• Kā ierīkot apsildāmo lieveni un celiņus un aizmirst par sniega un ledus tīrīšanu

    Māja
    Zanda Jankevica
    19. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Kyle Brutke / Shutterstock
    Laikapstākļi mēdz sagādāt raizes – te sasnieg, te kūst, te piesalst. Taču risinājums ir – lai mājas lievenis, auto iebrauktuve vai celiņš vienmēr būtu tīri, sniegu un ledu no tiem var kausēt, aprīkojot ar apsildes elementu.

    Konsultē Ainārs Bukšs, Solners, Māris Rullis, Pipelife Latvia.

    Līdzīgi, kā izbūvē siltās grīdas iekštelpās, arī laukumus ārā var aprīkot ar apsildes elementu, speciālu elektrības kabeli iebūvējot, piemēram, zem lieveņa, celiņa uz saimniecības ēku vai pie iebrauktuves garāžā, liekot to zem bruģa vai betona. Pieejami gan ražotāju izveidoti vadu paklāji, gan arī kabeļi, ko izlocīt līkločos pa iecerēto laukumu tieši tā, kā nepieciešams. Šim nolūkam paredzētie kabeļi ir īpaši izolēti, un tiem ir vismaz divas reizes lielāka jauda nekā tiem, ko izmanto mājas iekšpusē. Elektrības pieslēgumam mājā ir jāatbilst šādai vajadzībai. Ja, piemēram, ārā plānots apsildīt aptuveni 10 kvadrātmetru lielu laukumu, visticamāk, vajadzēs trīs fāžu pieslēgumu, taču, ja apsildāmais laukums būs mazāks (neliels lievenis pie mājas ieejas), var pietikt ar divu fāžu pieslēgumu.  

    Apsildes kabeļus veikalā nevar notīt no ruļļa un nogriezt, cik vēlas. Ražotāji tos jau ir sagatavojuši, līdzsvarojot noteiktu garumu ar jaudu. Piemeklējot atbilstošu kabeli, jāņem vērā arī vieta, kur tas tiks izmantots, piemēram, ir plānots apsildīt lieveni vai iebraucamo celiņu pie mājas (garāžas), kam noteikti jāspēj izturēt lielāka smaguma slodze. 

    Vajadzīgs ne tikai kabelis

    Apsildes ierīkošana ārā nenozīmē vienīgi kabeļu izlocīšanu un pieslēgšanu elektrības avotam. Šiem speciālajiem elektrības vadiem ir gan tā daļa, kas sildīs, gan arī tā sauktā aukstā daļa, ko ievelk mājā uz elektrības sadales kārbu un pieslēdz, pievienojot caur nelielu elektronisku ierīci – termoregulatoru. Atkarībā no komplektācijas termoregulatoram ir viens vai divi sensori. Obligāti būs temperatūras sensors, savukārt mitruma sensors nav komplektā jebkuram termoregulatoram, taču tas ir vēlams, jo sniedz svarīgu papildu informāciju. Sensoru stiprina ārā, ieteicams, ēnā pie mājas sienas, un vadu izvelk līdz termoregulatoram, kas atrodas telpā. Termoregulatoram pieslēdz sensoru, apsildes kabeli un pievieno pienākošo elektrisko strāvu. Sensors termoregulatoram nodod informāciju par āra temperatūru (un mitrumu, ja ir aprīkots arī ar mitruma sensoru), un noteiktos laikapstākļos termoregulators iedarbina apsildi. Kad āra temperatūra pakāpjas, piemēram, pāris grādu virs nulles, sensors par to dod ziņu termoregulatoram, un apsilde izslēdzas. Ja termoregulatoram pievienots arī mitruma sensors, tas ziņos, sākoties nokrišņiem. Divi sensori, protams, nodrošina ekonomiskāku apsildes iekārtas darbību, jo ne vienmēr, kad ārā ir mīnus grādi, vajag apsildīt lieveni vai celiņu. Iespējams, laiks ir sauss un saulains. Secinājums – jo lielāka apsildāmā platība zem klajas debess ir paredzēta, jo izdevīgāk un noderīgāk uzstādīt termoregulatoru ar abiem sensoriem. Tiesa, jāņem vērā, ka šī ērtība palielinās elektrības rēķinu. Cik – tas atkarīgs no apsildāmās platības. Var mēģināt ietaupīt – iztikt bez termoregulatora, sensoru uzstādīšanas un ieslēgšanu/izslēgšanu veikt manuāli, sekojot laika prognozei un termometra stabiņam. Taču tas iespējams vien tad, ja saimnieki teju visu laiku ir mājās, turklāt jāņem vērā arī cilvēciskais faktors – var vienkārši aizmirsties laikus nospiest slēdzi. 

    Vienā sistēmā ar mājas apkuri

    Jau gatavā mājā ierīkojot apsildāmu lieveni, iebrauktuvi vai kādu celiņu, visticamāk, pirmā izvēle būs elektrības kabelis. Taču tas nav vienīgais variants, iespējams āra teritoriju apsildīt arī ar citādi – ar siltumnesēju, kas nesasalst, piemēram, uz glikolu bāzes. Pretēji elektriskajam kabelim šāda apsilde gan nav autonoma – to pievieno esošajai apkures sistēmai, kas tad arī nodrošinās siltuma padevi pa caurulēm zem bruģa. Ja, piemēram, būvē jaunu māju vai esošo māju pamatīgi renovē, tostarp, uzstādot jaunu apkures sistēmu, tad apsildāmu āra laukumu var izveidot, izmantojot caurules, kurās plūdīs šis siltumnesējs. Nav nozīmes, kāds ir apkures veids, svarīgi, vai ir piespiedu cirkulācija un vai mājai paredzētā apkures sistēma spēj nodrošināt jaudu, lai tās pietiek gan mājas apkurei, gan āra laukuma apsildīšanai. Arī šajā variantā sistēmas svarīga sastāvdaļa ir termoregulators un sensori. 

