• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Kā kļūt par putnu vērotāju?

    Kopā zaļāk
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    30. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Ja arī tu ilgojies doties dabā iespējami biežāk un uz dažādām vietām, kā arī prāto par kādu jaunu hobiju, kas neprasītu lielus ieguldījumus, mums ir ideja – sākam vērot putnus! Svaigā gaisā, interesanti un izglītojoši, turklāt bez vecuma ierobežojumiem – der visai ģimenei.

    Konsultē: AGNIS BUŠS, Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs

    Dabas likumi un ritmi

    Pavasarī Latvijā daļai putnu jau sākas ligzdošanas sezona, bet daļa vēl tikai migrē šurp. Putnu migrēšana sākas februāra beigās un martā, pamazām atgriežas dzērves, ķīvītes, lauku cīruļi, strazdi, baltie stārķi un citi, un aprīlī turpinās – ir redzami zosu un gulbju bari, dzērvju kāši, mazputniņu bari. Gan tie, kas lido vienkārši pāri, gan tie, kas pulcējas uz laukiem, mitrainēs, ezeros – vietās, kur var atpūsties pēc un starp pārlidojumiem, kā arī baroties. Naktīs putni šādās vietās atpūšas, piemēram, dzērves bieži apmetas purvos, jo tur ir drošāk, savukārt dienas laikā putnu bari vairāk redzami vietās, kur ir, ar ko baroties.

    Dažiem putniem ligzdošanas sezona sākas jau agrāk, piemēram, kraukļiem un krustknābjiem tas notiek jau ziemā. Kāpēc tik agri? Dabā viss notiek samērā prozaisku iemeslu dēļ – šajā gadījumā tas ir tāpēc, ka putni savu ligzdošanas stratēģiju veido tā, lai uz putnēnu izšķilšanās brīdi būtu pieejams maksimāli daudz barības. Un, tā kā kraukļi ir maitasputni un mazuļi šķiļas, kad tikko nokusis sniegs, – kas top redzams? Jā, visādi līķīši, maitas, kas ir atkusuši, un meža sanitāri kraukļi var ar tiem labi izbarot savus mazuļus.

    Tāpat arī citi putni plāno savu laiku, piemēram, lielāki kukaiņēdāji putni mazuļu perēšanu un šķilšanos plāno vēlāk, kad dabā jau modušies un attiecīgi noķerami dažādi kukaiņi, proti, maijā un pat jūnijā. Savukārt pīles, gulbji un citi ūdensputni, kas pārtiek no ūdensaugiem, sīkbūtnēm un gliemežiem, sāk ligzdot aprīlī, lai maijā, kad viss plaukst un zeļ, mazuļiem būtu iespējami vairāk pieejamās barības. Bet lielo kukaiņu (sienāži, lielās vaboles u. c.) ēdāji, kā zaļās vārnas un pupuķi, mazuļus baro jūlijā.

    Kas nepieciešams putnu vērotājam?

    Ja tā pavisam vienkārši jāsaka, nav nepieciešams nekas! Iesākumam pietiks ar dabas dotajām maņām – acis un ausis vaļā, un dodies dabā! Tiesa, tādas īpašības kā vērīgums un pacietība gan nenāks par skādi, bet citādi – putni ir mums visapkārt, atliek tikai tos sadzirdēt un ieraudzīt, kaut vai skatoties laukā pa logu.

    Jā, putnus var vērot ne tikai no putnu vērošanas torņiem – tas ir tāds mīts, ja domā, ka putnus var redzēt tikai putnu tornī. Tiesa, no torņa nereti var redzēt plašāk un tālāk, ja ir binoklis vai teleskops. Bet būtībā putni ir visur. Lai novērotu putnus, var pat palikt pie loga istabā! Tas mazliet tā kā joks, kas vairāk attiecas uz ziemas mēnešiem pilsētā, bet tagad gan – visi laukā, dārzā, uz mežu, jūru, ezeriem un laukiem! Tagad pavasarī putnus var redzēt, vērot un fiksēt viņu dzīves interesantās izdarības skaistāk nekā jebkad.

    Putnu iepazīšana. Kas vajadzīgs pētniekam?

    Lielāko daļu putnu var dzirdēt – ja līdzi ir viedtālrunis, uzreiz var arī mēģināt uzzināt, kas tur dzied. Ja nav lejupielādēta putnu balsu atpazīšanas lietotne vai arī telefons netver zonu, putna dziesmu var vienkārši ierakstīt un atpazīšanu veikt mājās.

    Vislabākais, kā iemācīties atpazīt un atcerēties putnu balsis, ir attīstīt pašam savu pacietību. Piemēram, ja kopā ar kādu putnu dziesmu zinātāju nonāksi mežā un viņš atpazīs un nosauks vairākus dziedātājus pēc kārtas – cik liela ir iespēja, ka tu tos visus atpazīsi nākamreiz? Diezgan niecīga, tāpēc labāk ir mācīties arī pašam patstāvīgi, tad viss apgūtais paliekošāk nosēdīsies atmiņā.

    Nākamais solis, kas palīdzēs putnu iepazīšanā, ir skaņa kopā ar bildi – ja dzird putnu dziedam un var dziedātāju arī ieraudzīt, tas jau paver krietni vairāk iespēju labāk atcerēties. Vērtīgi ir arī, ja putnu var nofotografēt, vēl labāk – nofilmēt, jo tad vienlaikus iegūsi gan bildi, gan skaņu, gan varēsi redzēt uzvedības īpatnības: varbūt putns dziedot klanās, tirina spārniņus utt.

    Lūk, dažas adreses, kur ielūkoties putnumīlim.

    • putni.lv, te ir arī sadaļa Putnu balsis.
    • xeno-canto.org, šeit putnu mīļotāji dalās ar putnu dziesmām no visas pasaules.
    • dabasdati.lv – te vari pievienot savu foto, audio vai video, un citi portāla dalībnieki palīdzēs noteikt, kas tad tur tik skaisti dzied. Tāpat šeit var vienkārši dalīties ar jebkuriem saviem novērojumiem, t. sk. ieraudzītiem retākiem putniem utt. Tā radot pievienoto vērtību savam novērotajam.
    • lob.lv – Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā var ieskatīties, ja rodas jau padziļināta interese par putniem. Te ir dažādi interesanti fakti, jaunumi, raksti un notikumi, var kļūt arī par biedrības biedru, iesaistīties aktivitātēs utt.

    BINOKLIS

    Lūkojot pēc binokļa, jāsaprot, ko ar to gribēsi paveikt.

    • Ja zini, ka lietosi to tikai pāris reižu gadā, pietiks ar tā dēvēto lēto galu, kas maksā ap 40–60 eiro.
    • Ja binoklis dosies darbībā jau katru nedēļas nogali, jāskatās uz tādu modeli, kas maksā jau simtos, piemēram, ļoti labi ir Nikon binokļi. Tiem ir kvalitatīvas detaļas, ilgi kalpo, kvalitatīvas lēcas.
    • Profesionālo binokļu klase, kas jau paredzēta speciālistiem, maksā tūkstošos.
    • Teleskopi – vēl nākamais līmenis, par ko šoreiz sīkāk nerunāsim.

    !!! Binokļa izvēlē jāpievērš uzmanība palielinājumam, kas uzrakstīts uz binokļa un tiek apzīmēts ar cipariem, piemēram, 10 × 42 mm (optimālais), 10 × 50 mm, 8 × 40 mm, kur pirmais skaitlis nozīmē binokļa palielinājumu, savukārt otrais skaitlis – lēcas diametru milimetros. Jo šie skaitļi lielāki, jo binoklis lielāks un smagāks, ar kvalitatīvāku, asāku un gaišāku attēlu.

    PIERAKSTU KLADE

    Putnu pētniekam, vienalga, iesācējam vai jau pieredzējušam, ir ļoti svarīgi veikt pierakstus. Vieta, datums, laiks, novērotās putnu sugas, uzvedība, laikapstākļi… Visērtāk patlaban to ir darīt ar lietotnes dabasdati.lv palīdzību – tur viedtālrunis automātiski jau nosaka atrašanās vietu, automātiski nolasās arī laiks un datums, atliek atzīmēt tikai putnu sugu. Šajā lietotnē var pavēstīt citiem ne tikai par putnu dzīvi, bet par jebkuru dzīvu radību dabā, tāpat nav arī tik ļoti jāuztraucas, par ko drīkst un ko nedrīkst stāstīt, jo lietotnē darbojas automātiskie filtri, kas informāciju par retu putnu ligzdām nerāda publiski, proti, to redz tikai noteikts pētnieku pulks, kam šī informācija ir patiešām svarīga.

