Brants – klusais maitātājs. Kā neļaut, lai sēne noposta māju?

Kā apkarot brantu?

Apdzīvotu māju brants diezin vai var nemanāmi apēst, taču pamestu, ar tekošu jumtu īstā mājsēne var pārņemt tā, ka ēku nav jēgas glābt – nojaukšana un jaunas būvēšana būs lētāka un vienkāršāka. Tāpēc, ja atrodi tādu īstās mājsēnes pankūciņu stūrī aiz bufetes, nepietiek ar to, ka to nolauz un iemet plītī, lai sadeg. Sēne zem grīdas vai kādā slikti apdarinātā paksī turpinās iet plašumā, bojājot koksni. Nav arī jēgas vietu, kurā atradi slapjās piepes augļķermeni, apstrādāt ar ko niknu, piemēram, etiķi vai benzīnu, jo neko citu, izņemot smaku un ugunsgrēka risku, neiemantosi. Nav prātīgi darīt arī tā – satrupējošo koksnes daļu izzāģēt un tā vietā ielikt jaunu, neizpētot, cik plašu teritoriju brants patiesībā ir skāris. Tāpēc gadās, ka pēc pāris gadiem arī jaunā grīda ir pagalam.

Visprātīgākais ir sēnes bojātās koksnes daļas nogādāt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijā, kur speciālists spēs novērtēt bojājuma nopietnību un ieteiks, cik nopietns remonts nepieciešams, kā arī informēs par profilaksi. Ir tāds pakalpojums, un tas izmaksās dažus desmitus eiro.

Kad ir skaidrs, vai uzbrucējs ir brants vai kāda cita trupes sēne (tātad top zināms, kā rīkoties), ir jālikvidē mitruma avots un pēc iespējas ātrāk mitrā koksne jāizžāvē: kurini krāsni, pieslēdz apkuri vai izmanto gaisa sausinātāju (to darot, turi ciet logus un durvis, lai telpā neienāktu mitrums no ārpuses!). Sēnes micēlijs un augļķermenis ir jāiznīcina (jāsadedzina ugunskurā, ne krāsnī!), tāpat kā visa satrupējusī un sēnes skartā koksne. Jārēķina vēl pusmetru aiz pēdējiem redzamajiem bojājumam, kaut šķiet, ka viss ir kārtībā (nē, arī šo koksnes daļu nevajag nest uz malkas šķūni, bet arī likvidēt!). Jāiznīcina arī visi branta tuvumā bijušie izolācijas materiāli, kā arī jānorok zemgrīdas zemes slānis tik dziļi, līdz vairs nav pamanāms micēlijs un tā auklas. Mūra pamatus un sienas var apstrādāt ar lodlampu – sēnes necietīs lielāku karstumu par 40 grādiem. Tāpat mūris vai apmetums, ko īstā mājsēne apsēdusi, ir jāapstrādā ar aizsarglīdzekli, kura sastāvā ir bors. Ar bora preparātu jāapstrādā arī aizvietojošā koksne, tāpat veselā koksne (vismaz divi pilni otas pārklājumi), jo telpā, kurā ir bijis sēnes augļķermenis, joprojām ir tūkstošiem sporu, kas kaut kur nosēdīsies… Izdarot visu aprakstīto, no branta var tik vaļā vienas sezonas laikā.

Kad viss apstrādāts ar boru saturošu līdzekli, telpu var remontēt. Un, lai no branta tiktu vaļā uz neatgriešanos, jāgādā, lai telpa vai ēka turpmāk nekrātu mitrumu, piemēram, jāuzlabo hidroizolācija vai ventilācija. Ja koksnē mitrums nepārsniegs 20 procentus, tā būs drošākā garantija pret sēņu ieviešanos.