Uzņēmējs Mārtiņš Štrauss: Es aizrādu, ja darbinieks strādā no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, mācoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, vasarās Mārtiņš brauca uz Minheni pelnīt naudu, būdams trauku mazgātājs vai viesmīlis, bet pārējos mēnešus paralēli mācībām strādāja par betonētāju. Iesākumā ar lāpstu un smagu darbu, līdz pamazām izauga par projektu vadītāju. Pats savu uzņēmumu Mārtiņš nodibināja 2007. gadā, un šobrīd iekarota vieta starp tirgus līderiem.

Realizēti tādi liela vēriena projekti kā Rīgas pils, koncertzāle Lielais dzintars, Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss, Jaunās Teikas kvartāla nami, VEF Kultūras pils, Z-Towers u. c. Likumsakarīgi, ka laiks iet arī uz ārzemēm, tāpēc pirmie soļi jau sperti Skandināvijā. Šobrīd komandā atkarībā no sezonas ir no 10 līdz 16 darbinieku. 

Mūsu valūta – laiks

Laikā saspiest darbus, izdarīt iespējami efektīvi ir mūsu izaicinājums. Ja pareizi saplāno, procesu var saspiest laikā, kvalitātei neciešot. Tādā veidā mēs uzdāvinām klientam to, ko nevar nopirkt par naudu, – laiku.

Citi lasa

Arta Lāce

Personības

Ja nebūtu atbraukusi uz slimnīcu, visticamāk, nomirtu… Madarai Raabei atklāta Adisona slimība

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Marta Kalniņa

Slavenības

Alena Delona ģimenes drāma. Viņa bērni panāk, ka aktieri atzīst par nespējīgu

Es aizrādu, ja darbinieks strādā no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā. Darbs jāizdara no astoņiem līdz diviem. Pēc tam izbrīvētās trīs stundas var braukt pie ģimenes!

Kopīgs virsmērķis saliedē kolektīvu

Esam vienojušies, ka katru gadu no lielākā objekta ziedosim vienu eirocentu par kvadrātmetru labdarībai. Tā nav megasumma, bet, piemēram, pagājušogad Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa grīdas kopējā kvadratūra bija ap 20 tūkstošiem, attiecīgi ziedojām 2000 eiro. Man ir svarīgi, ka šādi piedalāmies visa komanda – dodam kopā.

Pēc šveiciešu metodes

Jau kādreiz, studenta gados, savu mēneša budžetu plānoju. Zināju, cik un ko es iztērēju, visur ņēmu čekus, ko nedēļas beigās pārskatīju, skaitīju kopā un analizēju. Vēlāk, kad kādu laiku dzīvoju Šveicē, sapratu, ka es uz viņu fona atpūšos. Grūti bija saprast, kā cilvēks var dzīvot tādos rāmjos, tik precīzi novilktās līnijās. Viņi paši maksā nodokļus par sevi, tāpēc skaita daudz trakāk nekā es.

Kad atbraucu mājās un sāku biznesu, daudz ņēmu vērā no pieredzes, ko šajos pāris gados biju Šveicē piedzīvojis. Gan to, kā menedžēt, gan attieksmi pret kārtību. Kādam sīkums, bet mums tā ir prasība, lai večiem darba apģērbs tīrs, lai viss ir līmenī.

Ar zināšanām jādalās

Smejoties saku: «Līmenī ir viedoklis par lietu – konkrētu un cietu.» Esmu gatavs arī bez maksas braukt un konsultēt, kāpēc plaisa aizgājusi, pat ja tas nav bijis mūsu objekts, jo gribu, lai uzņēmums ir nozares eksperts. Lasu arī studentiem lekcijas, neesmu skops dalīties ar savām zināšanām. Ja sēdi tām virsū, pats neattīsties.

Protams, ir pieredzēts, ka darbinieki aiziet un nodibina paši savu uzņēmumu. Dusmošanās tādā situācijā grautu tikai manu enerģijas plūsmu. Uzskatu, ka varu iedot recepti, bet katram ir savi filtri, un zelta graudiņš, caur visiem sietiem izlaižot, ne katram izsijājas.

Līdzsvaram jābūt

Būvniecības process ir ļoti intensīvs, augstos toņos, saspringta un stresa pilna ikdiena, psiholoģiskais spiediens. Lai no tā tiktu ārā, vajag hobijus. Man tā ir slēpošana ar ģimeni vai arī divas nedēļas kalnos ar džekiem. Tur zonas nav, ir izdzīvošanas instinkti, un, lai cik tas jocīgi skanētu, šie komponenti palīdz atpūsties. Dodies atvaļinājumā ar paaugstināu slodzi, bet atbrauc atpakaļ forši atpūties.

Mārketings nav tikai reklāma

Mūsu mārketings ir gan tas, kā darbinieki apģērbti, gan padarīto darbu saraksts. Ticu principam – cilvēks un viņa darbs ir staigājošs stāsts. Bet mums patīk arī atraktīvi asociēt sevi. Piemēram, Mārtiņdienai par godu uztaisījām no betona Mārtiņgaili. Esmu par oriģinalitāti, gribam iet laikam pa priekšu, nevis nosūtīt apsveikuma kartīti ar logo. Ko tad es klientam atnākot došu kā dāvanu – betona gabalu? Mums jāatšķiras, tāpēc ar draugu kafijas meistaru Andrito uztaisījām Līmenī kafiju, ko izmantoju reprezentācijai.

Mācāmies cits no cita

Esmu iesaistījies BNI biznesa platformā, kur uzņēmumu vadītāji no dažādām nozarēm katru ceturtdienu savācamies un tiekam ārā no ikdienas ritma, iegūstam citu skatu uz saviem aktuālajiem jautājumiem. Jo ikdienā biznesā esi tik dziļi iekšā, ka apkārt neko neredzi. Turklāt noderīga ir arī pazīšanās. Tā tas mūsdienās notiek – cits citu var ieteikt tālāk.

Banāli, bet darbojas – mīli to, ko dari!

Attiecībā uz dizaina grīdu veidošanu joprojām sākuma posmā es vienmēr iesaistos pats. Maisu, leju, slīpēju. Vienkārši – man patīk! Tā ir kā mākslas radīšana – esmu gleznotājs. Betona grīda ir mana smilškaste, kur spēlējos un baudu procesu, kā savām rokām veidoju kaut ko paliekošu.

Intervija publicēta žurnālā KLUBS 2018. gada maijā.