• Šobrīd

    weather img

    Rīga +6°C Daļēji apmācies, Z vējš, 1.03 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Seksa koučs: Ja sieviete pēc mīlēšanās jūtas kā jaundzimis mazulis, var teikt, ka vīrietis viņu ir atvēris

    Sekss un attiecības
    Vintra Vilcāne
    Vintra Vilcāne
    7. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Lai arī mums šķiet, ka par seksu zinām daudz vai pat teju visu, dažreiz sarunās par to atklājas nianses, par kurām nav bijis ne jausmas. Par to, kāpēc nedarbojas seksa teorijas un cik vērtīga ir tieši praktiskā pieredze, ekskluzīvā intervijā «Klubam» – krievu izcelsmes holandiešu seksologs un psihologs Alekss Mejs.

    Intervija publicēta žurnālā «Klubs» 2017. gada 3. numurā. 

    Alekss Mejs ir seksa koučinga programmu vīriešiem un sievietēm radītājs. Dzimis Maskavā, izglītību ieguvis Nīderlandē un ASV, šobrīd dzīvo Amsterdamā. Aleksam Mejam ir vairāk kā divdesmit gadu praktiskā pieredze, viņš vada seminārus un treniņnodarbības Monreālā, Amsterdamā, Kopenhāgenā, Oslo, Krievijā, Ukrainā un citur pasaulē. Grāmatu «Sekss – praktiskā pieredze vīriešiem», «Sekss – praktiskā pieredze sievietēm» un «11 sieviešu orgasma veidi» autors.

    – Lasīju, ka sekss jūs sācis interesēt jau četru gadu vecumā…

    – Jā, tā bija.

    Citiem bērniem bērnudārzā patīk zīmēt vai dejot, man bija ļoti liela interese par pretējo dzimumu. Protams, līdz apzinīgam vecumam un pēdējiem skolas gadiem – nevainīga interese.

    Divpadsmit gadu vecumā sāku lasīt «Padomju medicīnas enciklopēdiju», jo nekā cita diža jau šajā sfērā padomju laikos nebija. Pēc tam sāku mācīties psiholoģiju un uzzināju aizvien vairāk. Bet mani nekad nav interesējis savaldzināt pēc iespējas vairāk sieviešu, būtiskāks šķitis viņu apmierinājuma aspekts. Kā sievietei sagādāt tādu baudu, lai viņu seksā uzspridzinātu?! Diemžēl, lai gan veikalu plaukti ir aizbāzti ar visu iespējamo seksa literatūru, patiesi vērtīgas informācijas par šo tēmu pasaulē ir ļoti maz. Jā, bet savu pievēršanos seksa pētniecībai es sauktu par sava veida apsēstību.

    – Ko jūs no milzīgā seksa literatūras un materiālu klāsta tomēr atzīstat par vērtīgu?

    – Kad aizbraucu no Padomju Savienības, izjutu informācijas badu. Bet Holandē man radās lieliska iespēja to aizpildīt. Toreiz jau nebija interneta, bet bija video kasetes, kursi, grāmatas par šo tēmu. Holande jau ir atvērta valsts šajā ziņā. Es taču visu savu algu notērēju seksa literatūrā. Tā kā esmu praktiķis, sāku visu izmēģināt ar partnerēm. Toreiz vēl nebiju precējies un man bija daudz iespēju eksperimentēt. Ko es sapratu? Ka grāmatu teorija diemžēl nedarbojas. Izmēģinot «Kāmasūtras» 100 pozīcijas, mana partnere pēc tam nedēļu normāli pastaigāt nevarēja. Nē, nu savā ziņā šis process bija aizraujošs un interesants… Un partnere varēja draudzenēm stāstīt, ka vakar seksā uz galvas stāvējusi. Bet savā ziņā, to visu darot, kļūsti par tādu kā klaunu. Un tas nav ceļš uz panākumiem.

