• Šobrīd

    weather img

    Rīga -17°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Sekss, piedzīvojumi un fizioloģiskās sajūtas. Kāpēc viņas krāpj?

    Sekss un attiecības
    Elīna Zalāne
    22. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Iemesli ir tie paši, kas vīriešiem. Viņas nespēj apmierināt savus instinktus un sāk lūkoties, vai apkārtnē nav kāds labāks kandidāts. Jo ārpusē viss izskatās vilinošāk, vismaz no parādes durvju puses. Konsultē psiholoģe Kristīne Balode.

    «Seksuālā monogāmija ir salīdzinoši jauns veidojums, ko maldīgi esam salikuši kopā ar mīlestību. Mūsdienās ir iespēja izvēlēties mīlošas attiecības, un mums šķiet, ka seksualitātes instinkts tam akli sekos, bet tā nenotiek. Un tur nav loģikas, kāpēc tam vajadzētu sekot. Dzimumakts un tā prasības parāda, cik monogāmija patiesībā ir sarežģīts veidojums.

    Laikos, kad būtiskākais bija, lai ciltij kopumā dzimst spēcīgi pēcnācēji, nevienu neinteresēja, kurš ar ko pārojas un kam īsti ir tie mazie knēvelīši, kas skraida apkārt. Sieviete staigāja pa vairākām alām, jo viņai ir nepieciešams ilgāks laiks nekā vīrietim, lai nonāktu līdz kulminācijai. Un nevienam tas nešķita nepieklājīgi – viņa aizgāja pie viena, pie otra, pie trešā, beigās guva to, ko vēlējās, un laimīga aizgāja gulēt. Brīdī, kad evolūcijas attīstības gaitā vīrietis sāka iekopt savu teritoriju un no cilts vadoņa pārtapa par zemnieku, viņam kļuva svarīgi, vai mana manta ir pietiekami liela, lai nodrošinātu visu saimi. Tad arī parādījās nozīme tam, kas ir bērnu tēvs, – kam viņi ir jābaro.

    Krāpt gribēsim vienmēr

    No kādreiz eksistējušā bioloģiskā vienkāršuma esam aizgājuši tālu prom. Senie prototipi nav modelis, pēc kura dzīvot mūsdienās, bet tie palīdz saprast instinktus, kuri mums ir daudz spēcīgāki par veselo saprātu. Mūsdienu emocionālais, vērtējošais skatījums ir sarežģīts. Principā mēs vienmēr gribēsim krāpt, tāda ir mūsu daba. Lai vīrietis varētu sevi paplašināt, viņš vienmēr gribēs jaunu sievieti. Tas nenozīmē, ka viņš ies un ņems, bet viņš vienmēr pamanīs jaunas sievietes. Tāds ir viņa uzdevums šajā pasaulē. Savukārt sievietes, lai viņu bērniņš būtu spēcīgs un vesels, vienmēr meklēs labāko un savu vīrieti kādā brīdī sāks apšaubīt. Vai vīrietis visu mūžu varēs būt labākais un sieviete mainīga un pārsteidzoša, ir abu mājasdarbs. Krīzes un vēlme iet pa kreisi nekad nenāk no zila gaisa tikai tāpēc, ka vienam kaut kas sagriezies galvā. Attiecības veido divi cilvēki, un abi tās ārda.

    Pamatojoties uz Šekspīra romantizēto mīlestību, mums bieži šķiet, ka seksuālajās attiecībās visam jānotiek pašam no sevis. 

    Doma, ka vienu partneri gribēšu līdz mūža galam un ka nekad neiekārošu nevienu citu, ir absolūta melošana sev.

    Jautājums ir, ko darīšu ar savu instinktu, kad attiecībās būs krīze, es ieraudzīšu kādu citu un šķitīs, ka ārpusē viss ir foršāk un krāsaināk. Vai es atradīšu motivāciju un vēlmi saņemties, nevis šaušu pa kreisi? Katram ir jāizdara izvēle – ļauties šim instinktam vai nē. Ja sievietei ir nospļauties par to, kā šis sociums ir būvēts, tad viņa ar savu instinktu var darīt visu, kas ienāk prātā. Bet, ja pati pēc tam jūtas slikti, jo ir aizskārusi otru, tad ir jāsāk dīlot ar sevi. Cik daudz viņa ir gatava par to maksāt? Mēs esam piedzimuši ar kājām, būtu stulbi ar tām neiet, bet aiziet var dažādos virzienos.  

    Sievietei fiziskā krāpšana kā pēdējais solis ir raksturīgāka. Bet kurš teicis, ka tā ir īpašāka par emocionālo krāpšanu, ar ko viņa nodarbojas pirms tam jau gadiem? Ja sieviete ir emocionāli trula, viņa vairs nav kopā ar tevi. Viņa jau ir ar kādu citu. Ja vīrietis krāpj, tad viņš ar otru sievieti pārsvarā ir tikai fiziski. Taču abos gadījumos rezultāts ir viens – jūs vairs neesat kopā.

    Kompromiss starp porno un romantiku

    Ko vīrietis var darīt, lai sieviete viņu nekrāptu? Attīstīt prasmes arvien būt vislabākajam. Tieši tāpat kā sievietei – arvien būt jaunai un mainīgai. Pāra seksuālā mijiedarbība ir ļoti daudzslāņaina, tur ir daudz primitīvā, par ko citās dzīves situācijās mums vispār nerastos jautājumi. Agresija un seksualitāte ir ļoti tuvas. Vīrietim ļoti svarīga ir dominance. Ja tās nav, viņa būtībai nav nozīmes. Kā vīrietim iedot dominances sajūtu, lai abiem būtu labi, ir pāra sadarbības jautājums. Vienai sievietei var pietrūkt vīrieša dominances, citai – iejūtības. Sievietei svarīga drošība un aizmugure, tāpēc neviena, kura ir emocionāli un fiziski pabarota, ārpus mājas neko nemeklēs. Sievietei vajag sajūtu, ko dod spēcīgs vīrietis, nevis pašus muskuļus. Savukārt, ja vīrietis grib lielas krūtis, tad viņš tiešām grib lielas krūtis, nevis sajūtu, ko dod sieviete ar šādām krūtīm.

    Pāra seksuālo mijiedarbību var attēlot kā trīsstūri, kura augšpusē ir abu seksuālā dzīve, un katrā no apakšējiem stūriem – vīrieša un sievietes vēlmes. Vīrietim vajag fizisku darbību, seksuālu aktu, sievietei – emocionālu labsajūtu. Abi šie faktori – fizisks sekss un izsmalcināts jutekliskums – ir jāsaliek kopā, lai augšējais punkts, pāra reālā seksuālā dzīve, būtu līdzsvarā. Citiem vārdiem sakot: vienā pusē ir porno, otrā romantiskā – filma, lai augšējais trīsstūra punkts nenokristu, abiem jābūt piesātinātiem un pabarotiem ar vajadzīgo.

    Apmierinātie pūlī izceļas

    Ne jau tikai ar uzmanību un ziediem sievieti var seksuāli apmierināt.

    No ziediem orgasmu neviena, visticamāk, negūst. Sievietes grib seksu, piedzīvojumus un fizioloģiskās sajūtas.

    Seksuālas attiecības sākas ar sarunu, skatienu, pieskārienu, bet tām ir jānoslēdzas ar reālu fizisku tuvību. Ja vīrieši vēlas, lai sievietes viņus nekrāpj, viņiem arvien jābūt labākajiem. Un nevis labākajiem ar ziediem, briljantiem un dārgām mašīnām, bet seksuāli labākajiem. Paradoksāli, bet enerģijas avots seksam un naudas pelnīšanai ir viens. Jo vīrietis vairāk realizējas vienā jomā, jo mazāk enerģijas atliek otrai. Kad lai vīrietis kopj seksuālās attiecības, ja viņam ir jāvairo nauda?

    Pāri, kuriem ar seksu viss ir kārtībā, patiesībā ir ļoti reti, un uz ielas viņus uzreiz var pamanīt – jūtama dzīva enerģija un redzams, ka cilvēki viens no otra ķer ķermenisku kaifu. Tādiem pāriem nezūd ķermeniskā saikne, bet viņi arī nav ārišķīgi uzbāzīgi. Diemžēl, jo garāka ir kopdzīve, jo vairāk viņi ķermeniski attālinās, un tad gaida tās brīnumainās seksuālās attiecības. Bet pēkšņi tādas nevar būt – jo tālāk viens no otra aizejam, jo grūtāk ir atkal tuvināties. Kad pārim vairs nav laba seksa, viens otram sāk piekasīties tur, kur nepiekasītos, ja seksā viss būtu labi. Attiecību krīzes parasti nenāk abiem reizē, jo katrs attīstāmies savā tempā. Ja brīdī, kad vienam uznāk krīze, otrs necīnīsies un nemīlēs pa diviem, atrisinājuma nebūs. Reizēm notiek klikšķis, un sieviete attopas, ka vīrietis ir tik vērtīgs, ka arī viņa ir gatava pacensties. Un otrādi.»

    Pieredzes

    Piekrāpu un iemīlēju vēl vairāk

    «Gan sievietēm, gan vīriešiem krāpšanas iemesli ir vienādi. Ja to izdara vīrieši, viss ir vienkāršāk: «Izslaucīju kaut kur skursteni un atgriežos vecajā dzīvē.» Savukārt, ja sieviete laiž pa kreisi, bieži vien viņa vēlas kaut ko pateikt. Tas var būt sauciens pēc uzmanības, varbūt sieviete tādā veidā uzkačā sev pašapziņu. Kā viss pēc tam izvēršas, atkarīgs no vīrieša, kuram sieviete cenšas dot signālus. Viens variants, ka attiecības pēc tam beidzas. Bet ir arī gudri vīrieši, kuri saprot, ka sievietei tā ir sava veida terapija un viņi uz to varbūt pat ir izprovocējuši. Tas bija mans gadījums.

    Bijām kopā jau desmit gadus. It kā stabilitāte bija, paņēmām arī kopīgu kredītu, bet es vienmēr esmu gribējusi precēties. Savukārt manam vīrietim tas nebija svarīgi. Viņš uzskatīja, ka kredīts faktiski ir kā zīmogs pasē. Tā arī mēs dzīvojām kopā bez lielām domstarpībām, bet bija šis jautājums, kurā mums atšķīrās viedoklis.

    Visu šo laiku biju uzticīga un uz citiem nepavilkos. Protams, reizēm bija koķetēšana, kas cēla pašapziņu, bet nekas vairāk. Līdz zināmam brīdim – vienā darba pasākumā satiku vīrieti, kurš drīz vien lika saprast, ka viņš manis dēļ jūk prātā. Džeks bija diezgan neatlaidīgs. Visu laiku pievērsa uzmanību un kādā nedēļas nogalē aicināja braukt pa Latviju ar riteņiem. Es par to izstāstīju savējam, bet viņš saka: «Nu, forši, brauc!» Un vēl pavaicā, vai neesmu aizmirsusi zobu birsti. Es arī aizbraucu. Tas vīrietis mani nēsāja uz rokām, un, protams, viss notika jau pirmajā vakarā. Bija patīkami, bet nebija tā, ka es būtu gatava visu pamest. Turklāt, guļot ar viņu, domāju par vīrieti, kas mani gaida mājās. Salīdzināju, kā viņš to un to dara labāk.

    Protams, daļēji tā bija ziņkāre. Vienmēr esmu bijusi attiecībās, un periodi, kad esmu viena, bija ļoti īsti. Dzirdot stāstus par krāpšanu citu attiecībās, vienmēr biju domājusi – vai es tā varētu. Tā kā nekad nebiju krāpusi, šķita, ka nākamajā dienā jutīšos ļoti slikti, nepareizi. Gaidīju nožēlu, bet es sajutos kā vecis – lieta izdarīt, emociju nekādu. Ko tālāk? Sāk jau gribēties mājās. Līdzīgi kā kaķim, kurš grib tikt ārā no dzīvokļa. Sākumā viņš ir gatavs izlēkt pa logu arī no trešā stāva, bet, kad tiek ārā, tad brēc: «Laidiet iekšā, laidiet iekšā.» Tāpat kā Brexit – grib ārā, bet ko tad, kad tiek?

    Kad devos mājās, biju gatava, ka manas mantiņas būs izliktas no dzīvokļa un uz durvīm būs rakstīts: «Vācies prom, kuce.» Bet mani mājās sagaida ar vakariņām, vaicā, kā gāja. Izturas tā, it kā es būtu aizbraukusi ar draudzenēm uz SPA. Par notikušo mēs īpaši nerunājam. Viņš paliek pie tā, ka es aizbraucu velobraucienā, izčakarēju to džeku, bet beigās atgriezos pie viņa. Citas detaļas viņu neinteresē. Starp citu, pēc tam arī sagaidīju bildinājumu. Man pašai notikušais lika viņu iemīlēt vēl vairāk un paskatīties pilnīgi citām acīm. Ja viņš būtu rīkojis skandālu un teicis, ka es nekur nebraukšu, man tas tikai vairāk uzsistu asinis. Kad pēc tam vaicāju, kāpēc man ļāva braukt, viņš atbildēja: «Bet tu taču aizbrauktu tāpat. Tev tajā brīdī to vajadzēja. Es to sapratu un apzinājos, ar ko riskēju.» Es viņu par to apbrīnoju. Viņš izturējās ļoti cienīgi un labāk par mani pašu zināja, kas man tajā brīdī ir vajadzīgs.»

    Uztvēru kā brāli

    «Viņš bija mans pirmais vīrietis, un man nebija, ar ko salīdzināt, bet tagad ir skaidrs, ka jau no sākuma viņš mani seksuāli neuzrunāja. Es viņu vienmēr uztvēru kā brāli. Man tomēr ir būtiski, lai vīrietis šķiet vizuāli pievilcīgs, lai izskatās vīrišķīgs, spēcīgs. Šis vīrietis tāds nebija. Es uz to arī norādīju un teicu, lai viņš iet uz sporta zāli kačāties, bet viņš to nedarīja. Mēs bijām kopā septiņus gadus, krāpt es viņu sāku pēdējā. Grūti pateikt, kāpēc to izdarīju tieši tad, jo izdevības bijušas arī pirms tam.

    Viss sākās ar kolēģi, ar kuru biju koķetējusi gadiem. Nevarētu teikt, ka viņš man ļoti patika, bet, protams, bija interese, kā būtu, ja būtu. Viss notika, kamēr mans toreizējais vīrietis bija komandējumā. Ar šo vīrieti tā bija viena reize, nekāds atkārtojums nesekoja, bet pēc tam bija divi citi. Reizēm saka, ka pie krāpšanas vainīgs alkohols. Atzīstu, ka man tā bija problēma, jo nevienā no tiem gadījumiem es nebiju skaidrā. Visās reizēs biju nevis vienkārši iedzērusi, bet pārdzērusi jēgu. Otro reizi tas notika ar mūsu kopīgo paziņu, kurš pats arī nebija brīvs. Pārgulējām vairākas reizes, bet man viņš īsti neko nenozīmēja. Iespējams, tāpēc, ka zināju – neesmu viņa vienīgais sānsolis. Pēc tam caur vienu draudzeni iepazinos ar savu nākamo vīru.  Ar viņu viss notika visstraujāk – pirms tam nebijām pazīstami, bet pārgulējām jau pirmajā vakarā, un pēc pāris mēnešiem pametu savu toreizējo draugu. Pēc tam bieži esmu domājusi, kāpēc biju gatava iepriekšējās attiecības izbeigt tieši šā vīrieša dēļ, kurš no visiem bija vissarežģītākais – aizņemts, ar bērniem un vairākām attiecībām pagātnē? Ar viņu man vienkārši aizvērās ciet.

    Vīrs joprojām ir ļoti aizdomīgs, ja vakarā ar draudzeni aizeju uz koncertu un saku, ka pēc tam gribu palikt ilgāk un, piemēram, aiziet vakariņās. Parasti viņš sāk trakot un kļūst ļoti greizsirdīgs. Acīmredzot viss atkarīgs no veida, kādā iepazīstas. Domāju, ka viņš vienmēr būs ļoti aizdomīgs. Bet, esot kopā ar viņu, man nemaz īpaši vairs negribas vienai iziet. Un, kad tajās retajās reizēs viņš prasa, kāpēc man kaut kur jāiet, īsti neko pat nevaru atbildēt. Viņš parasti vaicā, vai man vajag citu veču uzmanību. Protams, tas paceļ pašapziņu, ja sveši vīrieši uz tevi skatās, bet šobrīd nevaru pat iedomāties par pārgulēšanu ar kādu citu. Jā, paskatīties uz citiem ir patīkami, bet neko vairāk. Ar vīru tik daudz kam esam gājuši cauri, īpaši attiecību sākumā, pašiem šobrīd ir bērni, viss ir puslīdz sakārtojies, un tagad ar to visu riskēt? Nē. Toreiz arī biju lielāka maksimāliste, daudz prasīgāka – domāju, ka vīrietim ir nezin kas jāspēj un jāprot. Tagad esmu tuvāka realitātei.»

    Raksts publicēts žurnālā Klubs 2016. gada 11. numurā.

     

     

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+