Salīdzinoši nesen izšķīros un pēkšņi attapos pavisam viena. Nu labi, viena ar diviem bērniem, taču viņu loma vismaz šai konkrētajā stāstā ir diezgan neliela. Iespējams, šķiršanās brieda jau labu laiku, taču es, būdama tik jauka, darbīga un uzticama sieva (tagad jau spēju atzīt, ka biju pārtapusi par tādu kā māti savam vīram un tāpēc kļuvusi viņam garlaicīga), to nemaz nepamanīju. Mūsu mazajā pasaulītē viss taču bija ideāli. Līdz vienu dienu viņš vienkārši paziņoja, ka aiziet. Kā – aiziet? Kur aiziet? Kāpēc aiziet? Un ko lai tagad daru es?!
Neticu tām, kas stāsta, ka izšķīrušās viegli un skaisti. Tas vienkārši nav iespējams.
Šķiršanās sev līdzi nes tik milzīgas pārmaiņas, ka visu sagriež kājām gaisā. Tai skaitā – tevi pašu. Nopietni, tā es jutos – kā tāds kosmonauts, kas izšauts kosmosā, pirms apguvis spēju pārvaldīt savu ķermeni bezsvara stāvoklī. Kaut kā jau es tai jaunajai dzīvei pielāgojos, bet būt vienai… Nē, tam es nebiju gatava. Galu galā, kopš padsmit gadu vecuma vienmēr esmu bijusi īsākās vai garākās attiecībās. Pēdējos padsmit gadus ar savu vīru. Bijušo vīru. Es atkal gribēju attiecības. Nu labi, vismaz seksu.
Citi lasa
Pēc tam, kad gluži kā tāds pārgalvīgs sērfotājs biju noķērusi vientulības un izmisuma visaugstāko vilni, sāku domāt. Kā, velns parāvis, lai iepazīstas? Strādāju darbu, kur darīšana tikai un vienīgi ar sievietēm, tātad tur noteikti nē. Diskotēkā vai kā nu tagad sauc tos vakarus klubos? Nu nē, savos četrdesmit plus nekam tādam nebiju gatava.
Nu, kur tad vēl? Vecāku sapulcē, inscenētā ceļu satiksmes negadījumā, mednieku vai makšķernieku biedrībā? Nē, nē un nē! Neviens no šiem variantiem man, ļoti aizņemtai divu bērnu mātei, nederēja. Vienīgā iespēja, kas atlika, – internets. Iespēja, par kuru savulaik biju pārgudri smīkņājusi.
Aizžmiedzu acis un metos pārgalvīgā piedzīvojumā. Piedzīvojumā, par kuru nu daudz varu pastāstīt arī citām.
Sniegt tādu kā instrukciju. Ja nu noderēs…
Ar ko sākt?
- Skaļi atzīsti, ka gribi iepazīties
Nopietni. Tev tas jāpasaka skaļi. Vispirms sev, tad draudzenēm un tā tālāk. Sen pagājuši tie laiki, kad sievietes mēģināja iepazīties internetā, ievietojot tur Andželīnas Džolijas portretu un izliekoties, ka ir viņas dvīņumāsa. Tagad viss notiek tieši un atklāti – īsta seja un skaidrs mērķis.
Līdz ar to, ja izlemsi parādīties kādā no iepazīšanās portāliem, piemēram,Tinder, to zinās trešdaļa Latvijas. Noteikti tevi tur ieraudzīs arī kāds paziņa vai paziņu paziņa – ar to vienkārši jārēķinās. Atzīšos, sākumā visvairāk baidījos no tā, ka padomās – esmu izmisusi šķirtene (taisnības labad jāsaka, ka biju jau arī). Bezcerīgi nevajadzīga kādam reālajā dzīvē, un tāpēc meklēju tur, internetā. Taču tie ir tādi senlatviešu jaunavas māņi. Nu nav vairs tie laiki, kad jāgaida, ka līgavaiņa radinieki brauks tevi bildināt ar siera rituli un maizes klaipu padusē.
