Sporta aģents Raivis Ušackis: Sports Latvijā vismaz uz 1–2 gadiem ir miris

Vīru sarunas
Raimonds Rudzāts
12. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No personiskā arhīva
Nebijušos apstākļos ierauti sportisti, kuru gadiem slīpētās prasmes pēkšņi palikušas bez pielietojuma. Līgumu laušana, algu apcirpšana, netikšana mājās uz Latviju… Tie ir tikai daži no izaicinājumiem, kuri kā vilnis pēkšņi iegāzās sporta aģentu darba kabinetā. Intervija ar sporta aģentu Mārtiņu Bērziņu un Raivi Ušacki.

Intervija publicēta žurnālā KLUBS, Nr. 5, 2020.


«Man kā izbijušam militāristam patīk izaicinājumi,» neslēpj Raivis Ušackis. Ušackis savulaik dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan piedalījies starptautiskās operācijās, gan koordinējis drošības pasākumus Rīgā notikušajā NATO samitā. Tagad viņš ir sporta aģents un aģentūras PRIME Athlete Management īpašnieks. Pandēmija kļuvusi par nopietnu izaicinājumu Ušacka darbā.

Mārtiņš Bērziņš aģentu biznesā ienācis pa citām durvīm. Sporta aizkulises izložņājis kā ilggadējs basketbola kluba Valmiera ģenerālmenedžeris, pirms pāris gadiem viņš nodibināja ALTIUS BASKET Agency. Tā kā liela daļa klientu spēlē Spānijā, pandēmija Bērziņa dienas kārtībā pasvītrota ar treknām līnijām. Klientu vidū arī Barcelona spēlējošais Rolands Šmits.

Dabūt pāri robežām

Nekur nav tik labi kā mājās! To šajās nedēļās sapratuši arī daudzi sportisti. It sevišķi, ja mājas pēkšņi ir tik sarežģīti sasniedzamas. Sportistu dabūšana uz dzimteni aģentiem bija galvenās ikdienas rūpes vairāku nedēļu garumā.

Basketbolists Dāvis Rozītis mājās no Spānijas pārradās pašās marta beigās ar pēdējo repatriācijas reisu no Malagas. Tobrīd pašā Spānijā cilvēku pārvietošanās bija limitēta līdz pēdējam, uz ielām valdīja apokaliptiski skati. «Iepriekš plānoto lidojumu Madride–Frankfurte (un tālāk Rīga) atcēla, līdz ar to līdz lidostai viņš brauca ar diviem ātrvilcieniem: Sansebastjana–Madride un Madride–Malaga.

Kopā ceļš līdz Malagas lidostai prasīja 12 stundu. Vēlreiz uzsvēršu – tie bija ātrvilcieni. Turklāt nepieciešams bija speciāls Ārlietu ministrijas izsniegts pārvietošanās dokuments,» sarežģīto loģistiku sava klienta nogādāšanai mājās atstāsta Mārtiņš Bērziņš.

Tajās dienās Latvijā no Krievijas atgriezās arī Latvijas izlases basketbolists Artūrs Ausējs. Vēl marta beigās viņš devās laukumā Krievijas čempionāta spēlē Jekaterinburgas Ural rindās, būdams vienīgais mūsu basketbolists, kurš vēl turpina spēlēt.

Ausējs atgriezās laikā, kad robežas jau bija slēgtas, taču šoreiz tas nebija šķērslis, lai iesprauktos dzimtenē caur Grebņevas robežpunktu.

«Kopā ar Artūru sazvanījām robežsargus un sarunājām, ka ielaidīs iekšā,» ārēji nevērīgi paskaidro Ušackis, liekot noprast, ka militārais rūdījums šādā operācijā lieti noderēja, lai rastu kopīgu valodu ar robežsargiem.

Grebņevā Ausēju jau sagaidīja ģimenes ­atdzīta automašīna, pie kuras stūres sēdās pats basketbolists, lai dotos pārlaist 14 ­dienu karantīnu.

Divi Ušacka pārstāvētie jaunieši, kuri atgriezušies no Itālijas, savās mazpilsētās saskārušies ar ļoti sakāpinātu apkārtējo attieksmi. «Mazpilsētās izplatījās baumas, ka puiši ir atgriezušies, jo viņiem ir konstatēts Covid-19. Šādus pārmetumus viņi izdzirdēja uz ielām. Viens no puišiem pat sāka raudāt,» par līdzcilvēku uzvedību pieri rauc aģents.

Sportistiem draud bankrots

«Laikā, kad krīze ir gaidāma visās nozarēs, sports būs viena no pēdējām, par kuru kāds domās,» uzskata Mārtiņš Bērziņš. Maz ir tādu, kas viņam iebildīs.

Profesionālā sporta industriju visā pasaulē sagaida ļoti cieša jostu savilkšana. Vieglāk krīzi pārlaidīs Ziemeļamerikas sports, kas ir nostādīts uz biznesa pamatiem un demonstrējis izlēmību jautājumā par sezonas pārtraukšanu.

Grūtākas dienas gan sagaida NHL klubus, kuru liela daļa īpašniekiem nesa zaudējumus jau pirms pandēmijas.

Taču hokeja mekas kopējā nākotne nav apdraudēta.

Tikmēr īpaši sliktā pozīcijā ir profesionālais sports Eiropā. Ja atskaita vadošās futbola līgas, lielākā daļa Eiropas sporta funkcionē uz vietējo uzņēmēju un ­pašvaldību mecenātisma, nevis biznesa pamatiem.

Globālā pandēmija, kas aiz piedurknes atvedīs arī globālo ekonomisko krīzi, var krietni pamainīt lietu kārtību Eiropas sportā. Nebūs pārsteigums, ja no sporta kartes pazudīs vairākas gana prestižas sporta līgas un sacensības, kā arī labi pazīstamas komandas.

Bērziņa klients Rolands Šmits marta beigās tika iepazīstināts ar jaunumiem: Barcelona klubs nāca ar priekšlikumu par 70% samazināt spēlētāju darba algas pandēmijas laikā.

Spēlētājam, kurš sezonā nopelna vairākus simtus tūkstošu eiro, zaudējumi jau no īsas dīkstāves sasniedz iespaidīgas aprises.

«Algu samazināja visiem Barcelona kluba spēlētājiem. Un pilnīgi visi basketbola kluba spēlētāji, saprotot šo sarežģīto situāciju, tam piekrita. Arī futbolistiem ar Mesi priekšgalā,» aizkulises paver Bērziņš.

«Jautājumos ar spāņu klubiem galvenais runasvīrs ir mans biznesa partneris spāņu aģents Arturo Ortega. Kopīgi, savā starpā konsultējoties un dienu dienā komunicējot ar Rolandu, tika vestas pārrunas ar Barcelona klubu. Skaidrs, ka arī mēs kā aģenti tagad nopelnīsim mazāk, taču tas patlaban ir otršķirīgi. Primāras ir spēlētāju intereses.»

Grūti laiki sagaida arī Latvijas profesionālo sportu, kas tā jau klumpačoja un gāzās pie mazākajām vēja brāzmām.

Ja atskaita to atlētu daļu, kas pretendē uz startu olimpiskajās spēlēs, līdz ar to ir raduši sev vietu Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā, pārējie tiešā mērā ir atkarīgi no uzņēmēju un pašvaldību labvēlības. Līdz ar to droši var teikt, ka viņu turpmākā karjera ir zem lielas jautājuma zīmes.

Lielākā daļa klubu līgumus ar spēlētājiem pārtrauca marta vidū, reaģējot uz atceltajiem čempionātiem un atsaucoties uz līgumos iestrādātajiem force majeure punktiem. «Spēlētājiem tas nozīmē to, ka viņi saņems algu par 7,5, nevis 10 mēnešiem, kā bija rēķinājušies,» skaidro Mārtiņš Bērziņš.

«Tie sportisti, kuri nespēlē vadošajās līgās, nepelna tādas summas, lai varētu mierīgi pārdzīvot šo krīzi,» problēmu attīsta Raivis Ušackis. Ja nākamā sezona sāksies laikus, tad spēlētāji pelnīt varēs atsākt tikai septembrī. «Ar vairākiem spēlētājiem šajās dienās pārrunājām, ko darīt. Alga viņiem nebija tāda, lai turpmākos 6–7 mēnešus ­varētu iztikt.»

Maz Latvijā ir tādu sportistu, kas var lepoties ar pilnvērtīgiem darba līgumiem un tajos ietilpstošajām sociālajām iemaksām.

Lielākā daļa Latvijas sportistu Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji vai arī ir mikrouzņēmumu īpašnieki. Šādu savdabīgu lietu kārtību iedibinājuši basketbola klubi.

Līdz ar to tagad arī sportistiem nāksies saskarties ar limitētajiem valsts palīdzības mehānismiem dīkstāvē. «Meklējam risinājumus katram basketbolistam individuāli pretendēt uz kādu no valsts atbalsta ­mehānismiem, jo nodokļu maksātāja statusi spēlētājiem ir dažādi. Iespējams, šis būs tas brīdis, kad arī paši sportisti sāks uzstāt uz darba līgumiem,» pieļauj Mārtiņš Bērziņš. «Skaidrs, ka jaunībā retais domā par tādām lietām kā sociālās garantijas – lielākā daļa grib nopelnīt pēc iespējas vairāk. Tagad par to nāksies ­aizdomāties.»

Optimistiskais scenārijs – rudenī sporta notikumu kalendārs atgriezīsies ierastajās sliedēs. Pesimistiskais – būs jāgaida vēl ilgāks laiks.

Taču pat optimistiskā scenārija gadījumā daudzi profesionāli sportisti rudeni jau sagaidīs citā profesijā. Šāda perspektīva draud arī nacionālo izlašu kandidātiem. «Es uzskatu, ka profesionālais sports Latvijā vismaz uz 1–2 gadiem ir miris,» strikts ir Raivis Ušackis.

Kas rudenī spēlēs Latvijas futbola, hokeja vai basketbola izlasēs un kas turpinās gatavošanos Tokijas olimpiskajām spēlēm? Visprecīzākās atbildes uz šiem jautājumiem patlaban var sniegt tikai Covid-19 vīruss.

Vai aģenti turpmāk pārstāvēs ārstus?

«Šis ir veču laiks. Lai to pārdzīvotu, ir jādemonstrē veču rīcība,» saka Raivis Ušackis. Zem lielas jautājuma zīmes ir daudzu sportistu nākotne, bet sporta aģentu rūpals ir tikpat pakārtots novitātēm kā jebkura starpnieka profesija. «Aģentiem būs skarbs un smags laiks,» Ušackis prognozē.

Viņam piekrīt arī Bērziņš: «Loģiski, ka arī aģenti būs lieli cietēji no šā visa,» viņš secina. «Aģenta komisijas maksas labākajā gadījumā saņemsim par 7,5 mēnešiem, nevis 10, kā bija plānots. Aģentu komisijas ir pēdējais, ko parasti klubi pārskaita, taču šobrīd galvenais – lai klubi vispār izdzīvo.»

Krīze agrāk vai vēlāk beigsies. Sāksies atkopšanās process, un tas sola ļoti nežēlīgas cīņas par medījumu.

«Kuri tirgi pirmie atkopsies, tur būs spēlētāju pārprodukcija,» prognozē Ušackis. «Kurš labāk mācēs pārorientēties, tas arī izdzīvos.»

Gaismu tuneļa galā nezaudē arī Mārtiņš Bērziņš: «Man nav citu mērķu kā vien šo pietiekami sarežģīto periodu sekmīgi pārvarēt. Jā, daudz kas būs jāmaina un jākoriģē, bet šis var būt arī laiks, kad atrast kādu jaunu virzienu vai dimensiju aģentu darbā. Ja ir spēlētāji Eiropas vadošajās līgās, ­aģentam, sapratīgi plānojot ieņēmumu un izdevumu sadaļu, vajadzētu šo laiku pārdzīvot. Taču ir kāds jautājums, uz kuru šobrīd neviens nevar atbildēt: kad tas viss ­beigsies?»

Pandēmija un ar to saistītās dzīvesveida izmaiņas liek cilvēkiem pārvērtēt lietas, bez kurām tie var iztikt. Liek pārvērtēt savas attiecības ar popkultūru un to, cik daudz ir gatavi tai tērēt.

Cik daudz ir gatavi tērēt izklaidei? Un kāda būs šo tēriņu pievienotā vērtība?

Eļļu šai pārdomu ugunij ar retorisku jautājumu pielēja kāda infektoloģe Spānijā. Žurnālistu jautājumus par to, kad šī elle beidzot aizsals, viņa lūdza pāradresēt futbola zvaigznēm, jo tie taču pelna miljonus! Zemteksts: tiem tad vajadzētu būt spējīgākiem situācijas risinātājiem un atbilžu sniedzējiem. 

Vai Covid-19 krīzei būs tāda vilkme, lai starmešu lampas pagrieztu citā virzienā? Raivis Ušackis tādu varbūtību neizslēdz. «Iespējams, būs jāsāk pārstāvēt ārstus. Vācijā ārstiem jau ir aģenti. Un tur nav nekā smieklīga vai neloģiska. Tā ir darbā iekārtošana – labāku nosacījumu panākšana, ieturot savu starpnieka procentu. Kāpēc gan sporta aģenti nevarētu palīdzēt labākas ­darba vietas atrast ārstiem?»

Nudien – kāpēc gan ne?

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+