Brants – klusais maitātājs. Kā neļaut, lai sēne noposta māju?

Kas ir brants?

Kā zināms, mēs dzīvojam līdzās sēnēm, un to ir tūkstošiem dažādu. Latvijā ir aptuveni sešdesmit sēņu sugu, kas apdzīvo koka ēkas. Taču tās sastopamas arī dabā, tostarp, palīdzot noārdīties kritalām, veidojot bagātīgo meža augsni. Daudzas mājsēnes, kā tās ērtības labad nosauktas, piemēram, brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana) vai sētaspiepe (Gloeophyllum sp.) labprāt mīt turpat, kur uzturas cilvēks, taču īpašumu neposta tik nopietni. Savukārt brants, kā dēvē īsto mājsēni (Serpula lacrymans), ir vienīgā mūsu platuma grādos, kas apdzīvo tikai un vienīgi koka ēkas vai ēkas, kurās ir daudz koksnes. Izņēmums ir trīs vietas pasaulē – Himalaju, Kalifornijas un Morāvijas kalni –, kur tā mīt savvaļā, acīmredzot specifisko klimatisko apstākļu dēļ. Mikologi joprojām gan nav vienisprātis, kur šī sēne radusies vispirms – dabā vai ēkās. Daži sliecas uzskatīt, ka uz Eiropu to ar Indijas kokmateriāliem kuģos atveduši angļu kolonizatori un tai šejienes muižas, dievnami un mājas izrādījusies ļoti tīkama vide. Tāpēc līdz mūsdienām nav saglabājušies daudzi koka arhitektūras paraugi.

Brants mājās iezogas nemanāmi. Sākumā tas nav pamanāms, jo ne sporas, ne hifas, mikroskopiskie šūnu pavedieni, nav redzami, taču diezgan drīz tie sāk veidot micēliju jeb sēņotni. Tā izskatās kā balta pūka, kas aplipusi ap koka detaļām, apmetumu, pat metālu. Pēc laika micēlijs sāk veidot klājeniskus, līdz pat diviem centimetriem biezus, dzeltenīgi baltus pankūkveida augļķermeņus, kas, nobriestot un veidojot sporas, kļūst rūsgani, ar izteikti baltu malu un īpaši patīkamos apstākļos spēj izplesties līdz pat metram diametrā. Savukārt neredzamās sporas gaisa plūsma, dzīvnieku ķepas un cilvēku apavi izplata tālāk, tā inficējot nākamos upurus… Taču tikpat labi mājā var ienest branta skartu koksni, piemēram, ar malkas klēpi vai pēc izskata nevainojamu dēļa galu kambara plauktam. 

Brantam tīk mitrums, tas ciena kondensātu, kas konstanti krājas, piemēram, zem apdares materiāliem, kuri neelpo.

Sēnes hifas izdala enzīmus, kas noārda koksnes struktūru; tautas valodā to sauc par trupēšanu. Tāpēc gribot negribot mānās tie, kuri apgalvo, ka viņu mājā koksne ir satrupējusi no vecuma, proti, to sagrauzis laika zobs. Tas nekas, ka sēnes micēlijs vai augļķermenis vairs nav redzams – ja koksne ir trausla, drūp vai lūst, pie vainas noteikti ir bijušas sēnes – gan brants, gan citas –, tas nu ir jāliek aiz auss. Protams, koku var bojāt arī kukaiņi, taču tie aiz sevis atstāj ar aci redzamu caurumojumu.