• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C

    Kad visiem ir par karstu…

    Kopā zaļāk
    Tīna Sidoroviča
    Tīna Sidoroviča
    29. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tam, ka tūrisms var apstāties vienā dienā un visā pasaulē, pirms pāris gadiem neviens prātīgs cilvēks nebūtu noticējis. Drīzāk noturētu to par neticamu Holivudas trillera sižetu. Tieši tikpat neticamus, bet tāpēc ne mazāk reālus scenārijus dzīvei, nevis filmai piedāvā zinātnieki, kas pēta klimata pārmaiņas.

    Starp citu, viens no iespējamiem sižetiem paredz Eiropas tūrisma lielvalstu krīzi: uz tādām dienvidu valstīm kā Grieķija, Spānija, Turcija, Itālija… tūristi jau drīzumā atteiksies doties pavadīt atvaļinājumus. Lielā karstuma dēļ. Šovasar izklausās diezgan reāli, vai ne?

    Tropiskās naktis Ziemassvētku vecītim

    Jūlija sākumā Zviedrijas radio brīdināja par to, ka īpaši augsta gaisa temperatūra tuvojas pašiem valsts ziemeļiem – Lapzemei. Kad par to runājām ar draugiem bērnu klātbūtnē, neviltots bija bērnu sašutums – vai Ziemassvētku vecītis neizkusīs? To, ka Austrālijā un Havaju salās Ziemassvētkos rūķi pārvietojas peldšortos un eglītes vietā pušķo palmas jau bija redzēts filmās, bet tam, ka tā varētu notikt Īstā vecīša Īstajā mājvietā Lapzemē gan vēl negribas ticēt. Un nevajag, jo pagaidām 30 grādu temperatūra un tropiskās naktis skar Lapzemi vasaras mēnešos. Bet vai tas – tropiskās naktis aiz polārā loka – nozīmē, ka ziemā viss būs kārtībā un vecītis neizkusīs?

    Tas, ko zinātnieki sola ziemas mēnešiem klimata pārmaiņu dēļ, ir straujas un krasas temperatūras svārstības, daudz un neganti – īpaši spēcīgi un postoši – nokrišņi un vēja brāzmas. “Latvijā lielākais temperatūras pieaugums tiek solīts tieši ziemas mēnešos. Tas nozīmē, ka ziemas būs daudz slapjākas un tumšākas, jo nebūs sniega un sasaluma,” skaidro vides zinātnieks no Latvijas Universitātes Jānis Brizga. Vētras, plūdi un tas, ka vienas dienas laikā salīdzinoši netālās pilsētās ir pat 10 vai vairāk grādu atšķirības temperatūrā, ir jau realitāte, pie kā esam pieraduši. Ja ne citādi, tad tas kaitina kaut vai tāpēc, ka nekad nezini, ko nākamajā dienā vilkt mugurā… Taču tas nav vienīgais, kā klimata pārmaiņas mūs ietekmē. Pat tad, ja pirmajā mirklī šķiet, ka neietekmē nemaz.

    Diemžēl šovasar nepieredzētie karstumi Ziemeļamerikā, Lapzemē un tostarp arī Latvijā, kas pārspējuši visus iespējamos rekordus, turklāt nerimās pat vairākas nedēļas pēc kārtas, nozīmē, ka ekstremālās temperatūras atstās sekas. Lielais karstums ietekmē ražu, kas nogatavojusies pāragri, darbaspēka trūkuma dēļ palikusi uz lauka… Sausuma un augstās temperatūras dēļ savairojušies kaitēkļi, kas arī nodara sastādītajam postu. Starp citu, arī tas, ka dzīvnieku pārnēsātus vīrusus, saķer cilvēks, ir netiešs klimata pārmaiņu rezultāts – proti, cilvēks savas darbības dēļ – izkarojot no dabas arvien jaunas un jaunas zemes, lai apgādātu sevi ar pārtiku, samazina iespējas tur, kur ir viņu dabiskā vieta – dabā, savvaļā, neskartajā mežiņā – palikt dzīvniekiem. Tad nu dzīvnieki ar visiem saviem vīrusiem pietuvojas cilvēku saimniecībai – mājlopu kūtīm un ganībām. Tā rodas putnu gripa, cūku mēris… Pārāk daudz sakritību un vai tiešām pie visa vainojamas klimata pārmaiņas? Vai viss ir tikai slikti?

    Visādi labumi

    Taisnības labad jāsaka, ka gluži tāpat kā monētai arī karstumam, piemēram, Latvijas vasarās, ir divas puses. Un to taču mēs labi zinām – laiskas un siltas pasēdēšanas zem zvaigžņotās debess līdz pusnaktij bez jaciņas, jo vakara drēgnums kā nepienāk, tā nepienāk. Ja vien telpā ir kondicionieris, kur jāstrādā, katrs darbadienas vakars šķiet kā atvaļinājums – var paspēt nopeldēties vienalga cikos un nav jāraud, ka ikgadējais atvaļinājums iekritīs, iespējams, ne tik spožos laikapstākļos. Ar šādām visai tīkamām sajūtām daudziem paliks atmiņā 2021.gada vasara.

    Meža ugunsgrēki ir tikai viena no klimata pārmaiņu sekām.
    Meža ugunsgrēki ir tikai viena no klimata pārmaiņu sekām.

    Tas tādā personisko sajūtu līmenī, bet labumi ir arī izmērāmi naudā – nav jātērē līdzekļi apkurei. Labi atceramies, ka sensenos laikos Latvijas drēgnajās vasarās, kur patiešām vasarīgas bija labi ja dažas dienas vai pa kādai nedēļai, itin bieži prasījās iekurt kamīnu, piemēram. Nav jāpērk dārgi ceļojumi uz siltajām zemēm – tātad par ceļojuma naudiņu var iegādāties kondicionieri vai ventilatoru. Tajā pašā laikā varam pievilināt tos pašus skandināvu tūristus pie sevis – te ir lētākas brīvdienu iespējas un pats galvenais – garas un pustukšas (salīdzinājumā ar kūrortu biznesa karstajiem punktiem) balto smilšu pludmales, kas nav ne Norvēģijas, ne Somijas vai Zviedrijas klinšainajās pludmalēs. Galu galā zemnieku sētās un dārzu dobēs siltumā vairojas ne tikai kolorado vaboles uz kartupeļiem, bet arī dāsni ienākas ogas, augļi un dārzeņi. Par to gan vēl īsti nevaram būt droši, jo Jānis Brizga tieši pretēji uzskata, ka ogu nebūs: “Izskatās ka šogad īsti nebūs ne ogu, ne ābolu raža, jo karstuma un kukaiņu dēļ viss būs izžuvis un nobiris,” Varētu cerēt, ka raža pieaugs un, ja vasaras siltie mēneši ieilgs līdz rudenim, iespējamas pat divas ražas sezonā! Nu gluži kā siltajās zemēs! Taču arī te ekspertiem ir pretarguments: “Biologi pagājušajā gadā stāstīja, ka kastaņu otrā ziedēšana rudenī ļoti novājina kokus un tiem ir grūti pārziemot, jo enerģija aizgājusi ziedēšanā, bet augļi tā arī nepaspēj ienākties.” Tikmēr lopiņi varbūt varētu labāk ganīties, tas ir, būt labāk paēduši lekno un ātri augošo zāli, ja vien tā no sausuma nav izdegusi, kas savukārt teorētiski samazinātu piena un gaļas produktu pašizmaksu. Un atkal labums – vietējā zemnieka produktiem varētu kristies cena. Bet tas ir tikai teorētiski, praktiski, ikviens zemnieks laukos zina, ka lopi nav sajūsmā par šo karstumu, ko apstiprina arī Jāņa Brizgas pieredze: “Mums laukos kaimiņi lopus nelaiž ārā no kūts, jo pārāk liels karstums un dunduri, bet ganībās nav koku puduru, kur paslēpties. Lielākās saimniecības govis kārtīgi appūš ar pretkukaiņu pesticīdiem, lai govis ēstu, nevis muktu no kukaiņiem.” Tātad ir, par ko tad cepties…


    Runa ir par pusgrādu

    Eiropas Zaļā kursa* ietvaros nospraustais mērķis ir 2050.gadā sasniegt klimatneitralitāti. Ko tas nozīmē vienā teikumā? Tas ir saglabāt gaisa temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem, pielikt visas pūles, lai nepārsniegtu 1,5 grādu temperatūras pieaugumu kopš pirmsindustriālā laikmeta 19.gs vidū. 

    Kā cietīs Latvija klimata pārmaiņu dēļ:

    • Sezonu, ražas periodu izmaiņas;
    • Kaitēkļu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana;
    • Elpošanas sistēmu slimību izplatība;
    • Infekcijas slimības, karstuma dūrieni;
    • Nokrišņu izraisīti plūdi;
    • Elektropadeves traucējumi;
    • Sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana;
    • Infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana;
    • Ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā u.c..

    * Jūlija vidū nopublicēti konkrēti soļi, kā Eiropas Savienība ieviesīs šo kursu.

    Plūdi – kam tas ir izdevīgi?

    Mobilajos tālruņos uzfilmēti skati ar automašīnām, kas līdz pat logiem brauc pa lietus ūdens pielietām ielām. Nē, tā nav no krastiem pavasara palos izgājusi Ogres upe vai Daugava pie Jēkabpils, bet gan vasaras vidus kādā Vācijas pilsētā. Ar nelielas sniegapikas izmēra krusas graudu fotoattēliem arī pilni sociālie tīkli – un tas viss vienā rekordkarstajā vasarā. Jāsaka gan, ka meteorologi ziņo, ka rekordi un nepieredzētais karstums šovasar vairāk skāris tieši Ziemeļu puslodi – sākot ar Kanādu (pagaidām rekords – 49,6 grādi) un beidzot ar Lapzemi (rekords 33,6 grādi). Tikmēr Abu Dabi kā ierasts gaisa temperatūra šodien, kad top šis raksts, ir 42 grādi. Tomēr arī Kuveitā karstāks kā ierasts – 53,2 grādi –, kas Kuveitu ierindo pasaules karstāko punktu pirmajā vietā. (TE tabula ar temperatūru anomālijām)


    Attēlā redzams, kā kopš 1940.gada līdz pērnajai vasarai planētas vidējā temperatūra pieaugusi par vienu grādu. Skaidri redzams, ka tas iepriekš nav noticis tik strauji, tātad “vainīgs” ir cilvēks un cilvēka darbība uz Zemes, nevis dabiskās temperatūru un klimata izmaiņas, kas, bez šaubām, notiek arī bez cilvēka ziņas.Tomēr ne tik strauji.

    Savā blogā LTV Ziņu dienesta laika ziņu vēstnesis Toms Bricis skaidroja, ka viens no iespējamiem variantiem par to, kādas sekas rudens un ziemas laikapstākļiem var nest, šovasar sasilusi Baltijas jūra, ir lieli nokrišņi – daudz lietus, daudz sniega. Sniegotas ziemas mums, protams, patīk, taču, ja līst daudz un pārmērīgi, tad rodas plūdi. Jo sevišķi pilsētās, kur tik lieliem ūdens apjomiem nav pielāgotas notekūdeņu sistēmas. Lai cik tas izklausītos neparasti, tomēr ir, kam lieli plūdi noder. Piemēram, pārplūduši klajumi ir nepieciešami migrējošiem gājputniem, kur nolaisties un baroties pavasaros un rudeņos. Tāpat lielu plūdu gadījumā upes var atiet vecajās (dabiskajās, ja tās tikušas mākslīgi pārvirzītas) gultnēs. Tas savukārt būtu ieguvums dabiskajai ainavai un cita starpā palielinātu arī bioloģisko daudzveidību. Tātad ir situācijas, kad plūdi ir izdevīgi.

    Par ko satraucas Grēta?

    Zviedru jaunietes Grētas Tūrnberjas vārds pār pasauli pāršalca pirms dažiem gadiem, kad viņa – toreiz vēl pusaudze – nolēma bastot skolu un sēdēt ar plakātu pie Zviedrijas parlamenta – Riksdāga ēkas. Plakāts un jaunietes sakāmais bija īss un kodolīgs – Skolas streiks klimatam (Skolstrejk för klimatet). Tas tā burtiski tulkojot, bet plakāta skaidrojums varētu būt arī: “bastoju skolu klimata dēļ”. Kas gan šajā vecumā varētu būt tik ļoti aizskāris jaunieti, lai viņa spertu šādu visai demonstratīvu soli? Galu galā – klimata problēmas, pārmaiņas, izmaiņas, sakaršana, globālā sasilšana – tie ir tādi pārlieku nekonkrēti vārdi un frāzes, ko garāmejot labāk palaist gar ausīm, jo tāpat visu nesapratīsi. Tieši tāpēc, ka runa jau nav tikai par grādiem. Klimats nav tikai par pārkaršanu, jo ir taču arī plūdi un kailsals. Klimats nav tikai par problēmām, jo ir nozares un cilvēki, kuriem itin labi patīk karstas vasaras. Klimats nav tikai par ierēdņu politiku un ekonomiskās izaugsmes tabulām, jo tās prasa laiku, iedziļināšanos, izpatikšanu vēlētājiem un patērētājiem, tas ir, mums – vienkāršajiem cilvēkiem, kas vienkārši grib normāli dzīvot.

    Montreal Climate March, September 27, 2019
    Montreal Climate March, September 27, 2019

    Tad, lūk, Grēta nolēma pasaulei pateikt, ka vai nu darām tagad, tūlīt, šodien, vai nu sadegam karstās elles liesmās. Un sadegušiem mums vairs neviens neprasīs viedokli un ne no viena mēs to vairs nedzirdēsim. Tieši un kategoriski. Iespējams, dumpinieciski, kas piederas skolas vecuma jaunietei. Ne velti Grēta savu vārdu ir atstājusi ne tikai YouTube un citu interneta resursu dzīlēs, bet arī kļuvusi par sugas vārdu ne tikai atbalstītāju, bet arī noliedzēju rindās. Esmu redzējusi vairākas vieglās automašīnas BMW, kas sava jaudīgā motora dēļ patērē degvielu vairāk kā citi līdzīgi automobiļi, un acīmredzot ar lepnumu uz aizmugurējā sāna saimnieki tām uzlīmējuši nepieklājīgu uzrakstu “F…k Greta!” Kāpēc? Tāpēc varētu teikt, ka Grēta savu darbiņu ir paveikusi – arī šī auto īpašnieks tagad zina, ka braukšana ar visiem tik ierastu, bet degvielu daudz patērējošu auto, veicina klimata pārmaiņas. Klimatu ietekmē visas cilvēka saimnieciskās darbības jomas – viss, kur mēs kaut ko pērkam, apēdam, izmetam atkritumos, ražojam no jauna, pārstrādājam, aprokam, sadedzinām vai izmetam mežā, kur tas nesadalīsies vēl simtiem gadu… Tas ir tūrisms, veselība, izglītība un lauksaimniecība, kā arī jebkura cita ekonomikas nozare. Katrā var darīt kaut ko lietas labā – lai mazinātu tos sasodītos grādus. Un par to ir stāsts – ka klimata jautājums nav vienkāršs un viegli saprotams. Tas sastāv no daudziem puzles gabaliņiem, kura galvenais kopā salicējs ir cilvēks.

    KAS LATVIJĀ JĀUZLABO?

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojums kopumā norāda, ka Latvija nav sliktākajā situācijā salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Taču, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ko parakstījušas Eiropas Savienības valstis, mums ir, kur tiekties. Jomas, kas Latvijā nedarbojas atbilstoši tam, lai mazinātu klimata pārmaiņas:

    • ENERGOEFEKTIVITĀTE – Latvijā energoefektīvas – tas nozīmē, ka nav siltuma zudumu – ir vien 6% ēku.
    • TRANSPORTS – kā spēsim atteikties no iekšdedzes dzinējiem 2035.gadā: ar biometānu vai ar elektroauto?
    • PĀRTIKAS INDUSTRIJA – viens ir audzēšana, izmantojot vidi piesārņojošus pesticīdus, minerālmēslus, otrs – lielie pārtikas atkritumi, kurus joprojām Latvijā nešķiro.
    • MEŽU APSAIMNIEKOŠANA – OECD uzsver gan to, ka nav sertificētu ilgtspējīgo mežu, jo sertifikāts apliecinātu, ka mežs tiek apsaimniekots ar cieņu pret mežu un tur dzīvojošajiem.
    • APRITES EKONOMIKA – jau ražojot, piemēram, tekstilrūpniecībā, būvniecībā jāparedz, ka izejvielas vai blakusproduktus pārstrādā vai lieto atkārtoti, lai samazinātu izejvielu ražošanas apjomus.

    Konsultē Jānis Brizga, vides zinātnieks, Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs

    Projekts KOPĀ ZAĻĀK top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība “Žurnāls SANTA”.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+