Zviedru nekustamā īpašuma utopija — interjera stilista un fotogrāfa paradīze

Interjers
Oskars Kalniņš
2. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Oskars Kalniņš
Iedomājies – tu esi Svens Ēriksons (vai Ērika Svensone), un tev pieder četru istabu dzīvoklis Stokholmā. Tu ar saviem 2,5 bērniem tajā esi dzīvojis jau 5–7 gadus un esi izdomājis, ka beidzot ir laiks dzīvokli pārdot.

Kas mājas stilists tāds ir? Cilvēks, kurš ierodas tavās mājās, lai pateiktu, ka viss, kas tev pieder, ir neglīts. Tāpēc, ja gribi savu īpašumu pārdot par lielāku žūksni, uz fotografēšanas un mājas izrādīšanas laiku ir jāpaslēpj tavas mantas, tas viss jāaizvieto ar stilīgiem, gaumīgiem, politkorektiem stilista aksesuāriem un mēbelēm, kičīgu mākslu pie sienām, nejauši nomestu pledu dīvānā un obligāto virtuves dekoru – pārīti artišoku.

Tiem, kas ar ironiju tomēr ir uz jūs, precizēšu, ka šis ir ļoti vienkāršots un nedaudz pārspīlēts situācijas apraksts, bet ideja ir vienkārša: mājas stilists ir cilvēks, kurš par naudu uzfrišina tavu mājokli, lai tas izskatītos daudz apetītlīgāks par kaimiņa māju.

Protams, pēc stilista ierodas arī fotogrāfs, kurš nav nekāds parastais foto entuziasts kā katrs otrais KKC regulārais apmeklētājs. Dzīvokļa fotosesiju veic profesionāls interjera fotogrāfs, kurš kāzu un ģimenes portretu bildēšanu ir atstājis citu kolēģu pārziņā un koncentrējas uz interjeru iemūžināšanu. Rezultātā zviedru nekustamā īpašuma pārdošanas bildes pēc satura un formas ir ļoti tuvas interjera dizaina žurnālu glancētajai foto estētikai.

Kam tas Homestyling’s vajadzīgs?

Homestyling ir… mājas stilizēšana? Dekorēšana? Uzfrišināšana? Nezinu, kā šo vārdu salikumu precīzāk pārtulkot latvju mēlē (šis būtu labs uzdevums maniem draugiem no Valsts valodas centra). Jebkurā gadījumā – home­styling kompānijas un pašnodarbinātie mājas stilisti Zviedrijā veido veselu industriju, industriju, kas Latvijā neeksistē kā suga. Turklāt šī niša balstās gandrīz ekskluzīvi tikai uz nekustamā īpašuma andeles pleciem.

Maksa par stilista pakalpojumiem ir atkarīga no neskaitāmiem faktoriem: telpu platības un istabu skaita, nepieciešamā stilista priekšmetu un mēbeļu daudzuma, cik ilgi stilista mantas atradīsies konkrētajā īpašumā utt. Lielas privātmājas un tā dārza dekorēšana var izmaksāt pat 100 000 kronu (aptuveni 10 000 eiro), tomēr parasti izmaksas ir krietni mazākas.

Vidējais darījuma apjoms Stokholmā ir ap 50 000 kronu (5000 eiro).

Ja nav nepieciešamības pēc stilista mēbelēm, bet vajadzīgs tikai uzfrišināt esošo īpašumu ar smukiem spilveniem, mākslu pie sienām un gaumīgiem aksesuāriem, cenu var nokaulēt līdz pavisam smieklīgām summām: ­­15 000–20 000 kronu (1500–2000 eiro).

Par stilista pakalpojumiem klients maksā no savas kabatas neatkarīgi no tā, par kādu cenu tiks pārdots īpašums. Izmantot stilistu, protams, nav spiesta lieta, tomēr vairāk nekā 50% gadījumu īpašumu pārdot gribētāju izvēlas maksāt stilista taksi, jo pieredze rāda, ka tas ir tā vērts.

Jebkura Stokholmas māklera pieredzē ir gadījumi, kad īpašums tiek izlikts tirgū, bet neatrod vēlamo pircēju. Jā, ir piedāvājumi pirkt īpašumu par mazākām naudām, bet klientu šādi piedāvājumi parasti neapmierina. Pēc mēnešu dīkstāves īpašnieks padodas spiedienam un piekrīt stilista piesaistei.

Un, lai gan vidējam latvietim, iespējams, ir grūti noticēt šādam pasaku stāstam, bet, startējot tirgū ar jaunu imi­džu un ekskluzīvām fotogrāfijām, vēlamā pārdošanas cena tiek sasniegta pāris nedēļu laikā.

Izmantojot elementāru matemātiku, diezgan konkrēti var aprēķināt, cik lielā mērā atmaksājās stilista piesaiste. Praktiskais latvietis, protams, iebildīs un pavīpsnās par lētticīgajiem zviedriem, kuri uzķeras uz tādām muļķībām kā mājīgas un estētiskas bildes. Sak, tikai cena, vieta un tehniskais stāvoklis spēj ietekmēt manus lēmumu pieņemšanas mehānismus.

Es praktiskajam latvietim atbildēšu: «Tu neesi nemaz tik praktisks un racionāls, kā tu domā!» Tā ir sen zināma patiesība, ka izšķirīgo lēmumu par pirkumu mēs pieņemam emocionālu, ne racionālu impulsu vadīti, un ikviens, kurš ikdienā strādājis pārdošanas nozarē, apstiprinās šo patiesību.

Interjera fotogrāfu paradīze

Mājas stilisti ir tikai viena no vairākām nozarēm, kas barojas no nekustamā īpašuma tirgus atliekām. Cita nozare ir fotoindustrija. No fotogrāfa NĪ mākleris sagaida ļoti augstas kvalitātes bildes, tāpēc ar vēlmi un pieejamību vien nepietiek. Šā biznesa leksikā populārs ir jēdziens magazine style, kas nozīmē, ka aģents no fotogrāfa sagaida ne vien telpu dokumentēšanu un platleņķa objektīva pārspīlēto realitāti, bet gan interjera žurnāliem pietuvinātu foto estētiku.

Tas varbūt skan banāli, bet fotogrāfa uzdevums ir atrast un iemūžināt konkrētās telpas sajūtu.

Filozofija šajā nozarē ir šāda: foto nepārdod informāciju, bet gan sapni. Sapni par Svensonu ģimenes laimīgo nākotni šajā īpašumā. Cena, lokācija, telpu plānojums un tehniskais stāvoklis ir tikai racionālajai smadzeņu pusei domāta informācija. Smukas bildes savukārt rada emocionālu pieķeršanos potenciālajam nākotnes īpašumam, un brīdī, kad ir pienācis laiks izšķirties starp īpašumiem x un y, tam var būt izšķirīga nozīme.

Stokholmā vien darbojas vismaz piecas lielas fotoaģentūras, kuru vienīgais uzdevums ir apkalpot nekustamā īpašuma tirgu. Šajās firmās parasti ir 10 līdz 20 fotogrāfu, kas katru dienu kā zaldāti dodas māju un dzīvoklīšu bildēšanas misijās.

Nemaz neņemot vērā neskaitāmu daudzumu pašnodarbinātu fotomākslinieku, kuri cenšas izdzīvot bez fotoaģentūru starpniecības. Rezultātā šeit ir interjera fotogrāfa paradīze! Jo 100% ienākumu var gūt tikai no nekustamā īpašuma tirgus, atstājot bērnu, ģimenes portretu un nervozo līgavu fotosesijas kolēģiem ar stiprākiem nerviem.

Zviedru sistēma Latvijā?

Arī Latvijā ir interjera dizaineri un dekoratori, kuri cīnās par savu vietu zem saules, tomēr visbiežāk šī cīņa nenotiek nekustamā īpašuma karalaukos. Bet kāpēc ne? Kāpēc lai pašmāju dizaineri nesāktu sadarboties ar vietējiem māklerkantoriem, piedāvājot līdzīgu servisu kā Zviedrijā? Pirmkārt, šāds serviss var rasties sakārtotā vidē komforta apstākļos. Latvijas nekustamā īpašuma haoss darbojās fundamentāli citādi nekā zviedru nekustamā īpašuma noregulētā realitāte, kur 99% tirgus darījumu notiek caur nekustamo īpašumu mākleriem, kuri divus gadus mācās speciālos kursos, lai saņemtu licenci šāda darba veikšanai.

Otrkārt, ļoti šaubos, vai praktisko latvieti ir iespējams pārliecināt, ka šāda naudas tērēšana tomēr nav pilnīgas muļķības.

Vēl tikai pirms pāris gadiem vietējais dzīvokli pārdot gribētājs iemācījās uz bildēšanas brīdi saklāt gultu un novākt netīros traukus. Līdz stilistiem mēs vienkārši vēl neesam izauguši.

Treškārt: zviedri ir vienkārši apsēsti ar interjeru. Savā ziņā skandināvi stilu un dizainu uztver pat pārāk nopietni. Par to var pārliecināties jebkurā bodē, kas tirgo preses izdevumus. Parastā piemājas žurnālu stendā var atrast 5–7 auto žurnālus, pāris vēstures un zinātnes izdevumu, līdz 10 vīriešu dzīvesstila un fitnesa mēnešrakstu, virs 10 sievietēm un diētām veltītu lasāmgabalu, obligātā dzeltenā prese, bet pārliecinoši lielāko proporciju aizņem interjera un dizaina žurnāli.

Vidējais zviedrs par interjeru interesējas tīri hobija pēc, kamēr vidējam latvietim un krievam pasaules interjera dizaina tendences ir tikpat svešas kā Rainim mobilais telefons.

Tomēr, ceļoties komforta līmenim, cilvēki lielāku uzmanību pievērš ne vien saturam, bet arī formai. Kombinācijā ar latviešu ilūziju, ka mēs tie paši skandināvi vien esam, tikai nabadzīgāki, pienāks arī laiks, kad vietējie interjera dizaineri meklēs un atradīs haltūras pie vietējiem nekustamā īpašuma tirgotājiem. Kādu dienu, meklējot savu nākotnes māju, arī tu uzdursies stilīgiem stilista izvēlētiem, aksesuāriem un mēbelēm, kičīgai mākslai pie sienām, nejauši nomestam pledam dīvānā un obligātajam virtuves dekoram – pārītim artišoku.

Autora piezīme

Gatavojot šo rakstu, veicu ekspresintervijas ar vairākiem Stokholmas nekustamā īpašuma mākleriem. Kāpēc ir svarīgi izmantot profesionālu fotogrāfu? Kāpēc svarīga ir stilista piesaiste? Vai un kāpēc jūs pārliecināt klientu pirkt stilista pakalpojumus? Un tamlīdzīgi viņiem jautāju.

Uz visiem jautājumiem saņēmu pēc būtības vienu un to pašu atbildi – tas palielina pārdošanas cenu! Tieši tik vienkārši.

Zviedru sakārtotā sistēma

Lai arī ar likumu nav aizliegts privātpersonai pašai pārdot savu īpašumu, praksē visi nekustamā īpašuma darījumi notiek ar nekustamā īpašuma aģentu starpniecību. Lai Zviedrijā kļūtu par mākleri, ir jāiegūst speciāla izglītība. Jaunā māklera ceļš uz panākumiem sākas skolā, kur papildus tādiem priekšmetiem kā ekonomika, jurisprudence, ētika un mārketings studenti apgūst arī īpašuma pārvaldīšanu un pat arhitektūras vēsturi.

Pēc tam seko prakse kādā no NĪ firmām, kam seko gala eksāmens. Pēc veiksmīgas eksāmena nokārtošanas jaunais mākleris saņem nekustamā īpašuma māklera licenci. Šis process aizņem ne mazāk kā divus gadus.

Bez licences veikt nekustamā īpašuma darījumus ir aizliegts.

Arī sniegt starpnieka pakalpojumus starp mākleri un īpašnieku ir pretlikumīgi. Veicot nelikumīgas vai pat neētiskas darbību ar nekustamo īpašumu, mākleris var zaudēt savu licenci (uz laiku vai mūžu, atkarīgs no nodarījuma nopietnības).

Interesanti fakti

Lai nerastos interešu konflikts, NĪ mākleris nedrīkst (ar likumu) veikt darījumus ar savu un savu tuvāko ģimenes locekļu (vecāku, bērnu, brāļu un māsu) nekustamajiem īpašumiem. Pašam māklerim piederošu īpašumu var pārdot tikai cits mākleris.

Arī par juridisko darījuma pusi Zviedrijā ir atbildīgs pats mākleris, kurš principā pilda notāra pienākumus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma firmām Zviedrijā tā arī saucās Notar.

Lai saņemtu NĪ māklera licenci, pārraugošajā ­instancē jāiesniedz policijas izraksts par to, ka policijai nav iebildumu, ka šī persona nodarbosies ar nekustamā īpašuma darījumiem.

Mājas stilisti var būt un var nebūt sertificēti. Šādu sertifikātu var iegūt, gan mācoties klātienē dažādās koledžās, gan online kursos. Izmaksas sertifikāta iegūšanai ir ap 30 000 kronu (3000 eiro).

Stokholmā strādājoša stiliste Elina Arkèus stāsta, ka aptuveni pusei Stokholmas stilistu ir sertifikāts, bet viņas praksē nekad neviens klients šādu sertifikātu stilistam nav prasījis.

Homestyling kompānijas Move2 inventārā ir pietiekami daudz mēbeļu, aksesuāru, trauku, spilvenu, segu un paklāju, lai vienlaikus izdekorētu aptuveni 5000 m2 dzīvojamās platības, – tie ir simts (!) 50 m2 dzīvokļi. Sezonas karstākajā laikā (maijs–jūnijs un septembris–oktobris) ar to mēdz būt par maz. Turklāt Move2 ir tikai viena no daudzajām stilistu kompānijām Stokholmā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+