• Pēc Rimšēviča aizstāvju pieteikumiem ECT ierosinātas divas lietas pret Latviju

    Politika
    Ziņu aģentūra LETA
    5. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: LETA
    Pēc korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvju iesniegumiem Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT) ir ierosinātas divas lietas pret Latviju, apstiprina advokāts Saulvedis Vārpiņš.

    Viņš skaidro, ka viena no lietām ierosināta par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, proti, aizstāvības ieskatā, vairākas augstas valsts amatpersonas, pēc Rimšēviča aizturēšanas, publiski pauda viedokļus, kuros apgalvojuma formā norādīts, ka Rimšēvičs ir izdarījis noziegumus par kuriem viņš tika aizturēts. Tāpat Vārpiņš atzīmēja, ka minētās amatpersonas arī publiski spriedušas par drošības līdzekļiem, kas varētu tikt piemēroti Rimšēvičam, tādējādi, aizstāvības ieskatā, netieši ietekmējot izmeklēšanas iestādes.

    Savukārt otra lieta ECT ierosināta par Rimšēviča aizturēšanas pamatotību. 

    Vārpiņš sarunā nespēja sniegt detalizētāku informāciju, norādot, ka neatrodas Latvijā. 

    Eiropas Savienības tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

    EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

    Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa šodien noraidīja Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvju lūgumu tiesas sēdes pasludināt par slēgtām un norādīja, ka nepieciešamības gadījumā aizstāvji var atkārtoti pieteikt lūgumu par lietas skatīšanu slēgtās tiesas sēdēs.

    Tāpat tiesa norādīja, ka lūgums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu EST tiks izlemts nākamajā tiesas sēdē 20.decembrī. Uz šo sēdi lietas prokurorei Viorikai Jirgenai uzdots sagatavot argumentētu un motivētu viedokli par minēto lūgumu.

    Populārākie

    Pirmdienas tiesas sēdē arī tika nozīmētas tiesas sēdes uz nākamā gada janvāri un februāri. Sākotnēji tiesnese pauda cerību, ka lietu varētu skatīt divas reizes nedēļā, taču aizstāvju noslodzes dēļ šajos mēnešos pārsvarā lieta tiks skatīta tikai vienu reizi nedēļā. Attiecīgi uz nākamo gadu nozīmētas sēdes – 17.janvārī un 24.janvārī, kā arī 7.februārī, 14.februārī, 17.februārī un 24.februārī.

    Savukārt Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps tiesā pauda uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis šodien Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties EST, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.

    Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.

    Turpretim Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.

    Savukārt pats Rimšēvičs sēdes sākumā tiesai pauda cerību, ka process būs caurredzams un ātrs, taču viņa aizstāvis Māris Mezītis tiesai pieteica lūgumu lietu skatīt slēgtā procesā, skaidrojot, ka lietas materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta gan ar dažādu Latvijā operējošu komercbanku darbību, gan ar ECB atbildēm uz pirmstiesas procesā uzdotiem jautājumiem, kuriem piešķirta augstākā slepenības pakāpe.

    Arī šajā jautājumā prokurore nepievienojās aizstāvja lūgumam, norādot, ka viņa nesaskata pamatu lietas skatīšanai slēgtā procesā.

    Pārējie aizstāvji gan tiesai norādīja, ka, izskatot lietu atklātā tiesas procesā, pastāv risks, ka tiks aizskartas komercbanku tiesības, jo lietas materiālos ir atrodami atzinumi par banku darbību, proti, komercnoslēpums. Pārējie aizstāvji arī piekrita lūgumam, ka nepieciešams apturēt tiesvedību, lai vērstos EST, lūdzot prejudiciālo nolēmumu.

    Rimšēvičs arī tiesai norādīja, ka ECB Padomes locekļa imunitāte netiek izmantota, lai slēptos no atbildības, bet gan kā sava veida «filtrs» pret nepamatotām apsūdzībām. Viņš arī atzīmēja, ka lieta iegūtu no vēl viena augsta līmeņa juridiskā viedokļa.

    Rimšēvičs šodien pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.

    «Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas,» pirms tiesas sēdes sacīja Rimšēvičs.

    Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

    Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

    Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

    24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

    Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums «MM Investīcijas» iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

    Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās «Trasta komercbankas» akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

    Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

    Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas «Trasta komercbankas» akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi «Trasta komercbankai», vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

    Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

    Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

    Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē