Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par pavasara stādīšanas plāniem jādomā jau tagad, tāpēc noderēs vērtīgi padomi, ja savā dārzā vēlas ieviest etiķkoku.
Parastais etiķkoks (Rhus typhina) ir viens no visvieglāk un vienkāršāk audzējamajiem kokiem, jo nav izvēlīgs attiecībā pret augsni un ir izturīgs. Tas ļoti labi pārcieš ziemas temperatūru svārstības, pacietīgi iztur karstumu vasarās un pat pēc ilgstoša sausuma perioda saglabā skaistu lapojumu. Etiķkoka vienīgais, bet arī lielākais mīnuss ir tā aktīvā vairošanās ar sakņu atvasēm. Ja tās neiznīcinās, drīz vien viss dārzs var pārvērsties par etiķkoku plantāciju.
Kā stādīt?
Etiķkoku var ieaudzēt divos veidos – no saknes atvases vai iestādot stādaudzētavā nopirktu stādu. Pirms pirkšanas apskati, vai stāds ir pietiekami veselīgs, un pievērs uzmanību stumbram. Tā kā koksne ir mīksta, stumbram nedrīkst būt plīsumu un lielu grieztu brūču, tam jābūt samērā taisnam. Tad vēlāk būs vieglāk kopt zālienu zem etiķkoka. Tāpat labāk izvēlēties stādu ar trim dzinumiem, lai vainags veidojas platāks.
Etiķkoka konteinerstādus var stādīt jebkurā brīdī, kad zeme nav sasalusi. Ja neplāno jauno stādu regulāri laistīt, nav ieteicams koku stādīt jūlijā un augusta sākumā, kad mēdz būs ilgstošāki sausuma periodi, – ja stāds iepriekš konteinerā regulāri laistīts, tas sausumu nepārcietīs.
- Pavairošana ar atvasi. Agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai vēlu rudenī, kad etiķkoks nometis lapas, jāizrok vienu vai divus gadus vecs dzinums. Jāatrok zeme apmēram 30 centimetru attālumā no atvases, jāatcērt tā no mātesauga un jāizrok, lai zemē nepaliek atcirstās saknes gals. Dzinums pēc iestādīšanas obligāti jāsaīsina vismaz par trešdaļu vai pat pusi, jo tikko iestādīta etiķkoka sakne uzreiz nespēj uzņemt pietiekami daudz mitruma, lai padzirdītu vainagu. Atvase jāstāda tikpat dziļi, cik tā augusi.
- Konteinerstāda stādīšana. Ja stādu pērk no audzētājiem, labāk darīt to vasarā, kad tas ir kvalitatīvāks. Tos, ko sezonas laikā nepārdod, visbiežāk pārstāda podos, bet līdz pavasarim krūms var nepagūt iesakņoties. Ja pērk stādu podiņā, pārbauda, vai tam izveidojusies sakņu sistēma. Paceļot podu, tā apakšā vajadzētu būt redzamām saknēm. Savukārt rudens un pavasara tirgos nav ieteicams pirkt etiķkoku, kura sakne ir iepakota maisā. Krūms vairojas ar sakņu sistēmas palīdzību – tās izplešas pa zemi ap pašu krūmu un veido atvases –, bet uzglabāšana maisā saknei rada stresu, tāpēc iestādīts krūms var nīkuļot vai vispār neiesakņoties. Turklāt nav zināms, cik ilgi stādiņš atradies maisā.
Kur stādīt un kā kopt?
- Pieticīgā nezāle. Audzētāji etiķkoku uzskata par nezāli, jo tas labi aug un čakli dzen atvases gandrīz jebkurā augsnē, ja vien nav iestādīts tīrā smiltī, mālā vai dolomītā. Ideālā augsne šim kokam ir trūdvielām bagāta un vidēji mitra.
- Tīk sabiedrība. Etiķkoks izbauda citu augu sabiedrību, tāpēc tam patiks, ja to stādīs netālu no citiem krūmiem un kokiem vai vismaz mājas tuvumā siltās un gaišās vietās, kur neveidojas vēja koridori.
