Viestura Āvas zemūdens medību vietu TOP 6 no Akmeņraga līdz Madagaskarai

Godīgi sakot, zemūdens medības Latvijā nav nekas jauns. Tās drīzāk piedzīvo otro pavasari, jo ļoti populāras bijušas jau astoņdesmitajos gados.
Medību stāsti
Ralfs Dravnieks
28. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Latvijā zemūdens medniekiem atļauts medīt 64 ezeros. Tomēr praktiski lietojama ir tikai viena desmitā daļa, jo pārējās ūdenstilpēs redzamība ir draņķīga, tamdēļ visbiežāk medības notiek, peldot krasta tuvumā, nevis nirstot dziļumā. Karjeros redzamība ir stipri labāka, bet zivju tur ir mazāk. Daugava ir vienīgā upe, kurā atļauts medīt. Taču arī šeit ir liegumi – dabas parki.

«Ja, sēžot gultā trīs minūtes, spēj aizturēt elpu, tas nozīmē, ka ūdenī pusotrā minūtē spēsi ienirt un izpeldēt. Tas ir viens no veidiem, kā trenēju elpošanu. Paralēli tam skrienu krosu un braucu ar riteni. Ja ūdenī aizkavēsies līdz divām minūtēm, uznirstot vari zaudēt samaņu. Pats ne reizi neesmu nonācis tā sauktajā blackout stāvoklī, bet sajūtu, ko dēvē par sambu, esmu noķēris – ķermenis sāk tirpt, bet acu priekšā rādās balta gaisma un salūts

Medījot dziļumā, ir jāsaplūst ar ūdeni un jābūt ļoti mierīgam. Līdzko mednieks sāk stresot, parādās elpas aiztures. Saglabāt stabilu mieru medībās – aci pret aci ar milzu medījumu – ir ļoti grūti. Un, parādoties stresam, ir jāpeld augšup.

Atkarībā no gadalaika ir divu veidu (5 vai 7 milimetrus biezi) hidrotērpi. Vēl ekipējumā ietilpst pleznas, maska, gaisa caurulīte, svina josta un, protams, šautene ar harpūnu.

Ja nelieto papildu svina smagumus, ieniršana nav iespējama, jo hidrotērps mednieku kā pludiņu tur virs ūdens.

Velkot 7 milimetrus biezo tērpu, Viesturs papildus izmanto 10 kilogramus svina. Lai, ilglaicīgi atrodoties ūdenī, negurtu jostasvieta, daļu no svina mednieks glabā vestes kabatās.

«Tie, kuri ar zemūdens medībām nodarbojas nopietnāk, hidrotērpus pēc izmēriem pašuj Itālijā, izmantojot kompānijas Elios pakalpojumus. Skroderim jānodod teju simts mēru pat no visneiedomājamākajām ķermeņa vietām. Šāds tērps izmaksā vidēji 400 eiro. Norvēģijā lietoju arbaletu Omer Cayman E.T. Roller 105 un arbaletu Cressi Sub Geronimo 95. Medījot Latvijā, šauju ar pneimatisko Cressi 55.

Latvijas kontekstā grūti runāt par niršanu. Tā drīzāk ir gulēšana ūdenī. Medījot seklumā, zālēs, pie krasta, galva jātur, atgāzta atpakaļ, bet skats jāvērš uz priekšu. Līdz ar to gurst sprands.

Zandartu dienasgaismā nomedīt nav iespējams, tāpēc to dara naktī. Nakts medībās izmanto lukturi, kas tumšajā ūdenī izlauž gaismas staru. Atliek vien iedomāties, kādas ir izjūtas 7 metru dziļumā Daugavā tumsā ar nelielu cerības stariņu acu priekšā.»

«Zivis ūdenī uzvedas interesanti. Tās droši nāk klāt un nirēju aplūko. Tu pašķieb galvu, arī zivs pašķiebjas uz sānu. Brīžiem šī kontakta dēļ rodas dīvaina izjūta, pat negribas izšaut. Lielu samu ūdenī sastapis neesmu, bet reiz kāds aptuveni 10 kilogramus smags eksemplārs man ar asti uzsita pa sānu, jo tuvojos viņa zemūdens mītnei.»

Hitras sala

Kaifu no zemūdens medībām pieredzējušam medniekam Latvijā ir grūti noķert. Norvēģijā vēriens ir cits.

Hitras salas līcī redzamība zem ūdens ir 8 metri. Iesākumā uz šo zemūdens mednieku iecienīto vietu braucām maijā, kad tur vēl bija sniegs. Kūstošais kalnu sniegs ūdeni līcī pārvērš ķīselī, tāpēc redzamība paveras, ienirstot 3 metrus zem šīs šļuras. «Medībās turp dodamies jūlija beigās, augusta sākumā. Mūsu mērķa zivs ir paltuss. Pagājušajā gadā mans krustdēls tur nomedīja 156 kilogramus smagu paltusu. Viņam šobrīd pieder Norvēģijas rekords. Toreiz mums paveicās, jo līdz ar lielo lomu bāzē, kurā svērām zivi, sastapām Džeremiju Veidu, kurš televīzijas kanālā Animal Planet vada raidījumu ciklu River Monsters.

Tajā reizē es paliku laivā, bet mans krustdēls nira. Pēc pusstundas viņš uzdūrās šim monstram. Zivs spēks ir neizmērojams. Mēs to pievilkām pie laivas un iedūrām vēl vienu durkli, kurš iesiets striķī. Taču, paltusam peldot dziļumā, aukla pārtrūka.Foto: Matīss Markovskis

Pēc tam, kad iedūrām durkli, paltuss nolaidās līdz gruntij 20 metru dziļumā. Iesākumā domājām, ka zivs ielīdusi akmeņos, tāpēc to grūti izcelt. Krustdēls ienira vēlreiz un pārliecinājās, ka nevis akmeņi traucē, bet zivs izmērs ir iespaidīgs. Tā bija labi redzama, jo gulēja uz smilšainās grunts.»

Lofotu salas

Ja uz Hitras salu dodas mednieki, kuri nirst un šauj prieka pēc, zinot, ka piecus kilogramus smaga menca nav nekas īpašs, tad Lofotu salas ir galamērķis vīriem ar lielākām ambīcijām.

Lofotu arhipelāgs atrodas Norvēģijas ziemeļos pie polārā loka, un šeit īstās medības sākas 10 metru dziļumā. Vērā jāņem straume – paisums un bēgums. «Mēs nirstam, kad ūdens sasniedzis augstāko vai zemāko punktu. Zivis koncentrējās šaurumos, kur straume ir liela. Bet nirt tādās vietās ir grūti. Šajos ūdeņos gadās visādi: tu pludinies pa straumi, bet jau nākamajā mirklī tā mainās un tevi spiež lejup.

Lofotu salās mēs medījam ar šauteni, kuras spolei ir 50 metru rezerve.

Ja gadās ko nomedīt, ir zināms atkāpšanās ceļš un pavada, kurā zivi turēt. Turklāt tev ir tikai pusotra minūte laika, lai ienirtu, kaut ko nošautu un uznirtu, jo ilgāk, aizturot elpu, ūdenī uzturēties nav iespējams.»

Mērķa zivs ir paltuss, menca, vilkzivs un makšķerniekzivs. Vilkzivs, tāpat kā makšķerniekzivs, nav sportiska, tā nebēg, tāpēc nomedīt to ir viegli, turklāt tā ir ļoti garšīga. Šīs zivs sakodiens ir tik spēcīgs, ka, iekožoties laivas malā, tā izplēš robu. Viņa var sakost pat sevi.

Makšķerniekzivs dzīvi vada uz grunts. Tai uz deguna ir kaut kas līdzīgs pušķītim, kuru, tirinot pie sevis, tā piemāna mazās zivtiņas.

Madagaskara

Turp jābrauc, kad Latvijā ir ziemas sezona. Ja, dodoties uz Norvēģiju, divu nedēļu budžets ir 1200 eiro, Madagaskarai jāiekrāj vismaz divreiz, ja ne trīsreiz lielāka summa. Hidrotērpi, ar kādiem dodamies medībās šeit, ziemeļos, tur nederēs. Madagaskarā tā biezums nepārsniedz 3 milimetrus. Arī harpūnu izmēri ir citi. Harpūnas pavada ir stiprināta pie bojām, nevis šautenes. Iešaujot zivij, tā metas bēgt, velkot aiz sevis bojas, kas vienlaikus lomu arī nokausē.

Medības Latvijā

Medībām ar harpūnu ir piemērots gan Ķīšezers, gan Juglas ezers. Vienīgi jāpatur prātā, ka niršanai jālieto zemūdens mednieku boja ar sarkano karodziņu un balto šķērssvītru.

Šajās ūdenstilpēs medībām piemērota jebkura vieta, kur ir zāles un niedres, – nesteidzīgi peldi un vēro.

Sīvera ezers

Ja interesē zušu medības, ir ieteicams Latgales virziens. Starp citu, turpat Sīvera tuvumā ir arī Drīdža un Rāznas ezers, ko iecienījušie vietējie zemūdens makšķernieki.

Sīvera ezeram raksturīga laba redzamība, tāpēc sastapt brekšus un līdakas nebūs grūti. Taču, dodoties uz zušiem, to vietas ir jāzina. Pavasarī zuši dzīvojas pa niedrēm, bet vēlākajos mēnešos tiem jānirst pakaļ pat līdz 7 metru dziļumam, meklējot dubļos, kur tie ierakušies.

Akmeņrags

Zemūdens medības Baltijas jūras piekrastē baudāmas Akmeņragā pavasarī, kad būtiskākais loms ir mencas un butes. «Medījot šeit, mēs iepeldam pusotru kilometru no krasta. Akmeņragā medības sākas 7 metru dziļumā. Jocīgi, ka mencas, līdzīgi kā vēdzeles, šajā vietā slēpjas zem akmeņiem. 1200 metru attālumā no krasta ir nogrimis kuģis. Mums šī vieta ir atzīmēta GPS, jo nogrimušajā kuģī un ap tā atlūzām mencas ir vienmēr.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs