko produktu galvenais mērķis nepiesārņot dabu, līdz ar to tajos galvenais rādītājs ir – cik ātri virsmaktīvās vielas noārdās. Un šajā ziņā, protams, tas, kas nekaitīgs dabai, ir nekaitīgāks arī cilvēkam.»
«Virsmaktīvo vielu, ko var izmantot veļas mīkstinātājos, jau nav daudz, pamatā tās ir vienas un tās pašas. Vienīgā atšķirība – tās ir tīrākas, nesatur tik daudz piejaukumu. Bet tik un tā šīs vielas paliek uz mūsu apģērba, dvieļiem, gultasveļas, un mēs tās ieberzējam ādā, saka Agate Jurkovska-Kanča. «Ja ir vēlme lietot patiešām ekoloģisku līdzekli, es iesaku izmantot visparastāko etiķi, pievienojot to skalošanas ciklā. Bet, ja gribas, lai dvieļi un gultasveļa smaržo, uz vates plāksnītēm var uzpilināt sev tīkamu ēterisko eļļu un ielikt tās skapī starp dvieļiem un palagiem. Vēl viens risinājums – kādā no ekoveikaliņiem nopirkt sev tīkamu smaržu aplīti un iekārt to skapī. No savas pieredzes varu ieteikt: iegādājieties veļas žāvētāju, un tad drēbes vienmēr būs patīkami mīkstas, nelietojot nekādus skalošanas vai aromatizēšanas līdzekļus.»
Arī veļasmašīnai jābūt tīrai!
Bieži vien vēlme lietot aromātisku veļas skalojamo līdzekli rodas tāpēc, ka veļasmašīna sākusi nelabi ost un līdz ar to – arī izmazgātās drēbes. Lai novērstu šo problēmu, veļas mīkstinātājs nepalīdzēs. Nepatīkamu aromātu veļasmašīnā rada baktērijas, kas tur savairojušās. Lai tā nenotiktu, nevar drēbes visu laiku mazgāt zemā temperatūrā, ik pa laikam kaut kas ir jāizmazgā arī 60 grādos. Vai arī – veļasmašīna regulāri ir jāizskalo ar atkaļķotāju (to klāsts veikalos gana plašs), kas izšķīdinās kaļķakmeni un aizskalos to prom ar visām baktērijām.
Kāpēc viesnīcās ir tik mīksti dvieļi?
Atbild Andris Madelis: «Mazgājot viesnīcu dvieļus un gultasveļu, parasti tiek izmantoti profesionālie līdzekļi. Lietojot tos, katjonu plēvīte uz virsmas veidojas vēl krietni biezāka, un līdz ar to dvieļi ir vēl mīkstāki un patīkamāki pieskaroties. Ikdienai, mazgājot mājas dvieļus un palagus, gan es šādu risinājumu neieteiktu.»
