Brants – klusais maitātājs. Kā neļaut, lai sēne noposta māju?

Pieredzes stāsti

Linda un Kaspars Blīgznas nesen atklājuši brantu savas lauku mājas vannasistabā.

Ilgi neapdzīvotu īpašumu Madonas pusē Linda un Kaspars iegādājās pirms vairākiem gadiem. Kaut arī guļbūves ēka nebija apdzīvojama, koka būvkonstrukcija bija apskaužami labā stāvoklī un par mitrās piepes klātbūtni nekas neliecināja. Pēc vannasistabas ierīkošanas – ne tikai sanitārtehnikas, bet arī jaunu koka grīdu ielikšanas – pagājis kāds laiks, līdz saimnieki konstatējuši, ka telpas grīdas dēļi kļuvuši tādi kā vaļīgāki un sākuši šūpoties, kas nesen ierīkotai grīdai šķitis dīvaini. Problēma visā savā krāšņumā uzplaukusi, kad aiz akmens masas vannas konstatējuši mitināmies mitro piepi. Nē, iepriekš telpā specifiska aromāta neesot bijis, taču, kad vanna atbīdīta, odis pēc sēnes. Kad saimnieki sākuši pētīt nodarījuma apjomu, izrādījies, ka brants ir izpostījis ne tikai grīdu. Tagad telpai nav arī divu sienu, jo, sekojot tīmeklī atrasto speciālistu ieteikumiem, Blīgznas izzāģējuši un likvidējuši visu mājsēnes skarto koksni, turklāt ar lielu rezervi. «Kad iegādājāmies un sākām remontēt ēku, nekas neliecināja par branta klātbūtni, taču acīmredzot tas aukstumā bija snaudis vai arī, pašiem to nezinot, esam sēni mājā ielaiduši. Kā jau teicu, ēka pirms tam ilgi bija neapdzīvota, vannasistabas siltums un mitrums veicinājis sēnes aktivitāti. Ko darīt tālāk, vēl domājam. Meklējam informāciju par efektīvākajiem profilakses līdzekļiem, jo uz savu galvu lietot ķīmiju nevēlamies. Pagaidām skaidrs ir viens – atjaunojot vannasistabu, liksim apsildāmās grīdas,» saka Linda.

Pirmais ar aci redzamais brīdinājums par branta klātbūtni ir balta pūka, ar kuru apaug ne tikai koks, bet arī mūris un pat metāls.

Fotogrāfs Matīss Markovskis šobrīd cīnās ar sēni, ko pirms vairākiem gadiem atradis zem istabas grīdas.

Matīss – pa pusei jokojot, pa pusei nopietni – branta skartu māju iesaka nodedzināt, kā esot darīts senatnē. Jo tā tikt vaļā no branta, kas ielaidis nagus mājas kokā, patiesi ir daudz vienkāršāk.

«Pirms vairākiem gadiem vienā no mājas piebūves istabām ieraudzīju sarkanas sporas, kas atgādināja miltus. Tobrīd nesapratu, kas tas ir. Vēlāk vietām uz grīdas parādījās arī sēnes augļķermeņi. Sākumā tos vienkārši nokasīju, tad pamanīju, ka atsevišķi grīdas dēļi kļūst trausli, sāk ļodzīties, pat ielūst. Arī sēnes augļķermeņi parādījās no jauna – gan tur, kur biju jau tos nokasījis, gan citviet. Kad saņēmos iztīrīt to istabu, atplēšot grīdu, skats bija kā šausmu filmā – dēļi bija izsūkti sausi, paņemti rokās, tie saira. Sāku internetā meklēt informāciju, sapratu, ka tas ir brants. Izplēsu visas bojātās konstrukcijas – grīdu, atsevišķas koksnes daļas no sienām, kas nav nesošās. Pēc tam divās kārtās apstrādāju visu ar fungicīdu Staforest, lai sēni nosacīti iekonservētu. Esmu arī atradis cēloni, no kā viss sākās, – iepriekšējie mājas iedzīvotāji bija sašaurinājuši durvis, kas ved uz piebūvi. To darot, no abām pusēm apšuvumam bija uzlikts ruberoīds, kas ir pilnīgi neelpojošs, līdz ar to mitrumu uzkrājošs. Starp citu, daudzu vecu koka māju posts ir tieši šis materiāls, kas savulaik tika plaši izmantots. Telpā vēl ir daļas, ko vajadzētu izplēst, tostarp jāņem baļķi no ārējām sienām. Laika trūkuma dēļ to vēl neesmu izdarījis. Tāpat arī vajadzēs izrakt no pamatiem zemi, jo tā visdrīzāk arī ir inficēta. Pēc tam bēršu klāt jaunu kārtu, kurā jau iemaisīšu fungicīdu, lai būtu drošs, ka brants tur nemitīs.»