- Mēdz savainoties. Vainags etiķkokam jāveido tāpat kā citiem kokiem un krūmiem. Ja zari iet krusteniski, jāizgriež tie, kas aug uz vidu, uz vainaga iekšpusi, jo krusteniskie zari var berzēties cits pret citu, radot ievainojumus mīkstajā koksnē. Šādas brūces var apstrādāt ar kokaugu brūču ziedi, piemēram, Lerānu. Daži speciālisti gan uzskata, ka kokam pašam jātiek galā – ja brūce būs liela, nepalīdzēs nekādi kopšanas līdzekļi; ja maza, koks pats spēs sevi sadziedēt.
- Neprasa regulāru darbu. Etiķkokam nav vajadzīga regulāra apgriešana, to nevajag galotņot, ja vien nav plānots veidot īpašu vainagu – tas tad nozīmē pastiprinātas rūpes un kopšanu. Daži speciālisti iesaka koku griezt tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams. Piemēram, ja etiķkoks iegūts mantojumā kopā ar māju, visus gadus audzis pats savā nodabā un izveidojis biezu lapotni, to var formēt, izgriežot krusteniskos, beigtos un aizlauztos zarus. Pavasarī ieteicams koku aplūkot un laikus uzmanīgi izlauzt jaunos, zaļos, kraukšķīgos zariņus, kas aug uz vecajiem stumbriem. Šāds vainaga veidošanas paņēmiens ir draudzīgākais jebkuram kokam.
- Uzmanīgi ar galotņošanu. Formējot vainagu, vissliktākais, ko var izdarīt, ir nogriezt veselīgu galotni galvenajam vadzaram, kas ir spēcīgākais un veido koka vainaga vertikālo asi. Tas var izjaukt kokā ielikto augšanas informāciju, un tad jebkurš sānzars var sākt konkurēt, līdz ar to koks veido biezu un haotisku vainagu. Pieaugušam etiķkokam tas neko ļaunu nenodarīs, jo vainags ir kā liels lietussargs, bet bērnībā etiķkoku nevajadzētu traumēt ar galotņošanu. Pēc aptuveni 15–20 gadiem etiķkoks sāk zaudēt savu skaistumu, noveco un kļūst skrajāks.
Atvašu savaldīšana
Dažas šķirnes ļoti bagātīgi dzen sakņu atvases, piemēram, parastais etiķkoks, kas Latvijā ir izplatītākā etiķkoka suga. Tāpēc, lai savaldītu uzbāzīgo krūmu, ieteicams rūpīgi izvēlēties vietu – labāk tādu, kurā būs viegli piekļūt atvasēm, pirms tās pārņēmušas visu dārzu. Lai pasargātu citus augus no ātraudzīgā koka, to nestāda dobē, jo tad ar atvasēm nebūs iespējams cīnīties un drīz vien apstādījumos paliks tikai etiķkoki. Tādā situācijā vienīgais veids ir ņemt rokās lāpstu un izrakt māteskoku līdz pašam saknes galam, ieskaitot visas sānsaknes. Etiķkoka sakņu sistēma ir diezgan plaša – gada laikā tā var aizstiepties pat pāris metru. Lai gan atvašu mēdz būt daudz, etiķkoku ir samērā viegli izrakt. Bet jārēķinās, ka, izņemot mātesaugu, nākamajā gadā būs atvašu uzrāviens – zālienā pietiek tās nopļaut, no dobes tās atkal būs jāizrok. Tāpēc vislabāk krūmu stādīt zālienā, kur daudzos dzinumus var ērti nopļaut. Lai gan saknes zemē paliks, atvases savus degunus virspusē vairs nerādīs. Zāliens ir piemērotākā vieta etiķkokam arī tāpēc, ka, kopjot apstādījumus, ar lāpstu var traumēt krūma saknes. Savukārt tas veicina pastiprinātu atvašu veidošanos. Un koks jau no dabas ir gudrs – pazemes sīko ūdensceļu dēļ tas sajūt, kurā pusē ik pa laikam tiek mēslots, tāpēc uz to pusi pastiprināti dzen sakņu atvases.