Nav nekāds kauns gribēt attiecības un negribēt būt vienai. Turklāt ātri vien sapratu – mana mazā, pelēkā dzīvīte un mazā (ne pārāk) es jau tā īsti nevienu neinteresē. Pat ja kāds uzzināja, reakcija bija aptuveni tāda: ā, viņa arī tur ir? Un viss. - Ieliec reālu foto
Vari iedomāties, cik nepatīkami, ja Tinder samačojies ar foršu, staltu džeku tavā vecumā, bet uz randiņu atnāk vīrs ap astoņdesmit rūķa augumā. Arī vīrietis, ar kuru tev sakrīt simpātijas, nevēlas piedzīvot šādu vilšanos. Tāpēc – esi godīga un ievieto tādu foto, kur izskaties maksimāli tuvu tam, kāda esi dzīvē. Es jau nesaku, ka jāizvēlas pats briesmīgākais foto, kādu vien savā telefonā vari atrast, tomēr arī pārspīlēt ar sejas krāsojumu vai ķermeņa apjoma samazināšanu, sevi fotošopējot, nevajadzētu.
Tāpat nevajadzētu pārspīlēt arī ar bilžu fonu. Nu jau esmu atskatījusies uz vīriešiem, kas pozē pie dārgiem auto vai krutām mājām, izliekoties (varbūt klusībā sapņojot), ka tā ir viņējā. Šāda maniere man jau uzreiz atsit visu interesi.
Esmu diezgan kupla dāma un darīju tā – ieliku savu foto pilnā augumā, lai redzami visi mani apaļumi. Ja kādam tie nepatiks, lai nemačojas ar mani. Starp citu, tieši liekie kilogrami un ķermeņa aprises bija viens no iemesliem, kāpēc stresoju, vai kāds pēc šķirtā vīra mani vispār gribēs. Bet izrādās – grib gan, un pat daudzi! Varu tevi iedrošināt – lai kāda tipa būtu tavs ķermenis, āda, ausis vai krūtis, noteikti atradīsies kāds, kam tas šķitīs pievilcīgi. - Sagatavojies triecienvilnim
Ak, cik priecīga es jutos pašā sākumā, konstatējot – tas, ka viens vīrietis mani ir pametis, neko nenozīmē. Mani grib desmiti! Juhū! Tikai tagad, kad esmu jau pieredzējusi tinderiste, saprotu – vīrieši, gluži kā suņi (atvainojos par cinismu), metas uz katru svaigu gaļas gabalu. Patīkami, protams, bet tas nav stāsts par tevi. Tavu personību, dziļdomīgo acu skatienu, tvirto vai mazāk tvirto ādu, bet vienkārši par gaļu… - Izvēlies tikai dažus
Tinder noteicošā ir saderība – ja esat atzīmējuši viens otru, parādās vārds match, saderība, un jūsu sarakste var sākties. Lai vai kā gribētos, neatbildi visiem. Izvēlies savu personīgo sijāšanas metodi un izsijā trīs, maksimums – piecus potenciālos kandidātus. Un saraksti uzsāc tikai ar viņiem. Ja ar šiem nekas nesanāk, izvēlies nākamo vīriešu komplektiņu.
Atpazīsti dažādu tipu vīriešus
Kad startē iepazīšanās portālā, rēķinies – tev būs jāatzīmē, ko no iepazīšanās gaidi. Esi potenciālā līgava vai esi ar mieru arī vienkārši padraiskoties. Piemēram, Tinder vari izvēlēties vienu no variantiem: redzēs, kas notiks; nevēlos neko nopietnu; vēlos nopietnas attiecības; gribu tikai parunāties. Es atzīmēju: redzēs, kas notiks.
Skaidrs, ka mans mērķis ir atrast īsto un vienīgo turpmākajai dzīvei. Tomēr apzinos, ka tas var nenotikt vienā dienā, un dzīvot kā mūķene es tomēr neesmu gatava – seksam manā dzīvē ir būtiska nozīme. Pat ļoti. Tāpēc – esmu gatava dažādām situācijām un ne katrā vīrietī saskatu potenciālo vīru. Šķīrusies vai ne, bet jādzīvo tālāk un jābauda dzīve uz pilnu klapi. Citādi… kāda jēga?!
Taču starp vīrieša sarakstītajām rindiņām gan lasi ar piesardzību.
Ir tādi, kas ar vārdiem nemētājas, bet ir arī tādi, kas par sevi saraksta veselu romānu. Turklāt romānu ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu, bet, kad uzsākam saraksti, realitāte izrādās pavisam citāda nekā viņa tekstos. Piemēram, viņš ieraksta – izglītots, inteliģents, jūsmo par klasisko mūziku, bet raksta gramatiski nepareizi, lieto man nepieņemamus vārdus un tamlīdzīgi. Lai ietaupītu tavu laiku un nervus, iepazīstināšu ar populārākajiem vīriešu tipiem.
- Čatotājs parastais
Mani novērojumi liecina, ka visvairāk iepazīšanos kāro tieši čatotāji parastie – vīrieši, kurus interesē tikai sarunas. Savulaik kāda paziņa man stāstīja par ļoti bagātu vīrieti, kurš gribēja viņai maksāt vien par to, lai viņa ik pa laikam atnāk parunāties, uzklausīt. Šeit tas notiek par brīvu.
Čatotāju parasto atpazīt var pēc tā, ka viņš ļoti – nu neizsakāmi – vēlas ar tevi satikties.
Bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad ir čuš, klusums. Tad viņam gadās šis, tad tas, tad viņš vienkārši pazūd. Pēc pieredzes varu teikt: ja kopš sarakstes uzsākšanas nedēļas laikā neesat sarunājuši randiņu, tas nenotiks nekad!
Ja godīgi sev atzīsti, ka viss, ko vēlies, ir tikai viegls flirts un sarunas, varbūt šis nav pats sliktākais variants. Tas ir gluži kā lasīt romantisku romānu – abi varat iejusties dažādās lomās, izspēlēt pat neprātīgākos scenārijus, reizē labi apzinoties, ka tie nekad nepiepildīsies. Taču, ja gribi attiecības, lai kādas tās būtu, manies no čatotāja pēc iespējas ātrāk prom. Taustiņš bloķēt tevi no viņa atbrīvos sekundes laikā.
- Čatotājs seksuālais
Šā tipa vīrieši arī grib parunāties, bet tikai par seksu. Tāda rakstītā versija seksam pa telefonu. Sāk viņš ar sarunu par dzīvi, bet ātri vien nonāk līdz intimitātēm. Kādā pozā tev patīk vislabāk? Vai tev patīk kunilings, un kā labāk – ja to dara ātri vai lēni? Un tieši kāda priekšspēle tev patīk, kur un kā viņa rokai vajadzētu pakavēties ilgāk? Un tad tu kā tāda Karīna Račko atbildi: «Tava roka slīd pāri manam krūts galiņam, tad maigi to paburza…» Jo sīkāk un smalkāk visu apraksti, jo vairāk viņš iekarst. Pašā sākumā šajās lamatās iekritu un atbildēju, cik vien tēlaini mācēdama.
Jautājumi kļuva arvien intīmāki un intīmāki. Līdz… man vienkārši apnika. Es gribu nevis runāt par seksu, bet darīt.
Taču atkal – ja neesi pietiekami droša, lai dotos uz randiņu, bet gribas sev mazliet uzsist asinis, droši uz priekšu! Šeit darbojas tas pats princips, kas ar čatotāju parasto, – ja nedēļas laikā randiņš nav noticis, tas nenotiks nekad. Tu esi pilnīgā drošībā – vari turpināt uzbudināt vīrieti un pie reizes uzkarsēt arī sevi. Bet vismaz mani doma par diviem pie telefona vai datora masturbējošiem pieaugušajiem nesaista itin nemaz.
- Bailīgais
Šos vīriešus varētu nodēvēt par iekšā ir, bet ārā nenāk. Kādas psiholoģiskas traumas (varbūt šķiršanās?) dēļ šie vīrieši droši jūtas tikai virtuālajā vidē. Viņi ļoti labprāt ar tevi satiktos, bet nespēj iziet no savas drošās mājiņas – interneta – un ieskatīties tev acīs. Lai tas notiktu, rēķinies – tev būs jāiegulda diezgan liela piepūle, būs jāuztur diezgan ilga sarakste un pašai jāuzņemas arī tikšanās iniciatīva. Vai tas ir tā vērts, jāapdomā pašai.
Ja runa ir par manu pieredzi, esmu satikusies ar diviem bailīgajiem, un ar abiem man izveidojusies forša draudzība.
Jā, jā, īsta, čomiska draudzība, nekas vairāk. Kopā mēdzam iet uz koncertiem, sazvanīties, lai vienkārši parunātos vai piektdienas vakarā kopā patusējam. Ar vienu no viņiem nedēļas nogalē pat bijām aizšāvuši uz Pērnavas SPA (starp citu, kopā ar viņa bērniem).
Vai vērts ielaisties ar šādu vīrieti? Ja esi pacietīga un tev nekas nedeg, noteikti. Šie vīrieši no sevis neko neiedomājas, taču dzīvē izrādās diezgan inteliģenti un interesanti sarunbiedri. Ja vēl jūsu starpā uzšķiļas dzirkstele… Tur kaut kas var iznākt.
- Prastais
Ja tevi interesē tikai un vienīgi sekss, vari šo izmantot kā dzīvo vibratoru vai seksa lelli. Nopietni, jo, manuprāt, nekā vairāk, ko lietot, tur nav. Bet tas ir tikai mans viedoklis.
Kā prasto atpazīt? Pavisam vienkārši. Ja esat izvēlējušies viens otru, pirmais, ko viņš darīs, – atsūtīs tev foto ar savām ģenitālijām. Tuvplānā, tālplānā un vēl no sāna. Vai foto atbilst patiesībai, gan neesmu pārbaudījusi, jo šādiem tipāžiem uzreiz lieku bloķēt. Bet dažādu krāniņu bilžu man ir tik daudz, ka varētu sarīkot izstādi.
- Reālists
Šis tipāžs man patīk vislabāk. «Čau! Tu meklē seksu vai nopietnas attiecības?» Atbildu godīgi: gan, gan. Un uzreiz arī pasaku: čatošana mani neinteresē vispār! «Vai šovakar esi brīva? Tiekamies tur un tur?» Reālists ir lakonisks un tiešs. Tad jūs satiekaties, iedzerat pa kafijai vai glāzei vīna un ātri vien saprotat – te kaut kas sanāks vai ne. Pat ja ne, vairumā gadījumu tikšanās ar reālistu nozīmē patīkami pavadītu vakaru, jo, godīgi sakot, interneta portāli ir pilni ar foršiem vīriešiem.
Lai ko mēģinātu iestāstīt rūdītas vīriešu nīdējas, ar visu to, ka joprojām esmu viena, tomēr esmu pārliecinājusies – brīvu latviešu vīriešu ir daudz, un viņi ir forši.
Ar ko gan jārēķinās – ka starp reālistiem daudz ir tādu, kas grib tikai un vienīgi seksu. Vai nu pieņem šos spēles noteikumus, vai uzreiz atvadies. Vismaz trīs reizes bijis tā, ka jau kafijošanas laikā dzirkstele starp mums tā aizšķiļas, ka kafejnīca jāpamet steigā. Piebildīšu – vīriešus vienmēr vedu uz savām mājām. Draudzenes šausminājušās: vai tu traka – ja nu viņš izrādās maniaks, zaglis vai vēl kāds slimais! Bet kāda garantija, ka tāds neizrādās kāds, kas sastapts bārā vai ar kuru esi iepazinusies ar draugu starpniecību? Savās mājās jūtos visdrošāk, un tāpēc viss notiek tur. Tpu, tpu, tpu, pagaidām nekas slikts vēl nekad nav noticis. Tieši pretēji…
Aicinu piesargāties no tiem, kas jau mašīnā bezceremoniāli grābj tavu roku un liek uz sava daikta. Vismaz es esmu pietiekami veca, lai mīlētos gultā, nevis aukstā un neērtā mašīnā, un cienu sevi tik daudz, lai no vīrieša pieprasītu kārtīgu un aizrautīgu priekšspēli (pat ja jau esmu kārtīgi iekarsusi). Tas patiešām ir pašcieņas jautājums.
Var gadīties arī tā…
Pirms neilga laika sarakstījos ar kādu vīrieti, par kuru biju pārliecināta – viņš ir reālists. Satikties norunājām brīvdienās, bet katru dienu sarakstījāmies un sazvanījāmies. Runājām par pilnīgi visu, un vienu brīdi man pat radās ilūzija, ka te BŪS. Bet tad viņš sāka sūdzēties, kā viņu piekrāpis darba devējs, neesot samaksājis visu, kas solīts. Nu labi, gadās taču. Bet tad tieši piektdienas vakarā pienāca ziņa: «Rasiņ, redzu, ka esi uzticams cilvēks. Vai tu man varētu šodien aizdot vismaz 50 eiro? Citādi brīvdienās palikšu sausā.» Visas manas cerības sabirza kā grāmatā nospiestas ziedlapiņas. «Bloķēt!» tāds bija mans verdikts. Par laimi, pagaidām šāda pieredze man gadījusies tikai vienu reizi.