    Secinājums – ja interesē šāds sniega kausēšanas veids, pareizi būtu par to domāt, jau būvējot māju. Tad var paredzēt atbilstošas jaudas apkures katlu, iespēju pieslēgt tam vēl vienu apkures loku, turklāt caurules var izvilkt pa attiecīgo laukumu būvniecības un teritorijas labiekārtošanas procesā, bez problēmām ievilkt tās mājā un savienot ar apkures sistēmu. 

    Vai tiešām ekstra komforts?  

    Nav šaubu, ka nebēdāt par sniega tīrīšanu vai slidenu, bīstamu lieveni – tā ir milzīga priekšrocība. Vai tā ievietojama kategorijā ekstra, ir atkarīgs no pieejamiem resursiem un iespējām to ierīkot, kā arī no tā, cik lielu laukumu gribētos tīru no sniega un ledus jebkādos laikapstākļos.

    Izvēloties atkausēšanu ar elektrību, svarīgi, kādu termoregulatoru uzstāda – ja vienkāršāko, tikai materiāls ierīkošanai izmaksās aptuveni 35 eiro par kvadrātmetru, ja termoregulatoru ar abiem sensoriem – no 72 eiro par kvadrātmetru. Labā ziņa – nav nepieciešama specifiska apkope: iebetonē kabeli, pievieno elektrības padevi un aizmirsti! Varbūt kādreiz var nākties mainīt termoregulatoru, jo elektronika mēdz sabojāties, taču kabelis ir drošībā. 

    Cik simtus varētu izmaksāt āra laukumu apsilde ar siltumnesēja caurulēm, kas pievienotas mājas apkures sistēmai? Jāņem vērā – jo mazāks apsildāmais laukums jāizveido, jo izmaksas uz vienu kvadrātmetru būs lielākas, tā kā termoregulators, sensori un citas detaļas ir nepieciešamas neatkarīgi no laukuma izmēra. Jebkurā gadījumā – tieši caurules, ko izvieto siltumnesēja plūsmai, nebūs pati dārgākā izmaksu pozīcija. 

    Precīzi prognozēt, cik izmaksās vienas vai otras sistēmas ekspluatācija, liedz nepastāvīgās ziemas – nekad nevar zināt, cik bieži laikapstākļi diktēs nepieciešamību kausēt sniegu un ledu, līdz ar to arī papildus tērēt elektroenerģijas vai siltumenerģijas resursu.

    Lai neaizsalst notekas

    • Ar apsildāmu elementu var aprīkot arī teknes un notekcaurules, ievietojot tajās apsildes kabeli. Tad ūdens, kas, sniegam kūstot, nāk no jumta, nesasals, bet gan aiztecēs, pasargājot notekas no bojājumiem, kas iespējami, kad tajās veidojas ledus. Tas būs aktuāli ne katrā mājā, jo nozīme ir gan jumta slīpumam, gan segumam, gan arī tam, vai mājai ir augstie bēniņi. Ja ēkai ir siltuma zudumi, visticamāk, kūstošais sniegs uzkrāsies notekās, veidojot ledu un lāstekas. Problēmas ar sasalstošu nokrišņu ūdeni var būt arī tad, ja mājai ir plakanais jumts, jo piltuves, kur savācas ūdens, dažkārt mēdz aizsalt. Lai ūdens veiksmīgi tiktu novadīts lejā, būtu noderīgi apsildīt posmu no jumta līdz zemei. 
    • Plānojot ievietot apsildi notekās, jāizvēlas speciāls kabelis, kam ir īpaša, pret ultravioletajiem stariem noturīga izolācija. Pretējā gadījumā ar laiku vadu ārējais apvalks saules ietekmē vienkārši sairs.
    • Der atcerēties, ka mēdz aizsalt ūdensvads no mājas uz pirtiņu vai saimniecības ēku. Šo problēmu arī var risināt apsildes kabelis. 
    • Noderēs tāds, kas turklāt ir pašregulējošs un neatkarīgi no laikapstākļiem vienmēr spēj uzturēt temperatūru, lai ūdens nesasalst. 

    3 noderīgi knifi

    1. Ierīkojot ārā apsildāmu laukumu, tad, kad ir instalēts kabelis, bet vēl nav ieklāts bruģis (vai betons), vajadzētu to nofotografēt. Lai gadījumā, ja kādreiz šajā vietā plāno kādas izmaiņas, zinātu, kur kas atrodas.
    2. Kad lievenis ir uzbūvēts, taču vēlāk kļuvis skaidrs, ka ideāli būtu, ja sniegs un ledus no durvju priekšas nebūtu jātīra saviem spēkiem, tad apsildes kabeli var ierīkot, izfrēzējot lieveņa (arī pakāpienu) betonā kanālus, – ievieto tajos kabeli un aizbetonē.
    3. Saimniekam nesagādās grūtības apsildi ierīkot pašam, jo sistēma jau rūpnieciski ir gatava un montāžai pieejams viss, ieskaitot instrukciju, kā to darīt. Bet! Ļoti noder elektriķa konsultācija pirms darbu uzsākšanas, lai saprastu, vai esošajai elektrības sistēmai pietiks jaudas, kā arī pēc tās ierīkošanas, lai pieslēgtu āra apsildi elektrības sadales skapim. 

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē