Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pirmais padoms – jāapmetas uz dzīvi Latvijas galā ar maigāko klimatu. Guntara saimniecība atrodas Dienvidkurzemes novada Kalna Dančos. Tās kopējā zemes platība ir 43 hektāri, pāris hektāru aizņem augļu dārzs. Tajā aug ne tikai persiki, bet arī citi neparasti augi: nektarīni, aprikozes, valrieksti, sausserži un aktinīdijas, kuru augļus mēdz dēvēt par ziemeļu kivi.
Guntars studējis Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, divas reizes braucis pēc pieredzes uz Vācijas saimniecībām, taču ikdienā strādā autoservisā. Dārzkopība palikusi kā vaļasprieks. Interese par šo jomu Guntaram radās jau agrā bērnībā. Mamma strādāja par vadītāju padomju saimniecības Liepāja siltumnīcās, viņai ir arī augļu dārzs. «Tas deva ievirzi, taču man gribējās kaut ko citādu, neparastāku,» saka Guntars.
Pirmo persiku savā augļu dārzā Guntars iestādīja pirms vairāk nekā 15 gadiem. Tas aizvien ir dzīvs un dod bagātīgu ražu. Tagad Kalna Dančos aug jau 14 šķirņu persiki, un astoņas šķirnes šogad ražoja. Nektarīnus audzē tikai pāris gadu, un no trim šķirnēm šogad ražoja divas. «Audzēšana būtiski neatšķiras,» piebilst dārzkopis. «Atšķirība tikai tā, ka nektarīnu augļi nav pūkaini.»
Kad un kā stāda?
Persikus stāda pavasarī, lai līdz ziemai paspēj kārtīgi ieaugt. Izvēlas saulainu, no ziemeļu vēja aizsargātu vietu. Persikiem vairāk patīk vieglāka, irdenāka augsne – mālsmilts. Lai sānu zariem pietiktu vietas, kur plesties, kociņus citu no cita stāda trīs metru attālumā. Pirmajā gadā tos ieteicams regulāri – vienu divas reizes mēnesī – kārtīgi salaistīt.
Kuras šķirnes izvēlas?
Latvijā populārākās šķirnes ir ‘Maira’ un ‘Viktors’, tās vietējās stādaudzētavās atrodamas visbiežāk. Guntars gan stādus pērk Lietuvā, Rietavas tirgū, vai pasūta no Polijas. Mūsdienās piegāde nav problēma. Agrāk iegādājies arī vietējās stādaudzētavās, taču pieredze nav laba – neviens no nopirktajiem 10 stādiem neieauga. «Iespējams, ka ziemā tie nebija pareizi glabāti,» dārzkopis spriež. Arī šķirņu piedāvājums ir ļoti ierobežots, bet Guntaram gribas dažādību. Tagad viņa dārzā aug 12 šķirņu kociņi, piemēram, ‘Red Heaven’, ‘Sočnij’, ‘Vika’, ‘Vulkāns’, kā arī kolonnveida persiki ar zaļām un sarkanām lapām. Turklāt Lietuvā un Polijā persiku stādi arī maksā divas trīs reizes lētāk.
Kā kopj?
Jau no paša sākuma vajadzētu sekot līdzi koka vainaga veidošanai. Pirmo iestādīto persiku Guntars sākumā palaida savā vaļā un tikai tad sāka apgriezt. Jaunajiem to dara jau laikus, kamēr kociņi vēl mazi.
Persiku vainagu veido kausa veidā, lai aug uz sāniem, nevis stiepjas augstumā. Jo plašāks vainags, jo labāk saule piekļūst augļiem un tie labāk nogatavojas. Ja vainagu neveido, koks aug tikai uz augšu. Zari ir vārgi, no augļu smaguma noliecas līdz zemei un lūst – nekādi balsti nepalīdz. Arī augļi tad ir sīki.
Kā veido vainagu?
Galotni izgriež, atstāj sānu zarus. Vainagu veido ar trim četriem sānu zariem. Tiem tāpat galveno zaru noīsina. Nākamajā pavasarī atkal izgriež zarus, kas aug uz vidu. Kokam nevajadzētu ļaut izaugt garākam par trim metriem, tad arī ražas novākšana nesagādās problēmas.
