Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieļauju, ka situācija nemaz nav reta un šādus plānus īsteno ne viens vien vīriešu draugu tandēms operācijā «Glābsim draugu!» vai varbūt godīgāk būtu teikt – «Glābsim sevi no tāda drauga!». Sižets noteikti gana daudz izspēlēts Holivudas filmās vai seriālos, bet patiesībā banāls bez gala: viņš – dzīvē un biznesā veiksmīgs vīrietis (arī par neglītu nenosaukt), tomēr privātajā dzīvē totāls fiasko. Kāpēc? Kā jau tas ierasts, mūsdienu socializēti virtuālā pasaule ļauj par cilvēku iegūt zināmu daudzumu info, pat viņu nesatiekot. Protams, neesmu izņēmums un pirmo iespaidu par cilvēku arī mēdzu iegūt šādi. Par nelaimi man (un maniem draugiem, kas manu palīdzību gaidīja), jau pēc šādas virtuālas iepazīšanās sapratu – tur nekas nebūs! Neņemot vērā drauga vairākkārtējos mēģinājumu mani pārliecināt par maldīgo pirmo iespaidu vai virtuālā tēla neatbilstību reālajam, jau tajā brīdī zināju – tas nav mans tipāžs, un no pieejamiem foto uzreiz bija skaidrs, kāpēc viņam ir problēmas ar sievietēm. Nē, viņš nebija neglīts, tomēr aura bija sajūtama jau no foto. To neslēpa arī draugi – grūti esot izturēt viņa nemitīgo sūdzēšanos un gaušanos. Pēc šādas informācijas uzreiz godīgi pateicu, ka nevēlos šajā plānā iesaistīties. Ja nu kaut kas man vīriešos ļoti nepatīk, tad tā ir sūdzēšanās un gaušanās.
Tā vietā, lai piedāvātu savu plecu, kur paraudāt, teicu, ka varu vienīgi piedāvāt pannu, ar ko «uzšaut pa pakausi».
Teicu – šādi vīrieši nav «mans lauciņš», bet nu savu kompāniju neliegšu.
Jā, starp citu, gaušanās bija pirmais, ko, viņu satiekot dzīvē, dzirdēju arī es. Pēc īsas iepazīšanās, nākamais, ko viņš paziņoja bija tas, ka šeit (vietā, kur visa kompānija satikāmies) ir skaļa mūzika un jāiet prom. Es nevarētu nepiekrist tam visam idejiski – arī mani neapmierināja ne vieta, ne skaļums, ne muzikālā gaume, bet mēs visi tikko bijām satikušies un iepazinušies un tas tobrīd noteikti nebija galvenais temats sarunas uzturēšanai! Pagriezos pret savu draugu un nočukstēju – tas ir «bezcers»! Bija piektdienas vakars, viens no pēdējiem šīs vasaras vakariem, un 90% no mūsu kompānijas bija pilni enerģijas to pavadīt aktīvi.
Tā kā mūsu kompānijas aktīvākā daļa vēl nebija gatava norakstīt savu vakaru, sadalījāmies. Jā, arī mēs nedevāmies uz skaļu un mutuļojošu vietu, tomēr mūsu kompānija bija absolūti pozitīva, jautra un enerģētiska. Mūsu starpā nebija (it kā) nekādu seksuālu nodomu, tomēr savstarpējie fluīdi gaisā bija. Jau tobrīd nodomāju – šī situācija ir kārtējais pierādījums tam, ka cilvēks vai nu ir, vai nav seksuāls. Un to nevar ne iemācīties, ne noskatīties. Un, jā, – humors. Tas ir tik seksīgs! Caur flirtējošiem jokiem var uzburt tik foršu dzirksteli pasākumam, tas sagādā baudu visiem dalībniekiem, nemaz nav obligāti jāmēģina vienam otru iedabūt gultā! Kad mūsu jautrās un ne tik jautrās kompānijas atkal savienojās, «pasākuma atslēga» jau bija iemalkojis vīnu un atslābinājies. Iespaids bija mazliet uzlabojies, un tomēr tas joprojām bija bezcerīgs. Un brīdī, kad man draugs bija aizgājis pie bāra pēc dzēriena, vienīgais, ko šis vīrietis spēja izdomāt un man pajautāt: «Tu arī rīt brauksi ar viņiem ar laivām?»
Kad sākšu rakstīt grāmatu par attiecību un pavedināšanas tēmu, šis būs viens no citātiem, ko atzīmēšu nodaļā, kā noteikti nevajag uzsākt sarunu ar sievieti. Pēc šīs frāzes es sev un draugam pateicu – viss, pasākums ir sevi izsmēlis, es no dalības tajā izstājos un vakaru pavadīšu, atpūšoties tikai sev tīkamā kompānijā. Kā jau tas bija paredzams, pasākums bija izsmelts arī vakara varonim, viņš posās mājup. Un tad nāca pārsteigums numur divi – uz atvadām viņš man veltīja frāzi: «Bija prieks iepazīties. Forši patusējām! Cerams, drīz satiksimies atkal!» Es pieklājīgi pasmaidīju un atvadījos, mans draugs (tas, kurš bija šīs idejas autors) nokrita man aiz muguras un apsmējās balsī. Pat viņš nesaprata, kā kaut ko tādu var pateikt pēc šāda vakara?!
Šis bija viens no tiem vakariem, kad spēcīgi izjutu, cik ļoti mani uzbudina vīrieša humora izjūta (un tieši pretēji – atsaldē tās trūkums vai slikts humors). Ja tev tās nav, tas ar laiku kļūst nolasāms arī enerģētiski – tavs izskats, stāja, žesti un sejas izteiksme, visā tajā strāvo tāda aura, no kuras organiski gribas atgrūsties.
Un tici man, es pat negribu izmēģināt, cik lielisks tu esi gultā. Jo, patiesībā, ļoti šaubos, ka tu esi lielisks gultā.
Neviens neprasa no tevis Bekhema vai Klūnija izskatu, bet mēģināt rast sevī Alfija prasmes jokot un valdzināt vajadzētu. Un, pat ja nespēj brīvi jokot un flirtēt, tad vismaz neesi ar dzīvi neapmierināts, nomācošs vīrietis. Es noteikti sapratu, ka jēdziens «nūģis» nav tikai vidusskolas «amīšu» seriālu izdomāts termins. Tā ir realitāte. Un arī vecumā, kas jau sen tālu prom no vidusskolas.
Nobeigumā gribu teikt, ka tomēr nevēlos noniecināt nevienu cilvēku – pieprasījums ir visiem. Galvenais, lai sakrīt prasības gan piedāvājumam, gan pieprasījumam. Bieži vien gan jāsecina, ka vēlmes sagaidīt ir daudz lielākas, nekā spēja pašam piedāvāt.
