Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Meteņu ticējumi-
Meteņa dienā nevar šūt, tad aug gari pirksti.
-
Ja Meteņa vakarā dedzina uguni, tad nākošā vasarā daudz mušu.
-
Meteņa dienā nevarēja arī kāpostus vārīt, pretējā gadījumā dārzā visi kāposti bija tārpaini.
-
Ja Metenī brauc mežā, tad čūskas ved mājā.
-
Kurš Meteņa dienā par visiem agrāk pieceļas un ar ragaviņām nobrauc no kalna, tas vasarā var visus putniņus atrast.
-
Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
-
Vatslāvaja dienā nedrīkst vērpt, citādi mazi sivēni trīc, raustās un griežas apkārt.
-
Meteņa vakaru sauca arī par kurmju vakaru, jo tai vakarā dzina kurmjus. Kurmjus dzina tā: paņēma no sētas nīti, iebikstīja pavardā un tad skrēja ārā ap sakņu dārzu, šur tur iebikstīja ar nīti, un tā rādīja kurmjiem, uz kuru pusi lai ejot.
-
Pa Vastalāvi nedrīkst ne adīt, ne šūt, citādi kurmji rok dārzu.
-
Kāds laiks Vastalāvī, tāds būs arī Lieldienās.
-
Ja Vastalāvjos ir sniegs uz jumtiem, tad arī Lieldienās ir sniegs.
-
Vatslāvju vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: «Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!» Ja cūka atrukst pretī, tad dabūs to gadu precēties.
Meteņu tradīcijas
- Visraksturīgākā un senākā Meteņu tradīcija ir ciemos braukšana. Īstais brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus un paziņas un iekustinātu enerģijas, nodibinātu jaunus sakarus un draudzības.
- Meteņi ir pēdējā diena, kad iet ķekatās vai budēļos. Meteņos visaktuālākās ir budēļu maskas ar auglības atribūtiku un lielumlielu trokšņošanu. Budēļi apvelk kažoku uz otru pusi, mici arī, piekar zvaniņus, rokās skaņu rīki un rīkste, jostasvietā piekārts burkāns, kas iesiets starp diviem sīpoliem, acīmredzami simbolizējot auglību, veselību un pasteidzinot pavasara atnākšanu. Slotiņa vai rīkste domāta mājas iedzīvotāju maigai iepēršanai, ja līdz Meteņiem nav izdarīts kāds no ziemas darbiem. Vīrieši mēdz vilkt sieviešu drēbes, bet sievietes – vīriešu. Darinot trokšņu un skaņu rīkus, var likt talkā iztēli – katli, vāki, veļas dēlis, klabatas, svilpītes, bundžas, dažādas žvadzināmas lietas ar piekārtiem zvaniņiem, pogām, metāla gabaliņiem. Budēļi lēkā un danco, simboliski mijiedarbojoties ar zemi, ienesot jautrību ikvienā mājā, kuru apciemo, un padzen ļaunumu, iztīra pa ziemu sastāvējušos gaisu un enerģijas.
- Dažviet Meteņus mēdz saukt par Bērnu dienu, jo tieši viņiem un saimniecei tiek pievērsta visa uzmanība. Kāpēc? Metenis kā pavasara un visa jaunā sākšanas svētki ievada mūžu, saimniece ir pirmradītājas simbols, bet bērni – augļi un nākotne. Saimniecei Meteņos ir jādejo īpaša sava deja, kas veicinātu auglību, veselību, ražu, izdošanos un veiksmi. Veci ļaudis atceras, ka bērnībā no visiem gadskārtu svētkiem visvairāk gaidījuši tieši Meteni – ne tikai tāpēc, ka beidzot no kalna braukšanā piedalās arī pieaugušie, bet izjokošanas un dāvanu dēļ.
- Viena no jautrākajām tradīcijām ir Meteņa dzīšana. Pieaugušie iedod bērniem maisu un sauc uz riju meklēt rokā jeb dzīt Meteni. Kad bērni ieskrējuši iekšā, viņiem no augšas met saldumus, zelta pogas, pīrāgus un sīkas dāvanas, kā arī lej ūdeni uz visām pusēm, lai auglīgi, veseli un vasarā nekostu odi. Bērni spiedzot bēg uz visām pusēm, tomēr ļaujas. Zelta pogas un pīrāgi simbolizē sauli, saules gaismas atnākšanu, bet ūdens – auglību. Vēl kāda ļoti interesanta paraža, kas īpaši bērnus sajūsmina, ir viņu mešana auduma maisos pāri sētai lielā, mīkstā sniega kupenā, lai veseli un agri celtos. Tā ir arī simboliska gaismas un tumsas robežu pārkāpšana, iezīmējot pavasara atnākšanu. Noteikti jāveļ sniega bumbas un kamoli, lai viss apaļi un gludi sokas. Meteņa dziesmās daudz runāts par gariem liniem, kas jāsaprot kā izdevies rezultāts. Šajā dienā arī jāķemmē mati vai pat tie jāgriež, tad tie gari augs (tas sakrīt ar teoriju par Meteņu svinēšanu jaunā Mēnesī – arī mati jāgriež jaunā/augošā Mēnesī), jo te darbojas analoģija: gari mati – gari lini. Toties Meteņos nedrīkst neko mājās ievest, bet gan tikai iztīrīt un iznest.
- Meteņos daudz un bagātīgi jāēd. Kauj cūku, ēd cūkas smeceri, cūkas ausi, cep miežu un kaņepju plāceņus un slokatņus (plāceņi ar pildījumu), gatavo zīdeni un pīrāgus, vāra pupas un zirņus. Galdu klāj ar baltu galdautu, rotā ar zaļām mētrām vai sūnām, kas nu vēl zaļš mežā atrodams. Cūkas auss un šņukurs ir modrības simbols, tāpēc drīzāk tie kalpo kā atgādinājums, ka ir sācies jauns laiks, būsim modri un aktīvi.
Meteņa dienā nevar šūt, tad aug gari pirksti.
Ja Meteņa vakarā dedzina uguni, tad nākošā vasarā daudz mušu.
Meteņa dienā nevarēja arī kāpostus vārīt, pretējā gadījumā dārzā visi kāposti bija tārpaini.
Ja Metenī brauc mežā, tad čūskas ved mājā.
Kurš Meteņa dienā par visiem agrāk pieceļas un ar ragaviņām nobrauc no kalna, tas vasarā var visus putniņus atrast.
Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
Vatslāvaja dienā nedrīkst vērpt, citādi mazi sivēni trīc, raustās un griežas apkārt.
Meteņa vakaru sauca arī par kurmju vakaru, jo tai vakarā dzina kurmjus. Kurmjus dzina tā: paņēma no sētas nīti, iebikstīja pavardā un tad skrēja ārā ap sakņu dārzu, šur tur iebikstīja ar nīti, un tā rādīja kurmjiem, uz kuru pusi lai ejot.
Pa Vastalāvi nedrīkst ne adīt, ne šūt, citādi kurmji rok dārzu.
Kāds laiks Vastalāvī, tāds būs arī Lieldienās.
Ja Vastalāvjos ir sniegs uz jumtiem, tad arī Lieldienās ir sniegs.
Vatslāvju vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: «Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!» Ja cūka atrukst pretī, tad dabūs to gadu precēties.
