Pēc tam, kad tevi atraidījis mīļotais, tavās smadzenēs un ķermenī iestājas ķīmiska eksplozija. Ne jau tikai tu neciet šķiršanos. To ienīst arī tavas smadzenes. Kā rāda pētījumi, piedzīvojot atraidījumu, aktivizējas tieši tā pati smadzeņu daļa, kas reaģētu, ja tevi, teiksim, fiziski spīdzinātu. Tātad sāp vienlīdz stipri.
Turklāt tev ir atņemti laimes hormoni. Kad esi iemīlējusies, tavas pelēkās smadzeņu šūniņas vai peldas dopamīnā un oksitocīnā – hormonos, kas rada baudu un apmierinātību. Tiklīdz mīlestības objekts zūd, šo ķīmisko vielu daudzums strauji krītas, un tu stresa hormonu priekšā paliec neaizsargāta. Mazās devās un īslaicīgi tādi stresa hormoni kā kortizols un adrenalīns palīdz ātri reaģēt bīstamās situācijās, savukārt, ilgstoši izdaloties, tie dzīvi vērš drūmāku par drūmu. Varētu pat teikt – fiziski pazemina dzīves kvalitāti. Pārmērīgās kortizola devas liek smadzenēm pastiprināti apasiņot muskuļus, rezultātā tie visu laiku ir sasprindzinātā stāvoklī. It kā gaidītu komandu bēgt vai uzbrukt. Bet, tā kā tu sen vairs nedzīvo džungļos, savilktie muskuļi noved pie galvassāpēm, stīva kakla un spiedošas sajūtas krūškurvī. Kortizols izdara vēl vienu ļauno darbu – novirza asiņu plūsmu prom no tavas gremošanas sistēmas, kas nekavējoties sāk niķoties. Un – it kā ar iepriekšminēto vēl nebūtu gana! – stresa hormoni vājina imūnsistēmu, padarot tevi mazāk izturīgu pret baktērijām un vīrusiem. Nav brīnums, ka pēc šķiršanās saaukstēšanās vai vismaz iesnas ir ierasta parādība.
Katram cilvēkam ir sava vājā vieta, un pēc tik spēcīga satricinājuma kā šķiršanās tā pirmā iziet no ierindas. Ja tavs Ahilleja papēdis ir gremošanas sistēma, tu piedzīvo vēdergraizes, apetītes zudumu vai caureju. Ja tev ir astma, stresa hormoni novājina bronhus un tev nākas no atvilktnes izvilkt inhalatoru. Savukārt, ja tev raksturīga nosliece uz atkarību, vai tas būtu alkohols vai ēdiens, uzmanies: šķiršanās aktivizē arī to smadzeņu daļu, kas veicina atkarības.
Ja kāds, vien labu gribēdams, tev saka: «Saņemies! Nekas taču nav noticis!» – izlasi viņam šo zinātnisko pamatojumu.