    Laba grāmata-ceļvedis putnu pasaulē

    Latvijas apstākļiem patlaban par labāko atzīstama izdevniecības Collins izdotā grāmata Bird Guide – putnu noteicējs, kas aptver visas Eiropas putnu sugas. Grāmatā ir ļoti kvalitatīvi zīmējumi. Jā, tieši zīmējumi, jo, atšķirībā no fotogrāfijas, uzzīmēt var tā, kā nepieciešams tieši putnu noteikšanas vajadzībām – uzsverot rakursu un parādot visas tās pazīmes, kuras ir svarīgas.

    !!! Šis pats Collins resurss lejupielādējams arī lietotnes veidā telefonā.

    Dalies ar citiem, bet apdomīgi!

    Kad ne tikai pats nopriecājies par kādiem atpazītiem putniem, bet dalies jau ar citiem savos novērojumus un atradumos, tad kļūsti par īstu putnu vērotāju. Tiesa, paturot prātā, ka ne visu vajag visiem stāstīt, piemēram, atrodot reta putna ligzdu, par to nevajag skaļi klaigāt sociālajos tīklos, jo kas tad notiks, ja visi gāzīsies turp? Ligzdojošie putni noteikti nebūs priecīgi…

    Kā nekaitēt putniem ar savu rīcību?

    Ir tāda lieta kā putnu vērošanas ētika. Kad ejam dabā un vērojam putnus, jāatceras, ka mēs esam itin kā aizgājuši ciemos. Lūk, daži noteikumi.

    • Nevajag pietuvoties tik tuvu, lai putns justos iztraucēts, īpaši, ja tur ir ligzda. Pirmais noteikums, atklājot ligzdu, ir pēc iespējas neko neaiztikt. Ja var, ātri var ligzdu nobildēt, ja ne, labāk ātrāk atstāt notikuma vietu. Arī pēc tam jācenšas salikt visu atpakaļ, notušēt ar zariem vai kā citādi, lai plēsēji ligzdu tik ātri neatrod. Reizēm pat vārnas ir tādas, kas visu noskatās – aha, cilvēks tur iet, tātad, tur kaut kas ir! Ir tāds mīts, ka nedrīkst elpot virsū olām vai mazuļiem, tad vecāki tos pametīs – nē, putniem pašiem oža ir slikta, savukārt plēsējiem gan ir ļoti laba un pastāv risks, ka tie var uzost un atrast.
    • Ja atrodi no ligzdas izkritušus putnēnus. Līdzīgi, kā atrodot ligzdu, pēc iespējas ātrāk jādodas prom! Jo vecāki putnēnam noteikti ir kaut kur netālu, tāpēc ļaunākais, ko izdarīt, ir paņemt putnēnu un aiznest kaut kur prom. Tas, ka tuvumā neredzi pieaugušos putnus, nenozīmē, ka viņi neredz tevi! Iespējams, viņi baidās un slēpjas, bet citreiz pētnieks var arī krietni dabūt sukas, piemēram, kaijas ļoti sargā savus bērnus. Savukārt pūčulēni atstāj ligzdu vēl pūkaini un šķietami nevarīgi – tos var atrast satupušus uz kāda zara, paslēpušos zālē, un izskatās, ka «viņi tur sēž visu dienu, un neviens pie viņiem nenāk!» Bet patiesībā vecāki barības meklējumos bieži ir prom vairākas stundas, krietni nopūloties, lai atrasto vajadzīgo medījumu. Tātad iespējami ātri jādodas prom, izņemot gadījumus, kad redzams tiešs apdraudējums – tas vairāk attiecas uz pilsētu, kur, piemēram, pagalmā zemē čiepst putnēns un turpat staigā arī kaķis. Tad vispareizākais būtu neitralizēt (kaut kur ieslēgt iekštelpās) kaķi, bet, ja to nevar, putnēns jāpaceļ augstāk – kādā kastē zarā vai uz balkona, lai putnēna vecāki brīvi tiktu savam mazulim klāt.
    • Nevajag traucēt gājputnus barošanās un atpūšanās laikā – ja uz lauka redzams liels bars, tas nozīmē, ka putni piesēduši atpūsties un uzkrāt spēkus. Nevajag viņus tramdīt, lai putni būtu spiesti pārlidot uz citu vietu.
    • Jāatceras, ka dabā visas sugas ir vienlīdz nozīmīgas. Nav tā, ka zvirbulis – ai, ko tad tas, vienalga! Ā, zaļā vārna – tas gan ir oho! Nē, attieksmei jābūt vienādai, tas arī pieder pie putnu vērošanas ētikas. Dabā nav kaitīgu vai mazāk kaitīgu sugu, vērtīgu un nevērtīgu sugu. Arī dzeguzei ir tā, kā ir, viņai jādēj olas citu putnu ligzdās un cauri, un dabā ir arī tā, ka viens aizsargājams putns saplosa citu aizsargājamu putnu – cilvēkam, īpaši neprofesionālim, nevajadzētu tur iejaukties.