Ja nu ļoti gribas etiķkoku redzēt tieši dārza skaistākajā dobē, to var stādīt lielā, dziļā podā (vismaz 1,5–2 metri diametrā un 1 metra dziļumā). Taču jārēķinās, ka brīdī, kad etiķkoks būs iztērējis augsnes rezerves un aizņēmis visu podu, tas ies bojā.
Rūpes ziemā
Speciālisti nav vienisprātis par to, ko ar etiķkoku iesākt ziemā. Daži uzskata, ka uz ziemu tas nav jāsedz. Pirmkārt, tas ir izturīgs. Otrkārt, tā apsegs visu skaistumu, jo ziemā krūma zaros redzamas brūnganas ziedkopas un rūsganas vāles. Ja arī zaru gali pa ziemu apsalst, pavasarī tie jāapgriež, un krūms atjaunosies. Savukārt citi iesaka etiķkoka stumbru nosiet ar džutas saiti, tādā veidā pasargājot to no plīsumiem, kas var rasties temperatūru svārstību dēļ. Citādi pieaugušu koku nav nepieciešams sargāt. Šad tad pieauguši etiķkoki nosalst, bet bieži vien koks dažus gadus iepriekš par to signalizē, pastiprināti veidojot sakņu atvases. Tāpēc nav jāuztraucas, ja koks aiziet bojā, jo tas noteikti būs atstājis savā vietā duci atvašu.
Etiķkoki, kas piemēroti audzēšanai Latvijā
- Vienkārši. Rhus typhina. Parastajam etiķkokam ir laba salcietība, tas izaug 2,5–3 metrus garš. Nav prasīgs pret stādīšanas vietu.
- Dekoratīvi. Rhus typhina ‘Tiger Eyes’. Blīva un kompakta šķirne – izaug apmēram metra augstumā. Pavasarī koks ir dzeltenzaļš, vasarā kļūst koši dzeltens un rudenī krāsojas oranži sarkanos toņos. Nav agresīva šķirne, gadā izdzen vienu vai divas atvases. Pavasarī nedaudz jāapgriež. Mazāk izturīga par Rhus typhina.
Rhus typhina ‘Dissecta’. Lapa sastāv no vairākām daivām, ir šķelta, tāpēc lapojums ir blīvs. Vasarā koši zaļš, uz rudeni parādās dzeltenīgi un oranži toņi. Lielā lapa sastāv no sānu daivām, kas vēl pēc tam šķeļas, tāpēc izskatās labi. Agresīva šķirne. Mazāk izturīga par Rhus typhina. - Neparasti. Rhus aromatica. Neliels, smaržīgs krūms; paberzējot tā lapiņas, izdalās patīkama smarža. Tā lapas atšķiras no Rhus typhina sugu pārstāvjiem.
- Rhus glabra ‘Laciniata’. Vasarā krūmam ir ļoti krāšņs lapojums – lielas, tumši zaļas, spīdīgas, dziļi šķeltas lapas, kas nedaudz atgādina papardes. Tāpat kā ‘Tiger Eyes’, pavasaros jāapgriež jaunie dzinumi. Izaug līdz trīs metru augstumam.
Interesanti
- Etiķkoks savu nosaukumu ieguvis, pateicoties pienaini baltajai sulai, kas izdalās no stumbra. Tai ir asa smarža un garša, un tā nav lietojama uzturā. Nav dzirdēts, ka kāds būtu saindējies ar etiķkoka sulu, strādājot dārzā, bet eksperimentēt nevajadzētu. Stādot un apkopjot koku, jāuzvelk biezi, ūdensnecaurlaidīgi cimdi, bet dārza instrumenti pēc darba jānomazgā ar siltu ūdeni.
- Etiķkoks ir ātraudzīgs un gada laikā var izstiepties par vienu metru.