Zarus griež pavasarī, aprīlī vai maijā pēc ziedēšanas, jo tad var redzēt, vai nav apsaluši. «Man gan nav gadījies, ka persiki būtu nosaluši,» Guntars piebilst. «Tie ir diezgan izturīgi, bet varbūt tikai pie mums, Kurzemē.» Lasījis, ka Latvijas austrumu daļā tāda problēma mēdz būt, lai gan teorētiski persikiem vajadzētu spēt izturēt mīnus 30 grādu salu. Iespējams, bargākas ziemas nepārlaiž šķirnes, kas nākušas no dienvidiem. Taču persikus var audzēt arī siltumnīcā, tad augļi sanāk lielāki.
Lielākus zarus īsina ar zāģi, mazākus – ar dārza šķērēm. Griezuma vietu Guntars ne ar ko neapstrādā. Darbam izvēlas saulainu laiku – saule pati veic dezinfekciju.
Kā mēslo?
Tā kā Guntars ir bioloģiskais lauksaimnieks, tad minerālmēslus neizmanto. Lieto kūtsmēslus no māsas saimniecības – viņa nodarbojas ar lopkopību. Kociņu sakņu zonā liek arī nopļauto zāli, kas sadaloties veido mēslojumu.
Kāda ir raža?
Ja stāds labi ieaug, tas sāk ražot otrajā gadā pēc iestādīšanas. Šogad Kalna Dančos pirmā raža – ap puskilogramu augļu – bija šķirnei ‘Red Heaven’, tā bija liela. «Vispār iesaka, ka otrajā gadā vēl nevajag ļaut ražot,» viņš stāsta. «Bet dikti jau gribas nogaršot! Jo drīzāk, jo labāk.» No lielā koka sezonā vidēji iegūst ap 20–30 kilogramu persiku.
Parasti aizmetas vairāk augļu, taču saimnieks tos retina, lai būtu lielāki. Ziedus pavasarī mēdz nokost salnas, tāpēc tos labāk atstāt visus. Augļus retina, kolīdz tie aizmetušies, atstājot ik pēc pieciem centimetriem.
Šogad gandrīz visi persiku koki noražoja ļoti agri – jau jūlija vidū. Augļi nav tik saldi kā veikalā nopērkamie dienvidos augušie, toties ir ļoti sulīgi. Tos ēd paši, dala kolēģiem, kā arī vāra ievārījumā.
Kā zināt, ka ir gatavi? Var ik pa laikam nogaršot, bet vislabāk par to liecina aromāts. Tas jūtams, kad augļi ir gatavi. Tad trīs dienu laikā jānovāc. «Pirmajā gadā, kad koks bija pilns un spēcīgi smaržoja, drīz vien klāt bija bites un arī mielojās,» atceras Guntars.
Kas persikiem kaitē?
Persikiem īpaši kaitē viena slimība – lapu čokurošanās. Tās kļūst sarkanas un sačokurojas, līdz ar to nenotiek fotosintēze, un kociņš nīkuļo. Ar šo kaiti vairākus gadus mocījās arī viens no persikiem Guntara dārzā. Jau šķitis, ka koks aizies bojā, tomēr šogad tas saņēmies un atdzīvojies.
Bojātās lapas vēlams noraut, jo vietā parasti ataug veselas. «Cenšos nelietot nekādus ķīmiskos aizsardzības līdzekļus. Tas man no vecākiem, kas ir bioloģiskie zemnieki,» stāsta Guntars. Tomēr, sargājot kociņus no slimības, pavasarī, pumpuru periodā, tos apsmidzinājis ar Bordo šķīdumu. Speciālisti parasti sakot, ka pietiek ar 1%, bet Krimas audzētāji izmanto stiprāku – 3%. Tā darījis arī Kalna Danču saimnieks.
Tā kā Guntara dārzs atrodas meža tuvumā, kociņus nākas sargāt arī no stirnām, kam ziemā garšo persiku miza, bet augustā dzīvnieki to mēdz bojāt ar ragiem. Tāpēc jauno stādu stumbriem ieteicams aplikt aizsargžogu.
Lai augļus pasargātu no kāpuriem, pavasarī, ziedu laikā, no veciem ievārījumiem pagatavo saldu šķidrumu, kas pievilina kukaiņus. Tie, kas dēj oliņas augļos, salien pudelē un noslīkst. Tāpat jānovāc augļi, kas kokā sapuvuši. Arī tur mēdz ieperināties kāpuri.
Kā rūpējas rudenī un ziemā?
Rudenī visi vecie augļi un lapas jānovāc un jāsadedzina vai jākompostē, citādi slimība pārziemo un nākamajā gadā atkal ir klāt.
Pirmajā un otrajā ziemā pēc iestādīšanas persikiem piesedz stumbru.