    Kurp doties vērot putnus?

    Pavasara migrācija, salīdzinot ar rudens migrāciju, ir redzamāka – vairāk notiek putnu atpūšanās un barošanās, viss process ir garāks, putni maina vietas. Rudenī viss notiek ātrāk, kompaktāk, pavasarī nesteidzīgāk, turklāt sākas arī ligzdošanas periods. Ja rudenī, lai ieraudzītu migrējošos putnus, vairāk jāskatās gaisā, tad pavasarī vairāk var redzēt uz zemes – barus, kas atpūšas, barojas utt.
    Visaktīvākā putnu migrācija notiek rīta stundās – sākot ar saullēktu, līdz kādiem divpadsmitiem. Nevar garantēt, ka izdosies putnu migrēšanu redzēt katru dienu, bet ir gadījumi, kad vairākas dienas pēc kārtas gan.
    Pārlidojumiem labvēlīgi laikapstākļi ir no svara – putniem ir vieglāk lidot pa vējam, saulainākā laikā. Maijā saule sāk sildīt vairāk, un rodas termālais efekts – zeme sasilst, siltais gaiss ceļas augšup un palīdz putniem lidot, īpaši plēsīgajiem putniem, jo tad nav tik ļoti jāplivina spārni, var atļauties planēt. Un putnu planēšanā noraudzīties vienmēr ir skaisti!

    LATVIJĀ

    • Ķemeru nacionālais parks. Tā ietvaros arī Kaņiera ezers – gan rudenī, gan pavasarī populāra putnu pulcēšanās vieta, ir vērošanas tornis, kas labi paceļ augstāk, citādi niedru dēļ grūti tikt tuvāk un kaut ko redzēt. Pavasarī šī ir nozīmīga pieturas vieta gan migrējošiem putniem, gan arī ligzdojošiem. Bet rudenī īpaši vērtīga vieta, jo Kaņiera ezerā ir aizliegtas putnu medības (daudzviet ir atļautas tajā laikā), un šeit putniem ir tāda kā patvēruma vieta.
    • Svētes paliene pie Jelgavas (var laimēties redzēt zosu tūkstošus!). Noteikti jāievēro pārvietošanās aizlieguma zīmes, kuras nevajag šķērsot.
    • Lubāna ezers – liels un sekls, dažādi biotopi, kur putniem ir iespējas gan atpūsties, gan baroties, tāpēc arī iecienīta vieta. Ir vērošanas torņi, vēlams binoklis.
    • Kolkas rags – topa vieta pavasara migrācijām, aprīlī, maijā. Var redzēt daudz pāri lidojošos putnus, kuri lido no dienvidiem, tad gar jūru un nonāk Kolkas ragā, kur veidojas pudeles kakla efekts, jo tā ir pēdējā vieta, kur ir sauszeme, tāpēc arī ir liela putnu koncentrācija.
    • Papes ezers – pēc popularitātes līdzīga vieta Kolkas ragam, bet tieši rudens migrācijas vērošanai, jo putni migrē no ZA uz DR, un rudenī tad tur veidojas pudeles kakla efekts.
    • Dvietes paliene, kur pārplūst pļavas.
    • Pie Ventspils, Užavas laukos tradicionāli iecienītas migrācijas vērošanas vietas.

    RĪGĀ un PIERĪGĀ

    Mārupes apkaime, Garciems, pašā pilsētā – Māras dīķis, Arkādijas parks, Juglas ezers, Daugavgrīvas sala un liegums, tālāk arī mols. Vēl Mangaļsalas mols, Ķengarags pie Daugavas, kur arī veloceliņš un putnu vērošanas tornis, Dārziņi.

    Raksts sagatavots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+