• Kad un kā pareizi norakt un uzglabāt kartupeļus?

    Dārzs
    Ilze Klapere
    26. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Viktor Sergeevich / Shutterstock
    Ir septembris, ir kartupeļi! Vai mēs maz spētu izdzīvot bez šiem lieliskajiem bumbuļiem? Kartupelis ir latviešu uztura stūrakmens, turklāt visnotaļ veselīgs un sātīgs. Šoreiz parunāsim vairāk par norakšanas un glabāšanas gudrībām.

    Konsultē Ilze Skrabule, kartupeļu selekcionāre Agroresursu un ekonomikas institūtā Priekuļos, Mārcis Pakalns, zemnieku saimniecības Piekalnes saimnieks.

    Kad un kā pareizi norakt?

    • Agrai ražai, protams, var rakt arī tad, kad bumbuļi vēl nav lieli, jo tas taču ir mūsu kārums – jaunie kartupeļi!
    • Rudens pusē pamatražu var rakt, ja laksti agrajām šķirnēm nogūlušies un kļuvuši dzelteni. Pirms ražas vākšanas jāpārliecinās, vai kartupeļu miza vēl nav pārāk trausla, vai to nevar viegli noberzt.
    • Vēlajām šķirnēm, ja laksti vēl zaļi, bet rakšanas laiks klāt, lakstus var arī nopļaut – tas jāizdara 10–14 dienas pirms norakšanas. Pa šo laiku pēc lakstu atmiršanas bumbuļu miza augsnē nobriedīs, un tie labāk glabāsies. Arī tad, ja lak­stus nobeigusi lakstu puve, tos ieteicams laikus novākt no lauka, lai slimības sporas ar lietu neieskalotos pie augsnē esošajiem bumbuļiem un tie varētu mierīgi nobriest.
    • Tūlīt pēc kartupeļu novākšanas bumbuļiem vajadzīga vēdināšana, vislabāk caurvējā, kādā nojumē apmēram nedēļu, lai kartupeļi nožūst, sadziedē rētas un nostiprina miziņu. Ja būs novākts kāds iepuvis bumbulis, arī tas apžūs un neizplatīs infekciju uz veselajiem bumbuļiem, bet bojātos pirms novietošanas glabātavā varēs atlasīt. Vislabāk būtu, ja glabāšanai paredzētos kartupeļus katras dienas laikā atdzesētu par vienu grādu, un šo darbiņu parasti dabīgi paveic vēdināšana un rudens vēsās dienas.

    Kur glabāt kartupeļus?

    • Piemērotākie glabāšanas apstākļi kartupeļiem ir vēss, tumšs pagrabs, ar stabilu gaisa temperatūru – pārtikas kartupeļiem vispiemērotākā ir apmēram plus 6 grādi un diezgan augsts gaisa mitrums – ap 80%. Šādā glabātavā kartupeļu elpošana būs lēna, kā arī kartupeļu bumbuļi būs tvirti, nesažūs, nekļūs krunkaini. Vēlams, lai glabātavā būtu arī vēdināšanas iespējas, lai uz bumbuļiem neveidotos mitruma slānītis.
    • Piemēram, vasarā jaunie kartupeļi, kam miziņa vēl ir plāna un nenobriedusi, vēl intensīvi elpo, tāpēc arī bojājas krietni ātrāk. Bet arī vēlāk, kad kartupeļu miza jau nobriedusi, bet pagraba glabāšanai nav, ieteicams mājās nest tikai tādu kartupeļu daudzumu, ko var apēst tuvākajā laikā. Mājās pārnestie kartupeļi jāpārber kādā elpojošā tumša auduma maisā vai jāglabā sausā, ar tumšu audumu pārsegtā kastē vēsā vietā – svarīgi, lai ir tumšs un notiktu gaisa apmaiņa.
    • Ņem vērā! Siltumā kartupeļi savīst, var sākt asnot, savukārt gaismā kļūst zaļi, reizē ar hlorofilu tajos veidojas glikoalkaloīdi, piemēram, solanīns, kas ir ļoti indīgs. Zaļus kartupeļus ēst nedrīkst! 

    Nākamgad stādi sertificētus kartupeļus!

    Zemnieku saimniecības katru gadu cenšas atjaunot desmit procentus no kartupeļu sēklas materiāla, lai izvairītos no slimību attīstīšanās un paaugstinātu ražīgumu, taču arī mazdārziņa īpašnieks var iegādāties sertificētus sēklas kartupeļus.

    «Kvalitatīvs, sertificēts kartupeļu sēklas materiāls ierobežo kartupeļu slimību izplatību, un īpaši nozīmīgi tas ir saistībā ar karantīnas slimību un kaitēkļu izplatības ierobežošanu, jo sertificēts sēklas materiāls ir garantija, ka šie karantīnas organismi sēklas materiālam nav atrasti. Lai informētu sabiedrību par sertificētas un veselīgas sēklas izmantošanu ne tikai lielajos ražošanas laukos, bet arī katrā piemājas dārziņā, Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki sākuši starptautisku projektu MainPotRe ar nosaukumu Kartupeļu audzēšanas un patēriņa tradīciju mantojuma saglabāšana un izmantošanas paplašināšana Ziemeļbaltijas reģionā, lai sekmētu noturīgu kopienu pastāvēšanu. Projektā mēs kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā un Somijā informējam sabiedrību par veselīgas sertificētas sēklas nozīmi gan labas ražas ieguvei, gan slimību izplatības ierobežošanai. Būtisks aspekts ir izmantot vietējās, katrā valstī izveidotās šķirnes (gan jaunās komercšķirnes, gan vēsturisko mantojumu) – šāda pieeja sekmē valsts suverenitāti, sēklas materiāla nodrošinājums nav atkarīgs no citām valstīm, kas var kļūt izšķirīgi krīzes situācijās. Tāpat projektā piedalāmies gadatirgos, lauku festivālos, lauku dienās un semināros, lai izglītotu ikvienu kartupeļu audzētāju par kvalitatīva sēklas materiāla nozīmi un pieejamību,» stāsta Ilze Skrabule.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē