Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Daba mūs nomierina, atslābina un veldzē no ikdienas rūpēm, trauksmes, dod atelpas brīdi un iespēju aktīvi pavadīt laiku. Ejot dabā, ieklausoties var sadzirdēt ne tikai pašu dabu, bet arī sevi. Ieklausīties, izzināt, pārbaudīt un pieņemt. Šobrīd daba ir glābiņš pandēmijas laika piekusušajiem prātiem un laika pavadīšanai kopā ar ģimeni.
Aktīvi dabā turpina iet ne tikai tie, kuri to ir darījuši pirms pandēmijas un kuri zina, kā pareizi un cieņpilni uzvesties, lai dabai nekaitētu, bet arī tie, kam iepriekš bijusi mazāka saskare ar dabā iešanas ētikas kodeksu. Ticot, ka šādi cilvēki dara pāri dabai un tās vērtībām lielākoties nezināšanas un neinformētības dēļ, svarīgi norādīt un izglītot par to, kādu postu dabai spēj nodarīt masveida cilvēku ieplūšanas tās dzīlēs un neprasme tajā pareizi uzvesties.
Izzudusi sezonalitāte dabas tūrismā
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna: «Pašlaik analizētie dati parāda, ka ir izzudusi sezonalitāte dabas tūrismā. Lai gan daba ir pieejama un skaista jebkurā gadalaikā, tomēr agrāk bija ierasts, ka aktīvais dabas tūrisms bija no aprīļa vidus līdz oktobra vidum. Šobrīd kovida ierobežojumu ietekmē vērojams ļoti augsts dabas taku un objektu noslogojums visos gadalaikos. No cilvēka fiziskās un garīgās veselības viedokļa šo tendenci varam vērtēt tikai pozitīvi, bet diemžēl dabas aizsardzībā redzamas arī negatīvās sekas, proti, palielinās antropogēnā slodze, tiek bojāta infrastruktūra, un, kas būtiski, cilvēks līdzi sev atnes atkritumus, tādējādi veicina vides piesārņojumu.»
Ar cieņu pret dabu
Pārkāpjot dabas slieksni, mēs izejam no savām mājām un nonākam kāda cita mājās. Kā mēs vēlētos, lai pie mums uzvestos ciemos atnākušie? Vai priecātos par mūsu pagalmā izmētātiem atstātiem atkritumiem, iekurinātu ugunskuru mauriņa vidū, izbradātu zālāju, nepārtrauktu klaigāšanu un citām ekscentriskām izdarībām, kas traucētu mājas mieru? Domājams, ka ne.
Ejot dabā, dzīvība un dzīvie organismi ir visapkārt uz katra soļa, tāpēc rūpīgi jādomā par to, kā tos speram, ko darām un kā uzvedamies. Tās ir šo dabas iemītnieku mājas, pie viņiem mēs esam atnākuši ciemos. Šobrīd vecākiem ir lieliska iespēja mācīt saviem bērniem cieņu pret dabu un tās vērtību, tomēr ne mazāk svarīgi no sākuma to apzināties pašiem.
Ieteikums! Dodies dabā ar maisu!
Dodoties pārgājienā, arī es bieži paņemu līdzi pāris tukšu atkritumu maisu un no meža, jūras malas, pārgājieniem gar upēm iznāku ārā ar pielasītiem pilniem. Diemžēl jāteic, ka nekad nepietiek ar paņemtajiem maisiem, jo atkritumu ir vairāk, nekā iespējams iznest.
3 principi, ejot baudīt dabas skaistumu
1. Neatstāj aiz sevis atkritumus un lietas, kurām dabā nav vietas. Padomā, kādu atstāj vietu aiz sevis. Vai nākamajiem dabas viesiem būs prieks te ierasties? Dodoties prom no dabas, aizdomājies, vai tev būs patīkami šeit atgriezties.
Atstāti cigarešu izsmēķi, vienreiz lietojamās kafijas krūzītes, plastmasas pudeles, plastmasas karotītes, dakšiņas, alus pudeles un skārdenes, šobrīd arī maskas, kas dabā nekad nesadalīsies, arī tādi organiskie atkritumi kā banānu un citu augļu mizas, izsvaidītas pa visu apkārtni, ir tas, kas paliek aiz dabas viesiem. Vai tā ir pateicība dabai par labi pavadītu laiku? Diemžēl šī ir skarbā realitāte, ar ko sastopamies ne tikai iekoptajās atpūtas vietās, bet arī dziļi mežā, pie jūras, arī aizsargājamās teritorijās.
2. Seko principam – ko atnesi, to aiznes! Atstāj vietu tādu, kādu to atradi, vai vēl labāku. Pasaules Dabas fonds Latvijā dalās ar izstrādāto dabā iešanas ētikas kodeksu un uzsākuši iniciatīvu #dabāejot, kur dod praktiskus piemērus, ko vajadzētu ievērot, esot dabā. Savukārt sekojot sociālajos tīklos tādām uzsāktajām kustībām, kā #navjaugrūti, trashmob.lv (Instagram: @trashmob) un Plogging Latvia (Instagram: @plogginglv), var mācīties un iedvesmoties labiem darbiem, paņemot līdzi arī citu atstātos atkritumus, lai dabai būtu iespēja elpot un kļūt tīrākai.
Dabas draugu pieredzes
- aizsācējs Tālis Banga norāda, ka, esot dabā, ir svarīgi uzvesties kā ciemiņam un neatstāt tur lietas, kuras, visticamāk, tur pārdzīvos mūsu mūžu. Tālis ir aizsācis kustību un aktīvi vāc citu cilvēku atkritumus, jo viņš vēlās dzīvot tīrā vidē. Par vides jautājumiem un arī piesārņojumu atbildību vajadzētu uzņemties arī lielajām korporācijām, kuras ražo šos produktus un iepakojumus. Nevar bezgalīgi dzīvot un tērēt tos dabas resursus, kuri mums ir tik, cik ir.
Jurģi Ugors, ploginga vēstnesis Latvijā: «Vairums sabiedrības vēl joprojām neapzinās, kādu ļaunumu nodara mūsu kopējā ietekme uz dabu. Pandēmijas laikā diemžēl dabā nonāk daudz vairāk atkritumu, tajā skaitā tādi, kuri iepriekš nebija manīti, piemēram, sejas aizsargmaskas atrodamas pat karājamies koku zaros mežos, krūmājos. Tas visdrīzāk skaidrojams ar lielāku cilvēku plūsmu dabā. Mūsuprāt, plogings ir viens no vienkāršākajiem viediem, kā ikviens, ieviešot to savā ikdienā, var palīdzēt dabai atgūt ilgtspēju. Jo tas ne tikai māca savākt atkritumus, kas tur atstāti, bet galvenokārt liek apzināties, cik svarīgi ir nemēslot tajā vispār.»
3. Neizmet atkritumus dabas takās un atpūtu vietu atkritumu urnās, jo tās ir ļoti grūti uzturēt, tām tiek klāt dzīvnieki, putni un bieži tās ir pārpildītas. Redzot, kā pārpildītajā urnā kāds vēl cenšas iestūķēt tikko iztukšoto kafijas krūzi, māc skumjas, jo pastāv liela iespēja, ka vārnas vai vējš visu lielo Pizas cienīgo torni drīz vien iznēsās pa tuvējo apkārtni. Tāpēc seko principam ko atnesi, to aiznes un savus atkritumus aizved uz lielākiem konteineriem prom no dabas.
Gluži praktiski ieteikumi, ejot dabā
- Ēst gatavošanas laikā dabā bieži paliek pāri pārtikas atkritumi – dārzeņu un augļu mizas, kā arī neapēstā pārtika, tāpēc, lai tos nomaskētu, ieteicams izveidot pārtikas atkritumu bedri, kas ir pēc iespējas tālāk no ūdens, bet ne pārāk tālu no gatavošanas vietas. Aizroc bedri, kad dodies prom.
- Dabisko vajadzību kārtošanai dabā, kad nav pieejamas publiskās tualetes, izroc mazu bedrīti un to pēc tam aizroc. Izvēlies tādu tualetes papīru, kas sadalās. Neizmanto mitrās salvetes un neatstāj tās dabā. Pēc dabisko vajadzību nokārtošanas bedri un papīrus aizroc. Pārāk daudz varam vērot balto salvešu kalnus gan dabas takās, gan meža malās un ap atpūtas vietām.
- Ievies ilgtspējīgākas izvēles – savu krūzīti, piknika traukus un instrumentus. Tagad ir iespēja iegādāties daudz dažādus estētiski pievilcīgus risinājumus, kurus tā vien gribēsies ņemt līdzi, un reizē tas būs veids būt dabai saudzīgākam.
- Samazini atkritumu apjomu – lielos pārtikas iepakojumus atstāj mājās, pārtiku ievieto maisiņos, kārbiņās, groziņos, kas aizņem maz vietas un ir vairākkārt lietojami.
Ugunskura dedzināšana
- Pirms dedzini dabā ugunskuru padomā, vai tas tiešām nepieciešams. Ēdiena gatavošanai tur, kur nav speciāli izveidotas ugunskura vietas, labāk izvēlēties gāzes deglīti un uz tā ātrāk pagatavot maltīti vai uzvārīt tēju. Gāzes deglīši nopērkami gan speciālos tūrisma veikalos, gan arī tādos veikalos kā Depo, Ksenukai, Decathlon, kā arī var tos meklēt makšķernieku preču veikalos.
- Ugunskurus ārpus izveidotajām atpūtas vietām aizliegts kurināt dabas liegumos un nacionālajos parkos.
- Ja esi vietā, kur nav ierīkotas ugunskura vietas, tad ievēro šos principus;
- izvēlies vietu prom no saknēm un kokiem ūdens tuvumā;
- izroc bedri un tajā ierīko savu ugunskura vietu;
- kurināšanai izmanto sausus nokritušus zarus un turi ugunskuru mazu;
- ejot prom nodzēs uguni ar ūdeni, uzliec atpakaļ zemi, velēnu, lai neveidotos jauna nesaskaņota ugunskura vieta. Neatstāj pēdas, izmētā sanestos kokus iekuram pa apkārtni, lai nav jaušama izveidotā apmetne;
- neveido ugunskuru tuvu iežiem un klintīm, jo uguns uz ilgu laiku tiem atstāj melnas dūmu pēdas;
- Plastmasu, skārdenes un foliju ir aizliegts dedzināt ugunskurā! Pēc iespējas nededzini arī papīru, jo tas satur daudz dažādu ķīmisku savienojumu, kas var kaitēt dabai.
Kā iet dabā, mazāk tai kaitējot?
- Izvēlies jau iemītas dabas takas, vari sekot dzīvnieku iemītām takām, ceļiem un izvairies veidot jaunas takas.
- Neej lielās grupās, jo tas rada slodzi dabai, tā vietā labāk izvēlēties doties dabā mazākās grupas, arī pēc pandēmijas beigām.
- Brīvdienās īpaši ieteicams izvairīties no populārākajām dabas takām, jo tās apmeklē nomācoši liels daudzums cilvēku, un tā ir liela slodze dabai. Tādas vietas kā Cecīļu dabas takas, Ķemeru un Cenu tīreļu purva laipas, Kaņiera Niedrāja laipu, Līču-Laņģu klintis un pēdējā laikā par populāro kļuvušo pārgājienu gar Braslas upes krastu labāk atstāt brīvajām darba dienām.
- Uzvedies klusi un neklaigā, neklausies mūziku, jo tas biedē dzīvniekus. Tā vietā ieklausies dabas klusumā un mierā.
- Ūdenstilpēs nemazgā traukus, drēbes vai sevi ar mazgāšanas līdzekļiem. Tas rada nopietnu piesārņojumu un kaitē ūdens iemītniekiem.
- Nerāpies smilšakmens atsegumos un neatstāj tajos skrāpējumus. Iežu atsegumi veidojušies gadu tūkstošiem, tie ir kultūrvēstures mantojums, un rāpšanās pa tiem, kāpšana virsū, brucināšana sociālo tīklu bilžu uzņemšanai tos posta. Tie nekad neatkopsies un neatjaunosies iepriekšējā veidolā. Tavas pēdas tur paliks vienmēr.
Droni rada skaistas bildes, bet biedē dzīvās radības
Droni kļuvuši par dabas fotogrāfu pasakaini skaistu bilžu iegūšanas instrumentu. Tomēr tie var kaitēt dzīvajai radībai. Ik pa laikam sociālajos tīklos parādās elpu aizraujošas dronu kadru tvērumu bildes ar stirnu un citu mežu zvēru kadriem. Bilžu iespaidīgums nav apstrīdamas, tomēr šādā veidā tiek nopietni biedēti dzīvnieki, un šīs bildes ir slikts piemērs citiem dronu īpašniekiem. Šeit atkal jāmēģina iedomāties sevi dzīvnieku vietā – kā mēs paši justos, ja mūsu sētā, mājā vai pie loga pielidotu drons? Vai mēs neizjustu trauksmi? Arī šīs kļūdas tiek pieļautas vienkāršas nezināšanas dēļ.
Dabas fotogrāfs Jānis Zilvers uzsver, ka, pirms lidināt dabā dronu, ir jāiepazīstas ar noteikumiem, jāsaprot, ka daba un dzīvnieki ir jārespektē, ka tuvošanās ar tik skaļu ierīci kā drons rada dzīvniekos trauksmi. Droniem kļūstot pieejamākiem, to īpašnieki neizglītojas par noteikumiem un neaizdomājas par dronu radītajām sekām, tāpēc Jānis savos sociālajos tīklos mēģina aktualizēt dažādas dabā iešanas problēmas un aicina to darīt arī citus sociālo tīklu lietotājus ar lielu auditoriju – lai mācītu cilvēkiem mīlestību un cieņu pret dabu.
Atceries, ja gribi bildēt ar dronu!
- Dronu skaitam un tirgum paplašinoties, arvien nopietnāk jārunā par to lietošanas noteikumiem dabā. Jebkura aktivitāte dabā, arī tās iemūžināšana, jāveic ar pietāti un izpratni pret dabu.
- Kā vēsta Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā ievietotā informācija, Gaujas Nacionālajā parkā ir aizliegts veikt lidojumus (tajā skaitā ar dronu un gaisa balonu) virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par 300 metriem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai.
Ķemeru Nacionālajā parkā lidojumus zemāk par 300 metriem visā nacionālā parka teritorijā var veikt, tikai ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
«Lai filmētu, piemēram, Ķemeru tīreli rītausmā vai dabas lieguma zonas Gaujas senlejā, ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Ierobežojumi dronu lidošanai ieviesti, lai pasargātu dzīvo dabu. Lai gan cilvēkiem šķiet, ka drons ir maza, nekaitīga un klusa iekārta, dzīvnieki un putni to uztver kā apdraudējumu, tā tuvošanās var radīt lieku stresu, likt viņiem pamest ligzdošanas vai barošanās vietas vai traucēt migrāciju,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Kā iemācīt cieņu pret dabu un apzināties tās vērtību?
Veidojot šo rakstu, izvietoju savos sociālajos tīklos jautājumu: kā iemācīt cilvēkiem cienīt dabu? Saņēmu ļoti daudz atbilžu, bet galvenokārt caurvijās divas tēmas, un abas par vienu un to pašu – jāsāk ar vismazākajiem.
- Vecākiem izglītot savus bērnus un mācīt par dabas vērtību, rādot priekšzīmi. Jāteic, ka diemžēl mūsdienās biežāk tieši vecākiem ir grūtāk izprast dabas vērtību un bērni ir tie, kas vieglāk pieņem un apstrādā informāciju, spēj mainīt paradumus, mācīties.
- Savukārt šķietami loģiskāks un reālistiskāks veids, kā iemācīties cieņpilnu attieksmi pret dabu, būtu jau no mazotnes to mācīt izglītības iestādēs. Mācot jaunos cilvēkus mīlēt, saprast, novērtēt to un iepazīt pašiem procesus un vidi, ejot dabā.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
