Kalvītis saglabā LHF prezidenta amatu

Hokejs
Ziņu aģentūra LETA
30. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Aigars Kalvītis
Foto: LHF/Facebook
Aigars Kalvītis
Aigars Kalvītis LHF kongresā atkārtoti pārvēlēts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta amatā, ziņo LHF.

Uz ikgadējo LHF kongresu pulcējās 54 biedri, no kuriem balsstiesības bija 44. Sākotnēji balsstiesīgo biedru skaits bija 36, bet kongresa laikā biedri savā pulkā uzņēma vēl astoņas organizācijas, tostarp Latvijas hokeja veterānu biedrību.

Kongresam tuvojoties beigām, ģenerālsekretārs un valdes loceklis Viesturs Koziols par prezidenta amata kandidātu izvirzīja Kalvīti. Neviens cits kandidāts netika pieteikts un LHF biedri viņu vienbalsīgi iebalsoja amatā atkārtoti. Lai arī neviens biedrs neatturējās un nebalsoja pret, ziņu aģentūra LETA novēroja, ka Oskars Bārtulis savu biļetenu nepacēla.

Vēlāk Kalvītis izvirzīja 12 valdes locekļu kandidātus, kuru starpā bija jau līdzšinējās valdes amatpersonas Valentīns Bļugers, Koziols, Māris Martinsons, Armands Šteinbergs, Edgars Jansons, kā arī Ralfs Bukarts. Četri kandidāti tika virzīti arī no saviem klubiem. To vidū bija Prizma pārstāvis Miks Dzindulis, Oskars Mors (Liepāja), Andis Pikāns (Kurbads) un Aivars Zeltiņš (Jelgava).

Tāpat uz valdes locekļa amatu kandidē Edgars Buncis un Oļegs Sorokins, kuri līdz šim bija valdes locekļa kandidāti.

LHF valdē var tikt apstiprināti seši locekļi.

Kalvītis par LHF prezidentu tika ievēlēts 2016. gada 7. oktobrī, kad negaidīti no amata tika gāzts Kirovs Lipmans. Kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018. gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no 2016.gada kongresa darba punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.

Toreiz LHF valdē tika ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons. Savā pirmajā sēdē valde par organizācijas viceprezidentu un ģenerālsekretāru apstiprināja Viesturu Koziolu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995. gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998. gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006. gadā pēc 9. Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas Vienoti Latvijai saraksta Zemgalē kā 1. numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.

No 2010. gada novembra līdz 2015. gada septembrim Kalvītis bija Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik Kalvītis ir AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs.

Pirmais LHF prezidents pēc neatkarības atjaunošanas bija Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994. gadam), 1994. un 1995. gadā, kā arī laikā no 1998. līdz 2018. gadam šo amatu ieņēma Kirovs Lipmans, bet no 1995. līdz 1998. gadam LHF vadīja Uģis Magonis.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+