    Kad to sapratu, daudz uzmanīgāk sāku pievērsties seksa literatūras autoriem. Izrādījās, ka viņi visi ir teorētiķi. Ja 300 lappušu biezās grāmatās par seksu labākā gadījumā var atrast vienu sev noderīgu padomu, kāda jēga to ieteikt lasīt citiem?! Es sāku meklēt cilvēkus, kas neraksta grāmatas un nedižojas ar savām zināšanām seksa jomā – reālus praktiķus, par kuriem sievietes viena otrai mēdz pačukstēt. Tādu cilvēku pasaulē ir ļoti maz. Bet nevar noliegt, ka prasmīgs sekss un spējas šajā jomā ir viņu dzīves talants. Es uzliku sev mērķi atrast tādus cilvēkus. Tiekoties ar simtiem vīriešu, par kuriem klīda seksa leģendas, izsijājās reāli četri, no kuriem kaut ko bija vērts mācīties.

    – Jūs varat nedaudz pastāstīt par sevi? Zinu tikai, ka esat bijis precējies ar holandiešu modeli.

    – Jā, es ļoti agri apprecējos – 24 gadu vecumā. Piecus gadus cīnījos par šīm attiecībām un tad izšķīros.

    – Ar visām savām zināšanām psiholoģijā un seksā…

    – Toreiz jau man praktiski nebija nekādu zināšanu. Es šajā laulībā centos kopēt savu vecāku attiecības, kas bija visnotaļ labas. Taču nekas man nepalīdzēja.

    Šobrīd man, par laimi, atkal ir attiecības.

    – Kas vīrieti varētu pamudināt apmeklēt seksuālās meistarības semināru?

    – Sekss, tāpat kā ēdiens, cilvēkam dod kaut kādu noteiktu apmierinājuma devu. Un tu vari katru dienu ēst «McDonald’s» un domāt, ka tā arī ir pasaules izcilā virtuve. Bet, pamēģinot itāliešu picu, taju virtuvi un vēl kaut ko, iegūsti pavisam jaunas garšas.

    Ja vīrietis var iegūt desmitreiz vairāk baudas kopā ar partneri, kuru pirms tam uzskatījis par aukstu un frigidu, domāju, ka tas ir pietiekoams stimuls.

    Un tas viss saistīts ar saprotamām fizioloģiskām lietām, es pat nepinu iekšā ne tantru, ne ezoteriku.

    – Kāda attieksme jums ir pret vīriešiem, kas par svarīgāko seksā uzskata kvantitāti, ne kvalitāti? Apmēram – jo vairāk sieviešu, jo labāk.

    – Tas notiek tāpēc, ka vīrieši nezina, kā iet dziļumā ar vienu sievieti. Arī tīri tehniskā ziņā. Vīrieši meklē sievietes, lai izbaudītu vienas un tās pašas izjūtas. Viņi turpina iet uz to pašu «McDonald’s», tikai citā adresē. Mēģina paņemt frī, un, iespējams, ka tie ir mazliet citādi nekā iepriekšējā vietā, bet pēc divām dienām arī šie kartupeļi viņiem būs apnikuši, jo pēc būtības tie paši kartupeļi jau vien ir. Un tā tas var izvērsties visas dzīves garumā – nebeidzami ātrās ēdināšanas restorāna apmeklējumi. Līdz brīdim, kamēr kāds viņiem atklās to, ka ir iespējams ar vienu sievieti iet dziļumā. Diemžēl nevienam no mums, veidojot attiecības, netiek līdzi dota rokasgrāmata, kā to darīt. Tāpēc ļoti bieži remdinām savu sākotnējo apetīti tā, kā ir vienkāršāk un ērtāk.

    Es gan netaisos nevienam lasīt morāli. Ja cilvēks atrodas dzīves posmā, kurā viņam nav nekādu morālu saistību ne pret vienu, kāpēc gan viņš nevarētu ielaisties gadījuma sakaros?! 

    – Bet vai tie neiztukšo?

    – Bībelē ir ļoti labi pateikts – ir laiks savākt akmeņus un laiks tos izmētāt. Astoņpadsmitgadīgs vīrietis, kuram testosterons nāk ārā pa visām vīlēm, diez vai ar pirmo satikto sievieti uzreiz precēsies un dibinās ģimeni. Viņam vajadzīgs laiks, lai smeltos pieredzi seksā.

    – Jūs varētu man raksturot seksuāli inteliģentu vīrieti?

    – Kā jūs to domājat? Tad es jums gribētu lūgt aprakstīt cilvēku, kas māk uzvesties pie galda un pareizi izmantot nazi un dakšiņu.

    – Nu, es teiktu, ka viņš ir kulturāls cilvēks…

    – Un tas arī viss. Te ir drusku cita lieta. Kad vīrietis sēžas pie galda, piemēram, diplomātiskā pieņemšanā, viņš zina ne tikai, kā rīkoties ar nazi un dakšiņu, bet arī omāru knaiblēm. Līdzīgi ir ar seksu.

    Ja tu gatavojies tuvībai ar sievieti, tev jāsaprot, kā funkcionē viņas uzbudinājums, kā darbojas sievietes seksualitāte.

    Ka pastāv neapstrīdami un nemainīgi likumi, kurus bezjēdzīgi pārkāpt. Un seksa tehniku var apgūt. Vēlams, protams, lai klāt nāktu mīlestība un cieņa pret sievieti. Ir daudz vīriešu, kas sievietēm piedēvē kaut kādus negatīvus apzīmējumus. Viņi uzskata, ka mīlēt un cienīt var tikai savu sievu, bet pārējām sievietēm viņi neuzticas. Bet man ļoti svarīga šķiet cieņa un mīlestība pret sievietēm vispār.

    – Vīriešiem, tieši tāpat kā sievietēm, nepatīk, ka viņus māca. Turklāt liela daļa cilvēku uzskata, ka viņiem seksā viss ir kārtībā. Ko jūs par to domājat?

    – Es nemācu neko tiem, kas uzskata, ka viņiem viss ir kārtībā. Diemžēl ne vīrieši, ne sievietes lielākoties nezina, kas ir labs sekss. Kad runa skar seksu, vīrieši nedzird patiesību par sevi. Un arī sievietes bieži vien neko lāgā nezina par sevi, kaut arī visi apkārt raksta un runā par seksu. No kurienes tad rodas tas maldīgais uzskats, ka desmit minūšu dzimumakts ir norma?!

    Bet, protams, sekss ir ļoti delikāta tēma, īpaši vīriešiem. Vīrieša ego šajā ziņā stāv sardzē. Un, ja kāda sieviete sāk žēloties un saka, ka vīrietis šodien viņu seksā sāpinājis vai arī bijis neveikls, viņš, protams, uzreiz savās domās attin citas seksuālas epizodes ar sievietēm, kurām viss ir bijis labi. Pie kāda secinājuma viņš nonāk? Es neesmu vainīgs, tā sieviete ir frigida. Bet ko šāds apzīmējums nozīmē sievietei? Viņai nenormāli krītas pašapziņa, un viņu uz visiem laikiem pamet cerība, ka vīrieti var pārtaisīt. Un tad viņa dzīvo ar šo nolemtību tālāk, bet vīrieši turpina uzskatīt, ka pietiek piecas minūtes intensīvi padarboties gultā, pēc tam aizmigt, un pienākums ir izpildīts.

    – Kā atvērt vīrieti runāt par seksu?

    – Tas nav tik vienkārši. Ir jāzina daudz kas, tostarp, kā tikt galā ar vīriešu noslēgtību, emocionālo ierobežotību. Tāpēc recepte sanāks tāda garāka.

    Diemžēl es to nevaru izskaidrot šīs intervijas ietvaros. Jo tas būtu tāpat kā piecās minūtēs izstāstīt visu par neirofizioloģiju.

    – Vai ilgstošā kopdzīvē iespējams izjust seksu katru reizi kā svētkus?

    – Patiesībā jau mums neviens nestāsta, kā saglabāt kaisli attiecībās. Tikai dod lētus padomus, kuri nedarbojas. Nu, piemēram, sievietēm pirkt seksīgu apakšveļu vai arī atmodināt savu seksualitāti, un tad vīrietis viņas atkal iekāros. Tas nav tik vienkārši. Ja grib saglabāt kaisli pēc 10, 20 gadiem, jāzina, kā patiesībā strādā dzimumtieksme. Jāsaprot, kādi jaudīgi mehānismi darbina gan sievietes, gan vīriešus.

    Turklāt mums mēģina iestāstīt arī, ka monogāmija ir tā paradigma, kurā mēs vienmēr esam bijuši. Tie ir meli. Monogāmijai ir ļoti jauna vēsture, un daba tajā nav ieinteresēta. Daba ir ieinteresēta, lai mēs vairotos. Mums gribas veicināt mīlestību ar vienu partneri, bet daba mums šajā jautājumā pat negrasās palīdzēt. Mēs varam paļauties tikai uz mūsu pašu apzinātību un morāli. Un tas nav vienkārši. Tomēr ilgstoša kaisle pastāv. Tikai tā prasa abu partneru iesaistīšanos – to, ko mēs mēdzam saukt par darbu ar attiecībām.

    Cilvēkiem liekas pretīgi vienā katlā likt attiecības un seksa tehniku, tomēr cerēt, ka viss atnāks pats no sevis, ir drusku naivi.

    Kā bija agrāk? Palasiet Tolstoju! Cariskajā Krievijā, aristokrātiskās ģimenēs vīram un sievai bija atsevišķas guļamistabas. Tā bija tā laika kultūra, kuru iznīcināja komunisti. Bet šīs atsevišķās guļamistabas bija viens no nebūt ne tik mazsvarīgiem elementiem, lai vīrietim un sievietei nevajadzētu pilnīgi visu laiku pavadīt kopā. Paskatieties, kas notiek ar laulāto pāri «hruščovkas» vienistabas dzīvoklī pēc ilgstošas kopdzīves! Tas ir tikai laika jautājums, lai sāktu ienīst viens otru. Nevajag pavadīt tik daudz laika kopā, katram ir nepieciešamas savas intereses.

    Sievietes, nebaidieties atlaist vīrieti uz kooperatīvo pasākumu. Lai viņš iet! Un sieviete arī lai aiziet viena pati uz diskotēku un saņem vīriešu uzmanību un apliecinājumu tam, ka viņu iekāro ne tikai vīrs. Ja abi uzlādējas no enerģijas ārpasaulē, pēc tam attiecības kļūst tikai stiprākas. Jā, mūs iekāro un vēlas citi, bet mēs izvēlamies viens otru. Vai tā nav forša doma? Liekoties gultā, abiem būs jauna enerģija. Pavisam cita, nekā tā, kad abi treniņbiksēs vai halātos augu dienu berzējas viens gar otru mājās. Lai nu kā, es esmu monogāmijas piekritējs, un nākotne pieder vīrietim un sievietei, kas ilgstoši dzīvo kopā un kuru attiecības visu laiku iet dziļumā.

    – Kādas, jūsuprāt, ir pašas lielākās problēmas seksā?

    – Pati lielākā problēma ir tā, ka cilvēki zaudē jebkādu interesi par seksu. Ja var ticēt statistikai, tad kopdzīves pirmajā vai pusotrā gadā sekss ir ļoti biežs, varbūt pat katru dienu, pēc tam tas neizbēgami kļūst retāks un retāks. Pāriem, kuri ir kopā vairāk nekā piecus gadus, lielākoties dzimumakts neaizņem ilgāk kā septiņas minūtes, ieskaitot priekšspēli. Vīrietis izpilda savu laulātā pienākumu, piedodiet, tāpat kā noteiktos laikos ejot uz tualeti, jo vajadzība spiež.

    Pāru attiecībās kļūda ir tā, ka pārstājam novērtēt savu partneri. Savu otro pusi sākam uztvert kā kaut ko, kas mums pienākas. Protams, ka tad, kad es pārnākšu mājās, viņa tur jau būs priekšā. Protams, ka tad, kad man sagribēsies seksu, viņa apgulsies, papletīs kājas un viss notiks. Un viņa būs apmierināta. Un te parādās tas, kā pietrūkst – darba pie attiecībām. Jo ir taču baigais slinkums! Es eju uz darbu, nesu mājās algu, ko tu vēl gribi?

    Kāds man var nepiekrist un teikt – mums tā nav, un es tikai priecājos par šādiem pāriem. Bet ļoti daudzi dzīvo tieši tā, kā es to aprakstīju.

    – Ko ar vīrieti seksā dara kompleksi?

    – Pirmām kārtām jau padara nelaimīgu viņa partneri. Vīrieši daudz ko baidās darīt, kaunas darīt, pat domāt par kaut ko neuzdrošinās. Tas viss ir kaut kā apspiešana sevī. Bet viss, ko jūs sevī apspiežat, izlien uz āru visneiedomājamākajos veidos. Kompleksu ir ļoti daudz. Sākot ar to, ka vīrietis baidās neatbilst kaut kādiem uzspiestiem sabiedrības standartiem. Dzimumlocekļa izmērs arī ietilpst šajā kategorijā. Un var tikai pabrīnīties, kā uz «dzimumlocekļa palielināšanas» reklāmām iekrīt visnotaļ nopietni un cienījami cilvēki. Bet, jā, vīrieši «komplekso». Arī pēc seksa viņi mēdz sev uzdot jautājumus – vai es visu izdarīju pareizi, vai nebiju pārāk bezkaunīgs, ātrs, garlaicīgs, traks?

    – Kāpēc mēdz teikt, ka sekss ar gadiem kļūst aizvien labāks?

    – Ja cilvēki turpina attīstīties, visu laiku meklē jaunu informāciju, izmēģina to un liek lietā, notiek pilnveidošanās. Ja zini, ko darīt seksā, pārvaldi tehniku, saproti, kā strādā sievietes seksualitāte, ar katru reizi tava sieviete atvērsies aizvien vairāk un vairāk. Ļoti svarīgi ir uzzināt arī daudzas būtiskas nianses par sievieti. Nu, piemēram, vīrietim, kurš uzskata sevi par labu mīļāko, ļoti skaidri jāpārzina partneres menstruālais cikls. Jo no tā ļoti atkarīga sievietes spēja gūt baudu seksā.

    Ja sieviete nākamajā dienā pēc mīlēšanās jūtas kā jaundzimis mazulis, var teikt, ka vīrietis viņu pilnībā ir atvēris.

    – Seksologi bieži vien runā par to, ka ne vīrieši, ne sievietes neprot pieskarties viens otram…

    – Ir ļoti daudz un dažādu pieskaršanās tehniku. Un te vietā būtu viens ļoti labs Oskara Vailda citāts – «viss, kas ir populārs, ir nepareizs». Un lielākoties tas, ko mēs lasām žurnālos vai skatāmies pornosaitos, ir meli. Bet, tā kā šie meli ir visur, cilvēki tos jau sāk uztvert kā patiesību.

    Un es pat negribu runāt par situācijām, kad pieskaršanās partnerei saistās ar samērā parupju krūšu spaidīšanu.

    – Sakiet, kas ir jūsu individuālo konsultāciju klientu lokā?

    – Parasti tie ir vīrieši pēc 35 gadu vecuma – vidējā vai augstākā līmeņa menedžeri, biznesmeņi, augstu stāvoši ierēdņi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvē guvuši ļoti ievērojamus panākumus jebkurā jomā un visu laiku attīstās. Ļoti bieži cilvēki, kas savā profesijā guvuši panākumus, sāk interesēties arī par savas personības izaugsmi.

    – Jūs rīkojat seminārus daudzās pasaules valstīs. Vai seksuālās problēmas atšķiras?

    – Nē, visur tās ir vienas un tās pašas. Ja nu kas atšķiras, tad tikai cilvēku temperaments. Spāņi noteikti ir karstasinīgāki nekā somi.  

    – Vai jebkurš no mums var kļūt par labāku mīlnieku?

    – Tas ir tāpat kā ar auto vadīšanas tiesībām. Labs, kvalitatīvs sekss – tas varbūt skan nedaudz ciniski un neromantiski, bet fakts ir tāds, ka tādam seksam nepieciešamas «tiesības». Iesēdieties mašīnā bez vadīšanas tiesībām! Iespēja, ka jūs pats un auto izdzīvos, līdzinās nullei. Bet cilvēki tik dodas kopdzīvē, sit kopā tos auto un pēc tam saka – tā bija nepareizā mašīna. Ar pareizo auto es braukšu ilgi, ilgi. Bet patiesībā jau stāsts ir par to, ka, apgūstot ceļu satiksmes noteikumus un praksē pabraukājoties pa ielām, mēs jebkurš varam iegūt tiesības. Un jūs taču nenoliegsiet, ka daži brauc izcili?!

    Sekss un attiecības

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+