Saeima atlaiž Rīgas domi

Rīgas dome
13. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas pieņem Valsts prezidents Egils Levits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem skaidroja, ka tas, kad notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs atkarīgs no tā, kad Levits izsludinās likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Satversme nosaka, ka tuvākā diena, kad var izsludināt likumu ir 24. februāris, un, ja Valsts prezidents nolems šajā dienā izsludināt likumu, tādā gadījumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas saskaņā ar likumu notiks 25. aprīlī, norādīja Pūce.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki – par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas Saskaņa frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

«Rīgā, maigi sakot, viss nav labi,» uzrunājot Saeimu, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņš pauda, ka tagad ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi un sakārtot galvaspilsētu.

«Bijušais Rīgas mērs, nonākot Briselē, neredz savu vainu notikušajā Rīgas domē. Rīgā [bijušais Rīgas mērs Nils] Ušakovs (S) bija izveidojis savu karaļvalsti ar vasaļiem. To varēja nojaust jau sen, bet pilna aina atklājās, mēram piespiedu kārtā bēgot,» teica ministrs, tāpat piebilstot, ka Ušakovs nodrošinājis pietuvinātu personu apstiprināšanu dažādos amatos pašvaldībā.

Ministrs akcentēja, ka, izvērtējot pašvaldības darbu, secināts, ka dome jāatlaiž, jo nav iespējams ar citiem instrumentiem panākt pašvaldības funkciju pildīšanu.

Pūce pauda, ka pārkāpumi Rīgas domes darbā vērojumi visa sasaukuma laikā. «Krīze domē neizveidojās vienā dienā. Diemžēl vienīgais veids, kā krīzi izbeigt, ir atlaist domi un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Šādos apstākļos dome nav spējīga nostrādāt atlikušo termiņu,» teica politiķis.

Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) akcentēja, ka teju ikviens jurists ir piesardzīgs kategoriskos spriedumos. Viņš akcentēja, ka būtu jānoskaidro, kāds ir likumprojekta leģitīmais mērķis, akcentējot tajā iekļauto atsauci uz krīzi atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā. «Neleģitīmais atlaišanas iegansts vēl aizvien ir tekstā,» pauda deputāts, norādot, ka vēl aizvien iespējams runāt par satversmības riskiem.

«Visiem tiem, kuri gatavojas svētkiem un gavilē, gribu atgādināt, ka domes atlaišana ir galējs risinājums – dome tika ievēlēta taisnīgās vēlēšanās,» teica politiķis, uzsverot, ka domes atlaišana ir būtisks vēlētāju gribas ierobežojums.

«Dome, kas nevēlas strādāt un uzskatāmi to demonstrē, ir jāatlaiž, taču tas ir jādara tiesiski,» uzsvēra deputāts Ivars Zariņš (S), taujājot koalīcijas deputātiem, kāpēc netiek mēģināts izvairīties no satversmības riskiem.

Viņam nav skaidrs, kāpēc koalīcija nevēlējās izstrādāt jaunu likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, tajā ietverot tikai trīs nenotikušu domes sēžu faktu.

«Tas ir rupjš demokrātijas pārkāpums,» teica Zariņš, paužot viedokli, ka koalīcijas izvēlētais Rīgas domes atlaišanas ceļš ir nedemokrātisks, jo jaunais atlaišanas pamatojums nav izdiskutēts. Zariņš tāpat mudināja «saukt lietas īstajos vārdos», likumprojektā pasakot, ka «atkritumu sāga» tiek izmantota, lai Rīgā radītu jaunu «politisko jumtu».

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka Rīgas dome ir devusi leģitīmu iemeslu atlaišanai, taču patlaban likumprojekts satur tādus apgalvojumus par atlaišanas iemesliem, kas radot jautājumus. «Jāpaskatās, kā Satversmes tiesa vērtē parlamenta varas demonstrēšanu,» mudināja Valainis, atgādinot, ka tiesa vērtē arī procedūru, kādā parlaments pieņem likumus.

«Ja jūs būtu iesnieguši alternatīvu likumu, Saeima par Rīgas domes atlaišanu nobalsotu vienbalsīgi. Tā vietā jūs pārkāpjat visas normālās procedūras,» teica deputāts.

Valainis pieļāva, ka koalīcijas deputāti ir ļoti saviļņoti par to, ka beidzot izdosies atlaist vietvaru.

Viņš gan izteica bažas par valdības veikto juridisko analīzi saistībā ar likumprojekta tiesiskumu, atzīstot, ka vairāk uzticas Saeimas juristiem, kuri brīdināja par satversmības riskiem.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka šis ir pirmais gadījums, kad tiek atlaista galvaspilsētas dome, tāpēc nevienam nevajadzētu būt šaubām par to, kas tas noticis tiesiski. «Nevajadzētu uzspiest par katru cenu prettiesisku un amorālu lēmumu,» mudināja politiķis.

Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko akcentēja, ka Rīgas domes atlaišanas stāsts ieies vēsturē un topošajiem juristiem tiks pasniegts kā interesants juridiskais kāzuss. «Zinātniski pētnieciskā darbība ir vienīgais labums, ko atnesīs šis likumprojekts, jo tik šausmīgu veidojumu, ko sagatavojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), juristi nav redzējuši,» pieļāva politiķe.

Deputāts Aldis Gobzems sacīja, ka viņš esot sapratis, kāpēc nepieciešams šāds likumprojekts – viņaprāt, Jaunā konservatīvā partija piesedz koruptīvas darbības.

«Kaut arī Rīgas domi vajag atlaist, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc vēlēšanās uzvarēs tie, kam jāuzvar,» secināja politiķis. Viņš tāpat arī pauda, ka pie nekārtībām Rīgas domē vainojami arī tie Saeimas koalīcijas deputāti, kuri pirms diviem gadiem atstāja pašvaldības domi, izvēloties strādāt parlamentā.

«Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa sabiedrības tāpat kā es netic, ka Rīgas domē būs pārmaiņas, ka beigsies shēmošana, korupcija, amatu dalīšana. Jūs cīnāties tikai par to, kas shēmos Rīgas domē,» pauda Gobzems.

Atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis esot viņam apstiprinājis, ka attiecīgais likumprojektā iekļautais papildinājums par Rīgas domes nespēju sanākt uz sēdēm, ir korekts. Tāpat Bondars pauda neizpratni, kāpēc notiek pretošanās Rīgas domes atlaišanai, ja Rīgas domes mērs Oļegs Burovs (GKR) un opozīcijas pārstāvis, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (AP) atbalsta Rīgas domes atlaišanu. Budžeta komisijas vadītājs aicināja nemocīties, atlaist Rīgas domi un ļaut sākties jaunām vēlēšanām.

Parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda viedokli, ka Pūce patlaban demonstrē labas pārvaldības trūkumu, uzsverot, ka bija nepieciešams veidot jaunu likumprojektu. «Ja domes opozīcijai rūpētu rīdzinieku intereses, tā jau sen mēģinātu veidot jaunu koalīciju. Nē, tā vietā viņi grib īstenot socioloģijas prognozes, dabūjot vairāk domnieku mandātu,» teica politiķe.

«Ja būtu uztaisīts jauns, smuks likumprojekts, mēs par to aizmirstu. Jūs esat sapinušies savā meistarībā ar likumprojektu, un jūs varat sapīties arī ar ārkārtas vēlēšanām, jo kārtējo reizi nespējāt apvienoties,» teica Reizniece-Ozola.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda cerību, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem arī uznāks vēlme pašatlaisties. Viņa arī kritizēja pirms laika sākušos vēlēšanu kampaņu. Tāpat viņa sacīja, ka ir neizprotama koalīcijas nevēlēšanās veidot jaunu likumprojektu, ņemot vērā pieredzi likumprojektus Saeimā visos lasījumos pieņemt pat vienā dienā.

«Tas ir apliecinājums, ka runa ir par varas maiņu Rīgā. Tas visiem ir skaidrs – arī vēlētājiem. Neceriet, ka vēlētāji ir muļķi,» vēršoties pie koalīcijas politiķiem, sacīja Ločmele-Luņova.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Likumprojektā norādīts, ka pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, un plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī. Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.

Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ceļu Saeimā sāka pagājušā gada decembrī, kad to pirms tam atbalstīja vairākums ministru. Tobrīd, neskatoties uz kopējo koalīcijas pozīciju, partijas «KPV LV» ministri neatbalstīja domes atlaišanu, uzsverot, ka nepiekrīt argumentācijai par atkritumu krīzes eksistenci galvaspilsētā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs