Šis pēdējais gads mums ir bijis ļoti viegls, ja tā var teikt, jo esam atmetuši to latvietim ieaudzināto svētku pārēšanās paradumu. Kā? Vienkārši negatavojot nez cik ēdienus, un gatavojot tikai tik daudz, lai visiem vienai porcijai pietiktu.
Jā. Šī ir tā lieta, ko gribētu uz svētkiem novēlēt. Noķeriet to vasaras viegluma sajūtu, smaržu burvību, saulgriežu mistēriju, nevis cepiet un šmorējiet un visu vakaru ēdiet. Lai svētkos ir brīvdienu sajūta.
Bet tagad par picu!
Vispirms izvāra polentu.
Jāņem 3 krūzes ar buljona,
1 gandrīz pilna krūze ar polentas (kukurūzas) putraimiem.
Buljonu uzvāra, un ar putojamo slotiņu maisot (ar karoti maisot man veidojas kunkuļi), ber iekšā putraimus. Maisot uz lēnas uguns turpina vārīt kādas 5–7 minūtes. Putra veidosies diezgan blīva, pašās beigās var teikt, ka maisot tā atlec no malām. Katrā ziņā pavelkot ar karoti, kādu brīdi redz katla dibenu, pirms putra saplūst atpakaļ. Putra ir diezgan bieza. Tad šo putru izklāj plānā kārtā uz pannas kā picas pamatni.
Virsū liek, ko nu vēlas. Mēs – kabaču ripiņas, tomātus, papriku, un sarīvētu sieru.. Cep kādas 20 minūtes 180 grādos.
Kaut kā pēdējie eksperimenti pierādījuši, ka picas sanāk daudz gardākas, ja neizmanto tradicionālo kviešu miltu pamatni. :)
Līgo!
P.S. Iedvesma receptei gūta no Jāņa Rozes apgāda jaunākās pavārgrāmatas Ēdam veselīgi, kur var atrast tādu recepti kā polentas tarte.
Autors: Ilze Lipska